Leģendārā zīmola „Minska” vēsture, no kura rīdzinieki nu atvadās. FOTO. VIDEO

„Attīstītā sociālisma” laikā padomju lielpilsētās bija prakse jaunbūvētajos mikrorajons lielus infrastruktūras objektus nosaukt „brālīgo” kaimiņrepubliku galvaspilsētu vārdos. No tā neizvairījās arī Rīga. Tā tapa veikals „Viļņa” Imantā, kurā nu saimnieko veikals „Mego”, tirdzniecības centrs „Tallina” Juglā, kura nosaukums rīdziniekiem ir pieņemams un no kura neviens negrasās atbrīvoties, un kinoteātris „Maskava” Ķengaragā, kura nosaukumu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc valsts neatkarības atjaunošanas varēja it viegli likvidēt, noņemot no tā pēdējos divus pēdējos burtus, lai tas turpmāk sauktos par kinoteātri „Maska” (tagad arī tur ieriktējies lielveikals).

Savukārt vislielākās kaislības pēdējos gados virmo ap „Minsku” – 1975. gada novembrī atklāto modernāko pārtikas lielveikalu ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas republikās. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairums vairs nevēlas redzēt krievu sabiedrotā režīma galvaspilsētas cildinājumu uz visblīvāk apdzīvotā Rīgas mikrorajona veikala jumta.

Jaunā Rīga – modernais Purvciems

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados toreizējās padomju Rīgas vadībai radās ideja, ka jātop „jaunajai Rīgai” un pilsētas administratīvajam centram no Vecrīgas jāpārceļas uz kādu no jaunbūvējamajiem mikrorajoniem. Izvēle krita par labu uz kādreizējā Hausmaņa kūdras purva uzbūvētajam Purvciemam.

Tā nu šai jaunajai Rīgas vizītkartei arī tapa jauni reprezentatīvie tirdzniecības centri, no kuriem galvenie bija Mēbeļu nams un “Minska”.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados notika vērienīga šī mikrorajona celtniecība, kuram pēc Rīgas plānotāju ieceres it nebūt nevajadzēja būt vienam no “pelēkajiem guļamrajoniem”, kā tas daudzu ieskatā ir šodien. Pēc šodienas kritērijiem Purvciema arhitektūru un iekārtojumu varētu nosaukt par “pelēku”, bet padomju laikmeta stagnācijas gados tā izbūvē ielika padomijā modernākās idejas.

Par to, ka Purvciemam jākļūst par elitāru un ērti sasniedzamu padomju Rīgas rajonu, liecināja kaut vai tas, ka tur pirmo reizi 1985. gadā Rīgā uzbūvēja pirmās vienlaiduma monolītā dzelzsbetona 18 stāvu torņa tipa ēkas, kuras tautā to izskata dēļ iesauca par kukurūzas vālītēm jeb kukuružņicām (ēkas tapa celtas pēc adaptēta Francijā izstrādāta projekta), tika atklāts tolaik pilsētā populārs šašliku restorāns ar iebūvētu ūdenskritumu, paredzēja uz Purvciemu palaist tramvaju (par nerealizēto ieceri joprojām atgādina uz Zemitāna tilta brauktuves iebūvētās tramvaja sliedes). Par īpašiem Purvciema pievilcības punktiem kļuva lielie tirdzniecības centri.

Pirmais mūsdienīgais lielveikals Baltijā

Padomju laikā Rīgas mikrorajonos viens pēc otra tapa tolaik moderni pārtikas lielveikali, kas tika nosaukti Latvijas PSR kaimiņrepubliku galvaspilsētu un sociālistiskās “vienības” valstu sadraudzības pilsētu vārdos. Viens no lepnākajiem bija Nīcgales ielā 1975. gadā novembrī atklātais veikals “Minska”, kuram padomju deficīta nomāktajiem pilsoņiem vajadzēja atgādināt arī par padomju tautu nesatricināmo proletārisko vienotību. Starp citu, Minskā par to joprojām atgādina šai tautu draudzības veikalu būvniecības bumā uzceltais veikals “Rīga”, pie kura pirms četriem gadiem izvērtās asi protesti pret Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmu.

Veikala "Minska" atklāšana (padomju Latvijas kinohronika):

Veikals “Minska” bija pirmais Rīgā atvērtais tirdzniecības centrs jeb lielveikals mūsdienu izpratnē. Cilvēks paņēma ratiņus vai groziņu un klīda pa plašo tirdzniecības zāli, meklēdams iekāroto preci. Tolaik gan attiecīgais pārtikas produkts nebija vis jāmeklē noslēpts no pārpilnības lūstošu preču plauktu biezoknī, bet gan bija jāgrābj un jāķer “izsviestā” ēdmaņa.

Savukārt “trakajos deviņdesmitajos” “Minska” biežāk vīdēja nevis biznesa vai tirgus ziņās, bet gan kriminālhronikā. Pie veikala brutāli ārdīja nost konkurentu uzstādītos tirdzniecības kioskus, dega un spridzināja automašīnas, notika tiesvedības par veikala privatizāciju. Viss pamazām nomierinājās un tagad tirdzniecības centrā jau daudzus gadus darbojas supermārkets “Rimi”.

Veikals ar savu televīziju un skaitļošanas mašīnu

1975. gada novembrī ziņu aģentūra “Latinform” izplatīja materiālu, ko nodrukāju teju visās Latvijas avīzēs – sākot no Krāslavas “Zarja Kommuņizma” un beidzot ar Kuldīgas “Padomju Dzimteni”:

“Rīgas jaunajā dzīvojamo namu masīvā Purvciemā pirmos pircējus uzņēmis republikas lielākais pārtikas preču veikals - pašapkalpošanās universālveikals “Minska”. Tā tirdzniecības zāles platība ir 1200 kvadrātmetru. Vienā dienā šeit var iepirkties līdz 15 tūkstošiem cilvēku.

Pašapkalpošanās universālveikalā “zem viena jumta” var dabūt vairāk nekā tūkstoš dažādu nosaukumu pārtikas preces. Savu produkciju plašā sortimentā šeit piegādājuši pilsētas pārtikas rūpniecības lielākie uzņēmumi. Te var iegādāties arī pirmās nepieciešamības rūpniecības preces.

Projektētāji un celtnieki parūpējušies par maksimālām ērtībām tiklab pircējiem, kā arī tirdzniecības darbiniekiem. Preču iepriekšējā iesvēršana dod iespēju ātri izvēlēties vajadzīgos produktus. Viens no pašapkalpošanās universālveikala “Minska” jaunumiem ir pašiem savs fasēšanas cehs. Aiz stiklotas sienas veikala apmeklētāju acu priekšā fasē dārzeņus un gaļu, sieru un desas, kā arī konditorejas izstrādājumus.

Padomju laikā veikalā "Minska" veidojās garumgaras rindas:

Tirdzniecības zāle apgādāta ar visjaunāko Padomju Savienībā un ārzemēs ražoto tirdzniecības tehnikas iekārtu. Produktu glabāšanai uzstādītas 11 saldēšanas līnijas. Jaunums ir arī elektroniskie kases aparāti. To uzdevums ir ne vien izsniegt čeku, bet arī “sekot” preču kustībai. Jebkurā brīdī var saņemt informāciju: cik un kādas preces pārdotas, kāda ir ieņēmumu summa. Ar elektronisko skaitļošanas mašīnu apstrādātas ziņas sniedz precīzu ainu par pircēju pieprasījumu, rāda, cik daudz veikalā ir attiecīgo preču.

Jaunajā pašapkalpošanās universālveikalā savdabīgi izkārtots apgādes dienestu darbs. Veikalam nav pagrabtelpu. Visas noliktavas, kuru platība ir 1700 kvadrātmetru, atrodas vienā līmenī ar tirdzniecības zāli. Tādējādi ievērojami atvieglināta preču transportēšana. Lielāko daļu preču, tai skaitā dārzeņus, novieto konteineros un ar speciāliem ratiņiem nogādā noliktavā vai tirdzniecības zālē.

Lai sekmētu precīzu tirdzniecības organizāciju, “Minskā” samontēta televīzijas iekārta. Piecas televīzijas kameras nodrošina ātrus sakarus ar jebkuru tirdzniecības zāles iecirkni un palīdz kontrolēt darbu.

Republikas lielākajā pārtikas preču veikalā strādā 150 cilvēku. Interesanti, ka viņu vidū nav neviena pārdevēja. Pašapkalpošanās universālveikalā “Minska” darbinieku galvenās profesijas ir kontrolieris konsultants, kontrolieris kasieris, fasētājs un preču novietotājs.

Līdz ar jaunā pašapkalpošanās universālveikala atklāšanu republika izpildījusi piecgades direktīvās paredzētos uzdevumus tirdzniecības platību pieauguma ziņā”.

Šodien gan, meklējot “Google” informāciju par Purvciema “Minsku”, izlec visnotaļ neiedvesmojošs tā raksturojums, kas neliecina par šī veikala kādreizējo varenību: “Neliels tirdzniecības centrs ar vairākiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem, kurā dominē ķēžu lielveikals”.

Līdz 2022. gadam arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā bija sava „Minska”- padomju laikā “brālīgās republikas” galvaspilsētas vārdā nosaukts universālveikals, kurā šajos, atjaunotās neatkarības laikos tika iekārtots lielveikals “Iki”. Aizpērn februāra pašās beigās, kad krievi uzsāka aktīvo karadarbību Ukrainā, lietuviešu “Iki” paziņoja, ka tās veikals vairs nesauksies vis “IKI Minskas”, bet gan “IKI Vilnius”.

Jāteic, ka Rīgas tirdzniecības centrs nav vienīgais, kas Latvijā cildina Baltkrievijas galvaspilsētas vārdu. Otrs redzamākais piemērs ir Minskas iela Daugavpils Jaunajā Forštatē. Tieši pirms simts gadiem Daugavpils pašvaldība, kad arī notika atbrīvošanās no Krievijas impēriskajiem nosaukumiem, Minskas ielu pārdēvēja par Ventspils ielu, bet padomju laikā pilsētā atkal uzradās Minskas iela.