Viedoklis: nonāksim pie tā, ka biškopji Latvijā strādās tikai attālās teritorijās
Ja Latvijas lauksaimnieki nesamazinās pesticīdu lietošanu, tad tas atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz bitēm, augļu kokiem, ogu krūmiem un dabu kopumā, bet arī cilvēkiem. Tā intervijā portālam Jauns.lv brīdināja Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Melnis.
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka Latvijā ievāktajā medū un ziedputekšņos aizvien biežāk atklāj pesticīdu atliekvielu pēdas.
Turklāt Biškopības biedrības vadītājs ir norūpējies, ka turpmākajos gados situācija varētu neuzlaboties, bet gan vēl vairāk pasliktināties.
Ja Latvijā atļaus lietot glifosātus vēl 10 gadus
Kā varētu uzlabot situāciju saistībā ar pesticīdu izmantošanu? Melnis skaidroja, ka ir vairāki ceļi. Pirmkārt, jārunā par glifosātu lietošanas atļaujas pagarināšanu.
“Nesen beidzās glifosātu lietošanas termiņš, tāpēc pacēlās jautājumi, vai to pagarināt, vai nepagarināt, vai pagarināt uz pieciem gadiem, vai pagarināt uz 10 gadiem. Latvijā nobalsoja par to, ka glifosātu lietošanas termiņu pagarinās uz 10 gadiem.”
Tiesa, šajā jautājumā vajadzīgs gala lēmums no Eiropas.
Ļaunākais, ka trūkstot kontroles
“Tā ir mūsu valsts attieksme pret pesticīdu samazināšanu. Mēs pagarinām to lietošanu maksimāli, cik vien varam, lietojam, cik gribam, kā gribam un kur gribam.
Nekādu ierobežojumu saistībā ar šo pesticīdu lietošanu nav. Ļaunākais ir tas, ka arī īsti nekādas kontroles nav!
Kā Latvijā var parādīties preparāti, kas šeit vispār nav reģistrēti?! Mēs taču medū tos atrodam! Tie tur ir.” Iespējams, kādas vielas bija iepriekš atļauts lietot, bet to sadalīšanās laiks ir ļoti ilgs.
Vispopulārākie pesticīdi Latvijā
Melnis skaidroja, ka glifosāti ir vispopulārākie un visvairāk lietotie pesticīdi Latvijā. “Tas ir herbicīts, kas domāts nezāļu iznīcināšanai. Tas ir pats lētākais, salīdzinot ar pārējiem. Tas ir populārākais.
Protams, no lietošanas apjoma ir atkarīga arī cena. Jo vairāk to lieto, jo ražotājs uzliek zemāku tā cenu. Latvijā ir tehnoloģijas, kur bez glifosātiem [lauksaimniecībā] praktiski netiek galā.
Insekticīdi iznīcina bites
Bet mūsu [biškopju] lielākais ļaunums ir arī insekticīdi, kas iznīcina bites pašas par sevi.
Tiek lietoti arī sistēmas iedarbības insekticīdi, kas atrodas iekšā augos un kas pa to stublājiem ar augu sulu nonāk arī nektārā.”
Kompensācijas par produktiem, kuros atrod pesticīdu atliekvielas
Kā vēl vienu risinājumu Melnis minēja: ja biškopji likvidē ar pesticīdiem piesārņoto produkciju, tad viņiem vajadzētu saņemt kompensācijas par to.
Saistībā ar kompensācijām ir sāktas sarunas ar Zemkopības ministriju.
Saņemot analīžu rezultātus, kas apliecina, ka medū ir pesticīdu atliekvielas, biškopji šo produkciju nelaiž tirgū. Kompensācijas vismaz kaut kādā mērā samazinātu viņu bezvērtīgi veikto darbu saistībā ar šo produktu ražošanu.
Biškopības nozare lēnām sarūk
“Pretējā gadījumā, ja es strādāju un ieguldu savu laiku, bet iegūstu produkciju, ko nedrīkstu nekur lietot [un tirgot], tad es laikam vairāk ar biškopību nenodarbošos.
Jau tagad parādās tendence, ka daudz saimniecību atsakās no biškopības. Mazāk notiek apputeksnēšana, ir mazāk bišu. Biškopības nozare lēnā garā noplok. Tā paliek mazāka.”
Tas var nozīmēt, ka Latvijas iedzīvotājiem nākotnē būs pieejams mazāks klāsts dažādu biškopības produktu.
Biškopji varētu darboties tikai attālās teritorijās
“Pakāpeniski gadu laikā mēs nonāksim pie tā, ka bišu un biškopju Latvijā būs minimāls skaits.
Iespējams, viņi būs attālās teritorijās, kur kaut kāda iemesla pēc nav [intensīvas] lauksaimniecības,” biedrības vadītājs iezīmēja drūmu nākotnes ainu.
Tas negatīvi ietekmēs arī augļu koku un ogu krūmu audzētājus
Biškopji nākotnē varētu pastāvēt, pateicoties mežiem nevis laukiem. “Visi biškopji būs samukuši iekšā mežos. Uz laukiem mēs nekur nekādas bites neredzēsim.
Kā dzīvos augļu koku un ogu krūmu audzētāji, kam nepieciešami apputeksnētāji? Šobrīd to ir grūti prognozēt, bet jebkurā gadījumā biškopjiem interese uzturēties tādās teritorijās [kur notiek intensīva lauksaimniecība un lieto daudz pesticīdu] vairs nebūs.
Bišu būs mazāk
Mēs pametīsim intensīvi lauksaimniecībā izmantotās teritorijas.
Mūsu pašu paliks mazāk, produkcijas būs mazāk, jo no piesārņotās produkcijas mums vienkārši nāksies tikt vaļā,” Melnis raksturoja situāciju, kāda varētu izveidoties, ja Latvijā nesamazinās pesticīdu izmantošanu.
