Ko Latvijas katoļu baznīcas vadība domā par vētrainu reakciju izraisījušo pāvesta frāzi par "balto karogu" Ukrainas karā?

“Pāvesta izteikumi ir izrauti no konteksta, intervija vispār nav publicēta, tie nav nekādi oficiāli pāvesta izteikumi,” paužot katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča viedokli, sacīja priesteris, Dr.theol. Ilmārs Tolstovs. “Pāvesta preses pārstāvis tomēr ļoti lakoniski ir izteicis viedokli, ko pāvests ar to domāja. Ko mēs vēl varam piebilst?”

Uz jauns.lv jautājumu, vai tas nozīmē, ka Latvijas katoļu baznīcas viedoklis pilnībā sakrīt ar pāvesta pārstāvja teikto, un nekā cita piebilstama nav, sekoja izsmeļoša atbilde: “Protams!”

Jāpiebilst, ka Vatikāna preses dienesta direktors Mateo Bruni sestdienas vakarā sniedza žurnālistiem paskaidrojumus par pāvesta atbildi februārī ierakstītajā intervijā “Radio Télévision Suisse” (RTS), kuras fragmenti bija publiskoti iepriekš sestdien.

“Pāvests izmanto “baltā karoga” apzīmējumu un atbild uz intervētāja izvirzīto tēlu, lai ar to norādītu ienaida izbeigšanu, pamieru, kas panākts ar drosmi veikt sarunas. Citviet intervijā, runājot par citu konflikta situāciju, bet teikto attiecinot uz katru karu, pāvests skaidri paziņoja: “Sarunas nekad nenozīmē padošanos”,” paziņoja Bruni. “Tādējādi pāvesta novēlējums ir tas pats, kas vienmēr ir ticis atkārtots šajos gados un arī nesen tas tika atkārtots sakarā ar konflikta otro gadskārtu, proti: “Kamēr es atkal apliecinu savas tuvības jūtas izmocītajai Ukrainas tautai un lūdzos par visiem, jo īpaši par daudziem nevainīgajiem upuriem, es aicinu, lai tiek rasts kaut nedaudz cilvēcības, kas ļauj meklēt diplomātiskā risinājuma apstākļus, cenšoties panākt taisnīgu un ilgstošu mieru”.

Intervētājs Lorenco Bučella intervijā vaicā pāvestam: “Ukrainā daudzi prasa padošanās drosmi, baltā karoga drosmi. Bet citi saka, ka šādi par likumīgu tiks atzīts spēcīgākais. Ko par to domājat?” Pāvests Francisks atbild: “Tā ir interpretācija. Taču es uzskatu, ka stiprākais ir tas, kurš redz situāciju, kurš domā par tautu, kuram ir drosme izmantot balto karogu, vest sarunas. Šodien sarunas ir iespējamas ar starptautisko spēku palīdzību. Vārds “sarunas” ir drosmīgs vārds. Kad tu redzi, ka esi zaudējis, ka labi neiet, ir jābūt drosmei vest sarunas. Vari izjust apkaunojumu, taču ar cik daudzām nāvēm tas beigsies? Vajag savlaikus vest sarunas, meklēt kādu valsti, kas var būt starpnieks. Šodien, piemēram, saistībā ar karu Ukrainā, ir daudzi, kas vēlas darboties kā starpnieki. Turcija ir sevi tam piedāvājusi. Un citi. Nekaunieties sākt sarunas, pirms situācija kļūst sliktāka”.

Tātad, pāvesta pielietotie vārdi, attīstot žurnālista piedāvāto “baltā karoga” tēlu, tika izmantoti, lai atgādinātu to, kas šajos divos gados jau ir apgalvots nemitīgajās apelācijās un publiskajās uzrunās, proti, cik liela nozīme ir dialogam iepretim kara “neprātam”. Šajos vārdos izpaužas pāvesta rūpes par civiliedzīvotāju likteni,” paskaidroja Bruni.

Kā jau ziņots, pāvesta izteikumus asi kritizēja vairākās valstīs.

"Kad 2022. gada 24. februārī Krievijas ļaunums sāka šo karu, visi ukraiņi cēlās aizsardzībai. Ikviens — kristieši, musulmaņi, jūdaisti, visi. Es pateicos katram ukraiņu kapelānam, kurš ir ar armiju, aizsardzības spēkiem, frontē, aizsargājot dzīvību un cilvēcību, ikvienam sniedzot atbalstu ar lūgšanu, sarunu un darbiem. Tieši tā ir baznīca — kopā ar cilvēkiem, nevis kaut kur 2500 kilometru attālumā, nodarbojoties ar virtuālu starpniecību starp tiem, kas vēlas dzīvot, un tiem, kuri tevi grib iznīcināt," paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņam piebalsoja arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. "Kā būtu līdzsvaram mudināt Putinu, lai viņam būtu drosme atvilkt savu armiju no Ukrainas? Uzreiz iestātos miers, un nebūtu vajadzīgas sarunas," viņš ironiski vaicāja.

"[Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins sāka šo karu un viņš to var pabeigt šodien, bet Ukrainai nav šādas iespējas. Padošanās nav miers," paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.