Suņiem brīvība no ķēdes, čipi arī kaķiem un mājas seskiem. Kādas izmaiņas gaidāmas mājdzīvnieku labturības prasībās?
No jūlija Latvijā pēc 2023. gada 31. augusta dzimušus suņus nedrīkstēs turēt pie ķēdes, liedzot dzīvnieku visu mūžu turēt piesietu. Mājdzīvnieku labturībā noteiktas arī citas prasības - būs jāreģistrē arī kaķi un mājas seski, paredz Saeimas ceturtdien, 14.martā, trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Brīvību suņiem!
Likums aizliedz suni turēt piesietu. Aizliegums neattiecas uz suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiks valdība.
Dubultots naudas sods par mājdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu: fiziskai personai varēs piemērot naudas sodu līdz 220 eiro, bet juridiskai līdz 420 eiro.
Grozījumi regulē pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp noteic pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī nosaka, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni, tostarp bez pavadas.
Kādas vēl būs izmaiņas?
Mājdzīvnieku īpašniekam, kurš pavairo un atsavina savu mājdzīvnieku, jābūt apmācītam dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Apmācību saturu, programmas apjomu, pārbaudījuma norises kārtību, kā arī personas, kas ir tiesīgas apmācīt šajā jomā, nosaka valdība.
Mājdzīvnieku pavairošanas vietas uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Tāpat valdība nosaka arī citas prasības dzīvnieku labturībai, piemēram, prasības telpām un aprīkojumam to pavairošanā, reģistrācijas, apzīmēšanas, kā arī dzīvnieku atsavināšanas kārtību, tostarp sludinājumā par mājdzīvnieka pārdošanu norādāmo informāciju. Ministru kabinets izstrādās prasības dzīvnieku patversmēm un viesnīcām.
”Labturības prasības attiecas uz jebkuru mājdzīvnieku, neatkarīgi no to skaita turēšanas vietā vai šķirnes, un tās ir jāievēro ikvienam mājdzīvnieka īpašniekam, turētājam un pavairotājam,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Pēc viņas teiktā, grozījumi salāgo labturības prasības dzīvnieku glābējiem un pavairotājiem.
Grozījumi noteic, ka par mājas (istabas) dzīvnieku pavairotāju uzskatāms ikviens suņa, kaķa vai mājas seska īpašnieks vai turētājs, kura dzīvniekam ir mazuļi. Īpašniekam ir jāreģistrē dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datu bāzē.
Likums nosaka, ka biedrībām un nodibinājumiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu un aprūpi, līdz šā gada beigām jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmei. Savukārt cilvēkiem, kas sistemātiski par maksu aprūpē dzīvnieku īpašnieku atstātu mājdzīvnieku, ir jāreģistrējas kā dzīvnieku viesnīcai.
Izmaiņu mērķis ir uzlabot mājdzīvnieku labturību un jaunās prasības ir saistītas ar mājdzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu. Tāpat tādejādi plānots uzlabot dzīvnieku izsekojamību.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Veterinārmedicīnas likumā. Grozījumus Veterinārmedicīnas likumā deputāti atbalstīja vienbalsīgi, savukārt Dzīvnieku aizsardzības likumu atbalstīja 77 parlamentārieši, bet viens bija pret.
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā citastarp paredz, ka turpmāk jāreģistrē arī kaķi un mājas (istabas) seski. Šie grozījumi stāsies spēkā 1. jūlijā, un valdība izstrādās noteikumus, kuros noteiks izņēmumus, kad kaķu un istabas sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta.
