Zemnieki: ar Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importa liegumu Latvijas mērogā būs par maz

Nozares pārstāvji lēmumu vērtē pozitīvi

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis stāsta, ka zemnieki šādu aizliegumu vērtē pozitīvi. Par to runāts sen un visi cer, ka šāds aizliegums būs ne tikai Latvijā, bet gan visā Eiropā.

Pēc Gūtmaņa domām, Latvija patlaban rāda labu piemēru ne tikai pārējām Baltijas valstīm, bet arī Eiropai. Šādas lietas ir jākārto nacionālā līmenī.

“Būtu bijis ļoti labi, ja šāds lēmums tiktu virzīts jau ātrāk, šogad Eiropas Savienības graudu tirgū ienāca liels skaits Krievijā ražoto graudu,” pauž Gūtmanis, norādot, ka tas ietekmēja citu valstu konkurētspēju tirgū.

Vienlaikus LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver: “Labāk vēlāk [šāds lēmums], nekā nekad.”

Ir daudz valstis, kuras atrodas ģeogrāfiski tālu no Krievijas un neizjūt šīs konkrētās valsts klātbūtni, tāpēc jāspēj pārliecināt par Krievijas graudu importa aizliegumu. Arī tās valstis, kuram nav tiešs kontakts, sacīja Gūtmanis.

Tāpat Gūtmanis uzskata, ka graudu temats patlaban ir morāles un ētikas jautājums, lai nebūtu konfliktā ar savu sirdsapziņu kaut kas ir jāmaina. Pagājušajā gadā liela daļa Krievijas graudu nonāca ES valstīs. 

“Rodas jautājums, kā graudi, kas netiek audzēti pēc ES izvirzītajām prasībām un neatbilst Eiropas standartiem ir tik pat labi kā tie graudi, kuru audzēšana stingri norit pēc ES. Tad rodas jautājums, vai gadījumā Eiropas valstīm izvirzītās prasības nav pārāk augstas?” 

Graudkopības kooperatīva ”Vaks” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzskata: “Dos kādu efektu tikai tad, ja iesaistīsies visas Baltijas valstis, vēljovairāk, ja visa Eiropa,” taču atzīst, ka arī šāds Latvijas solis ir vairāk nekā nekas.

Jārīkojas aktīvāk

“Nepieciešams aktīvāk rīkoties. Latvijā, krievu saražotie graudi nepaliek, tāpēc ir jāvēro eksporta tirgi, tirgū visi cīnās par vieniem un tiem pašiem klientiem un pircējiem, tāpēc krievi ar savu graudu cenām pircējiem šķiet izdevīgāki.”

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka politiķi izvelējušies spert mazus solīšus, lai sasniegtu lielus mērķus. “Aizliegt [Krievijas un Baltkrievijas graudu importu] tikai Latvijā nav slikti, ja politiķiem ir patiesi nodomi virzīt šo ES līmenī, panākot, ka  tiek aizliegts visā ES.”

Lazdiņš atzīst, ka būtiski šāds solis neko nemainīs - tas ir vairāk ētikas jautājums. “Latvijas tirgū Krievijā saražoto graudu paliek ļoti maz, tāpēc vienīgais un vislielākais kauna traips Latvijai ir būt par vienu no lielākajām graudu importētājvalstīm.”

Jau ziņots, ka Saeima 22. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu. Ar grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam divu nedēļu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus aizliegts Latvijā ievest no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat valdībai uzdots līdz nākamā gada 1.martam izvērtēt un sniegt ziņojumu Saeimai par plānotā aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības interesēm.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90% no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā veidoja četras produktu grupas: lopbarība, graudaugi, zirņi, rapšu eļļa.