Par 2024. gada dzīvotni izraugās mitrājus

Mitrājs ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija. Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, kur sastopas zeme un ūdens, tai skaitā cilvēku veidoti mitrāji.

"Lai izprastu mitrāja būtību, ir jāatceras, ka dzīvība ir radusies tieši ūdenī, un mitrājs - tā ir vieta, kur satiekas un mijas zeme un ūdens. Tāpēc mitrājs ir dzīvības pilns. Tajā ir tādi apstākļi, lai varētu attīstīties un mājot gan sauszemes, gan ūdens sugas, gan sugas, kurām vajag tieši pārplūdušas vietas," teicis LDF padomes loceklis Jānis Ķuze.

LDF uzsver, ka mitrāji pasaulē turpina izzust. Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, to platības samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži. Arī Latvijā mitrāju teritorijas samazinās, piemēram, palieņu pļavas Latvijā saglabājušās nepilnos 0,3% valsts teritorijas.

Mitrāji ir dzīvesvieta dažādām dzīvības formām - ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un arī zīdītājiem. Ievērojama daļa no visām Latvijā sastopamajām putnu sugām ir saistītas ar mitrājiem - kā ar ligzdošanas, barošanās vai caurceļošanas laika atpūtas vietām.

Mitrāju augu sugas, kuras visi atpazīst, ir niedres, vilkvālītes, spilves, purva cūkauši, vaivariņi, dzērvenes, specifiskas mitrāju sugas ir, piemēram, lēzela lipare un purva mātsakne, bet košākās - Eiropas saulpurene, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, zemeņu āboliņš, bezdelīgactiņa.

Fonds atzīmē, ka mitrāji būtiski regulē ekosistēmas - tie veicot plūdu regulāciju, ūdens attīrīšanu un oglekļa uzkrāšanu. Mitrāji darbojoties kā sūkļi, kas uzkrāj plūdu un palu ūdeņus, un vēlāk tos lēnām atbrīvo, tā sargājot no pārplūšanas citas teritorijas.

Tāpat tie ir dabiski filtri, kas attīra ūdeni no piesārņojuma. Mitrāji efektīvi saista un uzkrāj oglekli, tādējādi mazinot siltumnīcas gāzu radīto efektu un līdz ar to ir viens no klimata pārmaiņu mazināšanas mehānismiem.

Latvijā ir sešas starptautiskas nozīmes mitrāju vietas - Papes mitrāji, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrājs, Teiču un Pelečāres purvi.

Lauksaimniecībā mitrāju teritorijas, piemēram, slapjas pļavas, ir liels izaicinājums, jo tās ir sarežģīti apsaimniekot, tāpēc tās tiek vai nu nosusinātas vai arī atstātas bez apsaimniekošanas. Viens no LDF mērķiem esot parādīt, ka arī mitrājus var saimnieciski izmantot.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015.gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Pērn par gada dzīvotni tika izraudzīta kritala.