foto: Edijs Pālens/LETA
Varens peldētājs vai muldētājs? Atklājas nianses par propagandista Pankratova mukšanu no Latvijas
Pankratovs uz Krieviju ir ticis, par spīti ievērojamiem ceļošanas ierobežojumiem, kurus paredz viņa tiesāšana.
Sabiedrība
2024. gada 10. janvāris, 05:37

Varens peldētājs vai muldētājs? Atklājas nianses par propagandista Pankratova mukšanu no Latvijas

Jauns.lv

Īsi pēc tam, kad bijušais Rīgas domes (RD) deputāts Ruslans Pankratovs no tiesu darbiem Latvijā aizmuka uz Krieviju, mediji publicēja viņa neticamo, ja ne filmas, tad vismaz “TikTok” humora cienīgo bēgšanu.

Ruslanu Pankratovu 2022. gada jūlijā aizturēja Valsts drošības dienests (VDD) un pret aktīvistu tika sākta krimināllieta par nacionālā naida izraisīšanu.

Tāpat VDD rīcībā nonāca arī informācija, kas liecināja, ka persona sadarbojusies ar Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautu personu, tolaik ziņoja dienests.

Tā vietā, lai ļautu sevi tiesāt, bijušais RD deputāts, kuru ievēlēja no “Saskaņas” metās bēgt. Pēc kāda laika viņš, saskaņā ar sociālajos tīklos atrodamajām bildēm, uzpeldēja Krievijā.

Drīz vien intervijā ar vietējiem propagandistiem Pankratovs pastāstīja, kā tad viņš tur nokļuvis. Saskaņā ar viņa teikto aktīvists hidrotērpā pārpeldējis kādu ūdenstilpni un nonācis Krievijas robežsargu rokās.

Bija visnotaļ grūti izdarīt secinājumus un spriest – vai bijušais Rīgas domnieks saka patiesību vai melo.

Jo nevar jau noliegt to, ka Pankratovs uz Krieviju ir ticis, par spīti ievērojamiem ceļošanas ierobežojumiem, kurus paredz viņa tiesāšana.

Atlika vien minēt, kuru ūdenstilpni izmantoja aktīvists - Peiteļa ezeru, Zilezeru vai, iespējams, Zilupi?

Taču kāda nesena publikācija Krievijas aģentūras TASS vietnē liek aizdomāties, vai tik Pankratovs nav pamatīgi samelojies par savu vareno bēgšanu peldus.

Tā pavisam noteikti nebūtu pirmā reize, kad aktīvists publiski klāstījis fantastiskus melus.

Konkrētajā rakstā teikts, ka “no Latvijas aizmukušajam Rīgas domes bijušajam deputātam piešķirts patvērums Krievijā”.

Taču precizēts arī, ka patvērumu Pankratovs lūdzis Kaļiņingradā. Tas met pamatīgu šaubu ēnu pāri viņa stāstītam par peldēšanu hidrotērpā un Latvijas robežsargu apmuļķošanu.

Doties uz Kaļiņingradu, lai tur – nevis Maskavā – lūgtu patvērumu pēc Latvijas-Krievijas robežas pārpeldēšanas būtu nudien dīvaini, lai neteiktu – absolūti neloģiski.

Šāda notikumu versija liek arī skatīties ne Latvijas, bet gan kaimiņvalsts Lietuvas robežsargiem. Nevar gan noliegt, ka arī Lietuvas-Krievijas robežu ziemeļu pusē veido upe Nemuna.

Tikmēr Latvijā šobrīd kriminālprocess pret Pankratovu ir apturēts, tiesai paredzot, ka apsūdzēto, iespējams, varētu tiesāt bez viņa klātbūtnes pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.

Iepriekš jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sākumā lēma piemērot aktīvistam drošības līdzekli-apcietinājumu, taču pērn janvārī tika iemaksāta 5000 eiro drošības nauda un Pankratovs tika atbrīvots.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".