Krievijas solis var sagādāt problēmas, apgalvo jurists. Ko realitātē nozīmē Latvijas politiķu izsludināšana meklēšanā?
Mūslaikos fakts, ka Krievijas varasiestādes kādu Rietumu politiķi izsludinājušas meklēšanā, visdrīzāk tiek uztverts kā kvalitātes zīme šī cilvēka darbībai. Taču, kā norāda juristi un Ārlietu ministrija, šāds Kremļa solis var sagādāt arī reālas problēmas neuzmanības gadījumos.
Pateicoties krievu resursam "Mediazona", kļuvis zināms, ka Krievijas varasiestādes izsludināja meklēšanā virkni Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu.
Latvijas gadījumā Krievija pret politiķiem lielākoties vēršas saistībā ar viņu pausto atbalstu PSRS pieminekļu demontāžai.
Starp Krievijas meklētajiem izsludinātais Rīgas bijušais mērs Mārtiņš Staķis, piemēram, uz šo reaģēja, portālā “X” ievietojot īsu video ar Uzvaras parkā reiz bijušā PSRS pieminekļa krišanu un ierakstā pievienojot Krievijas Ārlietu ministrijas kontu.
Saprotams, ka politiķiem šis paziņojums pirmkārt ir sava veida apliecinājums, ka viņi ir pietiekami pretdarbojušies Krievijas interesēm.
Taču realitātē Krievijas lēmumam izsludināt viņus meklēšanā var būt sekas, ja nepiedomā pie ceļošanas un uzturēšanās plāniem.
Piesardzība ir ļoti, ļoti ieteicama
Ārlietu ministrijā norāda - informācija par šādu Krievijas darbību nav nekas jauns. Ir saņemtas ziņas, ka līdzīgus soļus sper arī Baltkrievija. Šī prakse tiek vērtēta kā prettiesiska, politiski motivēta.
Šāda Krievijas rīcība nozīmē arī darbu Ārlietu ministrijai (ĀM), kurai jākomunicē gan ar partneriem (Eiropas Savienības, NATO valstis u.c.), gan trešajām valstīm.
“Ārlietu ministrija jautājumu par Krievijas politiski motivētu lietu un ekstrateritoriālu vēršanos pret Latvijas un citu valstu pilsoņiem uztur gan tās kontaktos ar trešajām valstīm, gan arī partneriem ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros,” skaidro ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
Arī zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks publiski ir komentējis šīs ziņas no Krievijas, sakot, ka piesardzība pavisam noteikti ir iesakāma.
“Ir būtiski, lai mūsu atbildīgās valsts iestādes mēģinātu panākt, ka šīs personas tomēr tiek izņemtas no “Interpol” datubāzes. Ceļojot Eiropas Savienības ietvaros, problēmām nevajadzētu būt. Nedomāju, ka tā pati Ungārija varētu nopietni izvērst kādu rīcību pret Latvijas pilsoņi, kurš ieceļojis un ir šajā sarakstā, taču dodoties uz trešajām valstīm, nopietni jāapsver, cik droši tas ir. Ir nesenais gadījums ar mūzikas grupu “Bi-2”, zināms, ka arī mūsu pašu politiķim Vjačeslavam Dombrovskim nesen bija negatīva pieredze,” telefonsarunā Jauns.lv pauž Zvejsalnieks, piebilstot, ka Krievija joprojām ir iesaistīta Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijā (“Interpol”) un nav izslēgta.
Jāsaka, ka šis brīdinājums ir ļoti pamatots.
— Artūrs Zvejsalnieks (@AZvejsalnieks) February 13, 2024
ES teritorijā problēmu nevajadzētu būt, bet atceramies gadījumu ar Bi2 Taizemē.
krievija vēl aizvien ir Interpol un nav izslēgta. https://t.co/NpjOsOhJWh
Izslēgšanai būtu savi mīnusi, raugoties no policijas darba puses, bet Zvejsalnieks norāda, ka ir robeža, kuru Krievija, viņaprāt, ir sen pārkāpusi un tamdēļ no šīs organizācijas jāizslēdz.
Arī ministrija aicina uzmanīties
Līdz šim ĀM ir vairākkārt vērsusies pie Latvijas institūcijām, aicinot esošās un bijušās amatpersonas rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos, īpaši ārpus ES un NATO dalībvalstīm.
Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzīta mērķiem, ministrija rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Ja tomēr nepieciešams doties ārpus Latvijas, Ārlietu ministrija iesaka portālā Latvija.lv reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu ĀM mājaslapā un nodrošināties ar ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.
