Vai robežu bloķēšana nāks par labu poļu lauksaimniekiem?
Polijas zemnieki, protestējot pret Ukrainas graudu un zaļā kursa „invāziju”, sākuši bloķēt Polijas-Vācijas un Polijas-Lietuvas robežas. Tomēr diez vai šo robežu bloķēšana nāktu par labu pašiem poļu lauksaimniekiem, tieši otrādi – pāri šīm robežām poļu zemnieki eksportē lielāko daļu savas produkcijas un no tā gūst ievērojamu peļņu. Savukārt pretējā virzienā plūst ievērojami mazāk preču, liecina statistikas dati.
Jauns.lv, izvērtējot importa/eksporta bilances, skaidroja, kas varētu būt lielākie zaudētāji poļu robežu slēgšanas gadījumā.
No Polijas vairāk, nekā uz turieni
Latvijas-Polijas ārējās tirdzniecības rādītāji liecina, ka importa/eksporta attiecībās starp mūsu valstīm pirmo vietu ieņem lauksaimniecības produkti un dažādas pārtikas preces, pie tam izteikti par labu poļiem.
Ja pērn Polija uz Latviju eksportēja preces 2,46 miljardu eiro vērtībā (no tā - lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu 552,54 miljonu eiro apmērā, no tā lauvas tiesa – gaļa un tās subprodukti (85,4 miljoni eiro) un piena produkti, olas un medus (83,21 miljoni eiro)), tad Latvijas bilance attiecībā pret Poliju bija negatīva: mēs uz Poliju eksportējām preces par 739,18 miljoniem eiro (no tiem – lauksaimniecības un pārtikas produktus par 143,27 miljoniem eiro; visvairāk piena produktus, olas un medu – 31,63 miljoni eiro un dzīvus lauksaimniecības dzīvniekus – 29,3 miljoni).
Loģiski izriet - ja mēs uz Poliju eksportējam pienu un dzīvus dzīvniekus, tad poļi tos pārstrādā pārtikas produktos un atkal ieved mums atpakaļ. Tas nozīmē, ka mēs „apkalpojam” Polijas pārstrādes rūpniecību.
Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē Polijas kā importētājvalsts ir trešajā vietā, bet kā mūsu eksporta saņēmēja – astotajā vietā. Līdzīga bilance ir arī Polijas-Lietuvas attiecībās: poļi uz Lietuvu pērn eksportēja lauksaimniecības preces 994,05 miljonu eiro vērtībā, bet no Lietuvas ieveda – 533,82 miljonu eiro vērtībā.
Arī Vācijas robežas bloķēšana Polijas tautsaimniecībai nenāk par labu, jo gan eksporta, gan importa ziņā primārā valsts viņiem ir Vācija (mums abos virzienos – Lietuva).
Latvijas veikalu plaukti lūst no Polijas precēm
Latvijas veikalos var atrast pilni spektru poļu pārtikas preces – sākot no gaļas, zivīm, dārzeņiem un piena produktiem un beidzot ar saldumiem, limonādi un alkoholu, varbūt vienīgi nav ananasi un mandarīni. Tā kā grūti nosaukt, ko tad te nevar atrast.
Statistikas dati liecina, ka Latvija visvairāk pārtikas preces importē no Polijas, Igaunijas un Nīderlandes. Tā kā Latvijas tirgus slēgšana poļu precēm sāpīgi cirtīs pa turienes zemniekiem. Lai arī Latvija nav pirmajā desmitniekā, uz kurām Polija eksportē savas preces, bet tā ir uzreiz aiz pirmā desmitnieka, kurā ierindojas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Baltijas tirgus Polijai ir ļoti nozīmīgs.
Poļu domas dalās
Kamēr Polijas biznesa pārstāvji atļaujas izteikties par lielajiem zaudējumiem, ko nesīs robežu slēgšanas, poļu ministri savā retorikā cenšas izpatikt zemniekiem.
Polijas loģistikas kompānijas „Maszoński Logistic” prezidents Miroslavs Maszonskis Varšavas laikrakstam „Rzeczpospolita” sacījis, ka lauksaimnieku protesti var apdraudēt valsts uzņēmējdarbību: „Polijas eksports sastāda 131 miljardu eiro, tas ir - 11 miljardi mēnesī. Tieši tik daudz tas maksās Polijas ekonomikai, ja protests turpināsies. Tās ir darbavietas, un transporta nozare, kas jau vairāk nekā gadu strādā ar minimālu vai negatīvu peļņu, tam ir liela nozīme. Ne tikai mums, bet arī mūsu klientiem, tostarp zemniekiem, kuru preces pārvadājam.”
Savukārt Polijas valdības atbildīgie ministri cenšas laipot starp „labi un slikti”. Polijas lauksaimniecības ministrs Česlavs Siekierskis teicis, ka „lauksaimniecības produkcijas ieplūšana no Ukrainas padarījusi ražošanu nerentablu ne tikai Polijā, bet to sāk izjust arī citu Eiropas Savienības valstu zemnieki”. Bet lielākā vaina ir tajā, ka Eiropas Komisija esot uzlikusi pārāk „neracionālas un dārgas” zaļā kursa prasības, kas novedis pie daudzu saimniecību bankrota, raksta infor.pl. Tas nozīmē, ka poļu zemnieki pirmām kārtām būtu jāprotestē pret zaļo kursu nevis poļu graudiem. Jāteic, ka Česlavas Siekerskis savulaik bijis arī Eiroparlamenta deputāts un tā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs. Arī Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks poļu telekanālam RMF FM sacīja, ka „ļoti nopietni jāpārskata zaļais kurss un jāatsauc daži tā noteikumi.”
Ekonomists un finansēm veltītā bloga „Subiektywnie o Finansach” redaktors Macejs Samčiks raksta: „Lauksaimnieku protesti pastiprinās, taču, lai gan viņu galvenā prasība ir bloķēt ukraiņu pārtikas importu Polijā, skaitļi un diagrammas liecina, ka ne Ukraina ir vainojama sarežģītajā situācijā, kurā nonāk lauksaimnieki, bet gan globālā situācija pārtikas tirgū.”
