VARAM ministre Bērziņa stāsta par situāciju Rēzeknes domē un amatā paveikto

Kā jūs varētu raksturot savas pirmās 100 dienas ministres amatā? Kādi bijuši būtiskākie notikumi šajā laikā?

Pirmās 100 dienas ministres amatā ir bijušas ļoti intensīvas. Uzsākot savu darbu, ministrijas komandai, sadarbības partneriem un kolēģiem valdībā uzsvēru, ka ir svarīgi nodrošināt labvēlīgu un mūsdienīgu dzīves telpu iedzīvotājiem ilgtspējīgi attīstītā Latvijā. Atbilstoši tam arī pakārtojām ministrijas prioritātes, darbības virzienus. Manuprāt, šajā laikā ir izdevies paveikt plānotos darbus visās ministrijas pārraudzības jomās.

Mana iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar pašvaldībām, tādēļ ar daudziem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā esošajiem jautājumiem esmu saskārusies no pašvaldību skatu punkta. Nacionālajā līmenī jautājumiem ir cits mērogs. Ministrijas virzītie lēmumi atstāj ietekmi uz valsti kopumā, un ļoti daudziem iedzīvotājiem līdz ar to arī atbildība ir daudz lielāka. Katram ministram, ne tikai man, ir ļoti daudz jāapgūst un jāmācās par saistītajām nozarēm. Tāpēc arī lielākoties mani vakari tiek pavadīti, lai iepazītos ar dokumentiem un citu informāciju, kas skar reģionālās attīstības, digitalizācijas, vides aizsardzības un daudzus citus jautājumus.

Varbūt tad sāksim ar pašvaldībām?

Attiecībā uz pašvaldībām sākšu vispirms ar labajām lietām. Šajā laikā pašvaldībām tika piešķirts finansējums vētras seku likvidācijai, gan pirmā kārta, gan otrā kārta. Kopumā atbalsta apmērs dabas stihiju radīto postījumu novēršanai pašvaldībās ir 8,7 miljoni eiro. Tāpat arī risinājām neskaidros, normatīvajos aktos līdz galam neatrunātos jautājumus, lai nepieciešamais atbalsts tiktu sniegts pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk.

Ministru kabinetā tika apstiprinātas vairākas Eiropas Savienības (ES) fondu programmas pašvaldībām. Valdībā ir apstiprināti VARAM izstrādātie noteikumi, kas paredz no Taisnīgas pārkārtošanās fonda atklāta konkursa kārtībā piešķirt 49,28 miljonus eiro uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras projektiem Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes pašvaldībām. Šo projektu rezultātā plānots attīstīt uzņēmējiem nepieciešamo infrastruktūru, kas tuvāko sešu gadu laikā ļautu radīt vismaz 422 jaunas darba vietas un piesaistīt privātās investīcijas gandrīz 33 miljonu eiro apmērā.

Esam izstrādājuši ziņojumu par reģionālajām pamatnostādnēm Latvijā, kurā izvērtējām, kā izskatās struktūrfondu kopējais sadalījums un pieejamība Latvijā. Esam konstatējuši, ka apmēram 50% no visa fondu finansējuma, kas nonāk reģionos, tiek ievērots reģionālās atšķirības princips. Tas ir salīdzinoši labs rādītājs. Nozaru ministrijām nereti ir svarīgi finansējumu sadalīt nozaru starpā, savukārt VARAM ir svarīgi, lai tajos reģionos, kur attīstība ir lēnāka un ienākumi ir mazāki nekā citos reģionos, struktūrfondu finansējums tiek piešķirts vairāk. Kopīgi ar citām ministrijām turpināsim iesākto darbu, lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību.

Valdībā ir skatīts informatīvais ziņojums "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai", kas gan vēl ir procesā. Pašvaldību vajadzības ir apzinātas. Šajā jautājumā ir parādījusies jauna pieeja attiecībā uz pierobežu, un šāda pieeja ir arī citur Eiropā, kur ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju - tā ir dubultās infrastruktūras izveide, kas ir gan militārajām, gan civilajām vajadzībām. Apspriešanā ir arī Latgales rīcības plāns attiecībā uz Austrumu pierobežu, kur ir daudzas aktualitātes.

Ir atbalstīts arī finansējums pašvaldībām Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai.

Par atbalstu Ukrainas bēgļiem sākotnēji bija diezgan liela aizķeršanās attiecībā uz Rīgas pašvaldību. Viņi bija izveidojuši Ukrainas bēgļu centru, uzņēmuši visvairāk bēgļu, jo visi gribēja palikt Rīgā, bet nauda netika laikus samaksāta. Vai tagad šis jautājums ir atrisināts?

Ar Rīgas pašvaldības kolēģiem esam tikušies, šos jautājumus pārrunājuši un tie ir atrisināti.

Attiecībā uz reģionālo politiku esam bijuši iniciatori likumu izmaiņām - Saeimā pieņemti grozījumi divos likumos - likumā par pašvaldību deputātu statusu un Pašvaldību vēlēšanu likumā.

Tie paredz tiesības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies vairāk nekā pusē no kārtējām domes sēdēm un tādēļ domes sēdes nav varējušas notikt kvoruma trūkuma dēļ. Tāpat domes sēdē turpmāk lēmumus varēs pieņemt, ja tajā piedalās vismaz viena trešdaļa no deputātiem un ja iepriekš sasauktā sēde nav notikusi divas reizes kvoruma trūkuma dēļ. Ja mēneša laikā šāda sēde netiek sasaukta, tad pašvaldības izpilddirektors domes sēdi varēs lūgt sasaukt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Tā sauktais Bartaševiča likums?

Mēs tam piegājām ļoti uzmanīgi un diezgan daudz diskutējām arī ar Saeimas komisiju, jo mēs labi apzināmies, ka tas nav likums tikai Rēzeknei, bet ir izmatojams arī citās pašvaldībās, kur var būt līdzīgi gadījumi. Es arī nebaidos teikt, ka ar šo likumu zināmā mērā novērsām likuma nepilnības. Bija lietas, kas likumos nebija atrunātas. Tas strādās arī nākotnei. Nepārtraukts pašvaldības domes darbs un lemtspēja ir jānodrošina arī situācijā, kad daļa deputātu sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs un tādējādi apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi.

Šajā laikā VARAM izstrādāja metodisko materiālu pašvaldībām detālplānojuma izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos. Pašvaldībām tas ir būtisks jautājums, jo ir jāpieņem lēmumi, vai detālplānojumu atstāt spēkā vai nē. Zinot to, ka tie bieži vien ir ne tikai pašvaldību, bet arī dažādu investoru izstrādāti detālplānojumi, izšķirties pieņemt lēmumu nav viegli. Metodiskais materiāls pašvaldībām palīdzēs šos lēmumus pieņemt.

VARAM pārziņā ir arī digitālā joma, kas ir ļoti svarīga. Varu piekrist Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas kritikai, ka līderība digitālajā jomā Latvijā beidzamos gados nav bijusi pamanāma. Labi, ka tagad tas ir noticis un mēs šo digitālās līderības lomu šobrīd esam gatavi uzņemties un īstenot. Ir arī vairākas ieceres un ir lietas, ko jau esam izdarījuši. Digitālajai jomai nākamā gada budžetā ir paredzēts finansējums, jo tā ir viena no prioritātēm ne tikai no fondu viedokļa, bet arī no valsts budžeta viedokļa. Veidosim Digitālo aģentūru uz Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) bāzes, kas būs koordinējošā institūcija un uzraudzīs vienotās digitālās arhitektūras veidošanu un izstrādi valstī kopumā.

Ministru kabinetā ir apstiprināts Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ieviešanas plāns turpmākajiem četriem gadiem, par kuru arī ir daudz diskutēts un strādāts. Tas nosaka un apkopo visas valsts pārvaldes aktivitātes ekonomikas digitālajai transformācijai. Pamatnostādnēs definētais mērķis ir izveidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi. Tādējādi tiek uzlabota dzīves kvalitāte ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.

Ir nodrošināts, ka, papildus valsts uzturētajam "eParaksts mobile" risinājumam, tagad viedierīču lietotāji valsts pakalpojumiem var piekļūt arī ar "Smart-ID", kas sevi ir apliecinājis kā uzticamu, drošu un sabiedrībā nu jau plaši lietotu rīku. Ieguvēji ir visi, jo, vienlaikus atbalstot dažādus identifikācijas risinājumus, mūsu digitālo pakalpojumu vide kļūst gan ērtāka, gan pieejamāka.

Ja man būtu jāraksturo, kurā aspektā digitālajā jomā esam priekšā pārējām ES valstīm un kurā iepaliekam, tad Latvija valsts pakalpojumu digitalizācijā ir viens no līderiem, mums ir ļoti daudz un labi digitalizēti valsts pakalpojumi, taču jautājums ir, kā mēs tos izmantojam, kā tie ir saistīti savā starpā un cik vispār cilvēki par šiem pakalpojumiem zina un māk lietot.

Jautājums ir par šo sistēmu savstarpējo sadarbību. Esam apstiprinājuši kārtību, kurā visām valsts sistēmām būs pamazām jāsāk darboties pēc vienotiem principiem.

Cik ilgā laikā to iespējams īstenot?

Tas jau tiek darīts un sistēma tiek testēta.

Vai ir sajūta, ka tas nepārvērtīsies par kārtējo neveiksmīgo e-veselības sistēmu?

Man ir pārliecība, ka tā būs izmantojama un darbotiesspējīga sistēma. Es nevaru atbildēt par kļūdām, kas bijušas iepriekš un Latvijā tādas viennozīmīgi ir bijušas. Taču mēs nevaram visu laiku sevi par to pātagot. Jā, VARAM atbild par digitālo arhitektūru kopumā un to savienojamību, bet VARAM nevar noklāt visas nozares, nevar atbildēt par e-veselību, izglītības sistēmu utt. Tā būs katras nozares ministrijas pārraudzībā. Par e-veselību joprojām atbildēs Veselības ministrija.

Kas paveikts vides aizsardzības jomā?

Attiecībā uz paveikto vides jautājumos esam sagatavojuši ziņojumu par dabas skaitīšanas procesu. Tas ilgi nav ticis darīts, iespējams, arī politisku iemeslu dēļ. Esam to izdarījuši, apzinājuši visus materiālus un šobrīd to precizējam, lai tuvākajā laikā varētu uzsākt ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. VARAM plāno virzīties ar maksimālo programmu, izveidojot īpaši aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu biotopus, kur Latvija nesasniedz Eiropas noteikto nepieciešamo rādītāju. Protams, par šo jautājumu, visticamāk, būs diskusijas ar citām ministrijām, nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, jo viedokļi ir pilnīgi pretēji. Tomēr būs jārod kompromisi, bet katrā ziņā sāksim ar maksimālo programmu un skatīsimies, kā mums tas izdosies.

Tāpat ir veikti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas ir būtiski, lai varētu nodrošināt sabiedrībai piekļuvi jūrai. Lai iedzīvotājiem būtu iespēja dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot dabas vērtību aizsardzību atbilstoši ES prasībām, valdībā apstiprināti noteikumi, kuros noteikti 74 jauni dabas liegumi staignāju mežu aizsardzībai. Staignāju mežu izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno dabas liegumu robežas noteiktas, maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, vienlaikus ietverot arī citas bioloģiski nozīmīgas platības un uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem.

Decembra ES Vides ministru padomes sanāksmē panākta vienošanās par regulas priekšlikumu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kura mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos - samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Latvija ir atbalstījusi pārmērīga un nevajadzīga iepakojuma daudzuma samazināšanu, tostarp pārpakošanas aizliegumu. Vienlaikus ir būtiski, lai iepakojuma patēriņa samazināšana nepalielinātu pārtikas atkritumu veidošanos vai neradītu apdraudējumu pārtikas nekaitīgumam. Ir svarīgi nonākt pie tādiem risinājumiem, kas būtu pieņemami vietējiem uzņēmējiem un būtu ieguvums videi un līdz ar to sabiedrībai ilgtermiņā.

VARAM kopā ar nozares uzņēmējiem, darba devējiem, augstākās izglītības iestādēm, Ekonomikas ministriju ir pievienojusies memorandam par gatavību ievērot un atbalstīt noteiktos principus un virzīties uz caurskatāmu, godīgu, zaļu un ilgtspējīgu ēdināšanas jomu Latvijā, kurā iesaistītās puses var sniegt savu ieguldījumu ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, veicinot pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un atkritumu pārstrādes palielināšanu.

Tāpat mums ir skaidrs viedoklis, kad un kā vides jomu nodot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM). Ceru, ka gala lēmums tiks pieņemts kopā ar Valdības rīcības plāna apstiprināšanu. Šobrīd plānots, ka Valdības rīcības plāns tiks apstiprināts janvārī.

Kad ir plānots nošķirt vides jautājumus no VARAM un nodot KEM?

Šobrīd ir iezīmēts 2024. gada 1. jūlijs. Gala lēmums tiks pieņemts līdz ar Valdības rīcības plānu.

Tas nozīmē, ka visas iestādes, kas atbildīgas par vides jomu, kā Valsts vides dienests (VVD), Dabas aizsardzības pārvalde, arī Salaspils botāniskais dārzs, Meteo centrs, vairs nebūs VARAM pārraudzībā?

Gala risinājums vēl nav skaidrs, bet plānojam, ka vides dienesti pāriet KEM, bet dabas joma, dabas pārraudzība, kas saistīta ar izglītojošo un informējošo funkciju, pašvaldībām un īpaši aizsargājamām teritorijām paliek mūsu ministrijas pārraudzībā.

Par Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir vēl diskusijas, bet Dabas aizsardzības pārvalde, Salaspils botāniskais dārzs, Dabas muzejs paliks VARAM pārraudzībā.

Šajā jautājumā ļoti svarīga sadaļa ir arī attiecībā uz ES fondiem. Mēs uzturam to, ka atbildīgā institūcija attiecībā uz fondu apguvi paliek VARAM. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka, tā kā Latvijā kopumā ES fondu apguve kavējas, tad, ja tiks veidota jauna pārraudzības iestāde, tad tas procesu kavēs vēl vairāk. Tāda veida saskaņošanas neiet tik ātri, tādēļ arī mēs esam gatavi turpināt apkalpot tās programmas, kas nosacīti attiektos uz KEM. Arī no birokrātijas mazināšanas un administratīvā sloga procesiem šis ir tikai loģisks un likumsakarīgs lēmums.

Iepriekšējais ministrs bija nolēmis reformēt VVD. Tika atbrīvota dienesta vadītāja. Ir izsludināts konkurss uz ģenerāldirektora amatu. Ko jūs sagaidāt no jaunā ģenerāldirektora?

Bijām iepazīšanās vizītē VVD, kopējais iespaids tiešām ir ļoti labs, tur strādājošie cilvēki ir kompetenti, ļoti labi pārzina savas atbildības jomas, uzdevumus un kopējo situāciju VVD.

Ja man ir jāiezīmē izaicinājumi, tad vispirms tas ir inspektoru un ekspertu trūkums. Lai kopumā kvalitatīvi nodrošinātu VVD funkcijas, inspektoru Latvijā ir par maz. Inspektors jau nav tikai tas, kas aiziet līdz upei un paskatās, vai makšķerniekam ir licence. Daudz kur resursu pietrūkst. VVD inspektori, piemēram, uzrauga radiācijas drošību Latvijā, vietu, kur šāda uzraudzība nepieciešama, ir pietiekami daudz, tās ir slimnīcas, uzņēmumi. Īpaši šis jautājums ir aktualizējies saistībā ar karu Ukrainā. Līdzīgi jāuzrauga drošību ostās - kāda ir situācija ar smakām, piesārņojumu, ķīmiskajām vielām u.c. Ja salīdzina Latviju ar citām valstīm, tad cilvēkresursu apmērs šajā jomā ir neliels. Apjoms, kas darbiniekiem ir jāpaveic, ir ļoti liels, savukārt atalgojums niecīgs - 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ir liela kadru mainība, kas nav labs rādītājs, un iemesls kadru mainībai ir galvenokārt zemais atalgojums. Problēmas ir tajā, ka gan pašvaldības, gan privātais sektors pārpērk VVD sagatavotos speciālistus. Atalgojums tirgū nav konkurētspējīgs.

No jaunā dienesta vadītāja mēs sagaidām, lai viņš būtu profesionāls savas nozares pārstāvis, atbildīgs, spēj vadīt komandu un saredzēt VVD stratēģisko virzību un nākotni.

Cik ilgā laikā ir plānots izvēlēties jauno vadītāju?

Šo procesu vada Valsts kanceleja. Konkursā pretendentiem ir jāpiesakās līdz 16.janvārim, un tad vēl notiek pretendentu izvērtēšana.

Ir vēl divas iestādes, kurām nav vadītāju, viena no tām ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Esam iesnieguši visus dokumentus konkursam, un drīzumā Valsts kancelejai vajadzētu izsludināt konkursu uz šo amata vietu.

Savukārt Botāniskajam dārzam Salaspilī vadītāja nav kopš 2019.gada.

Arī uz šo amatu rīkosim konkursu.

Joprojām līdz galam neatrisināts jautājums ir Rēzekne. Ko VARAM dara, lai šajā pašvaldībā darbs atgrieztos normālās sliedēs?

Pašvaldībā jau darbs notiek.

Bet kad tas atgriezīsies normālās sliedēs, būs jauns mērs?

Domājams, ka tas varētu notikt tikai ar jaunām pašvaldību vēlēšanām. Šobrīd mēs visi redzam, kā notiek darbs Rēzeknes domē, domes sēdes vairākas reizes nav tikušas sasauktas. Pateicoties mūsu aktivitātēm un Saeimas lēmumiem, Rēzeknes dome likumā noteiktajā kārtībā uz sēdi sanāca, tos lēmumus, kas bija sagatavoti un kurus bija nepieciešams pieņemt, dome pieņēma. Šobrīd pārmest to, ka Rēzeknes dome nesanāk uz sēdēm, mēs nevaram.

Pēc Valsts kontroles ziņojuma joprojām ir aktuāls jautājums par visas domes atlaišanu?

Ar savu rīkojumu esmu atbrīvojusi mēru, jo līdz šim esam konstatējuši, ka tieši mērs ir atbildīgs par situāciju, ka pašvaldība ir bankrota priekšā.

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, un tās rezultāti apliecina jau iepriekš VARAM un Finanšu ministrijas norādīto, ka Rēzeknes valstspilsētas domes vadības rīcība ar budžeta līdzekļiem vērtējama kā bezatbildīga un nelikumīga.

VARAM sagaida, ka Rēzeknes dome atbildīgi novērsīs trūkumus un sagatavos korektu 2024. gada pašvaldības budžetu, lai no situācijas neciestu pašvaldībā strādājošie un Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāji.

Līdz šim izskanējusi informācija, ka izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā tiks izstrādātas pēc budžeta pieņemšanas. Cik tālu šis process ir pavirzījies, kad būs skaidrs, kādas izmaiņas tas paredzēs?

Tas ir Finanšu ministrijas jautājums. Cik zināms, tad jaunos finanšu izlīdzināšanas modeļa variantus FM izstrādāja jau augustā, bet līdz ar valdības maiņu darbs apstājās. Tagad, pēc budžeta pieņemšanas, darbs pie šī jautājuma atsāksies. Svarīgi, lai šis risinājums tiktu izstrādāts uz nākamo gadu.

Kādam, jūsuprāt, būtu jābūt principam, vai finanšu izlīdzināšanā būtu vairāk jāiesaistās valstij, jo pēdējos gados valsts savu daļu ir tikai samazinājusi?

Piekrītu. Finanšu izlīdzināšanā jāpiedalās abām pusēm. Tā tas ir arī citās valstīs. Ir jābūt gan izlīdzināšanai starp pašvaldībām, gan arī valstij ir jāpiedalās. Kā mums tas izdosies, man grūti pateikt, bet piekrītu, ka ir jāpiedalās arī valstij.

Un cik godīgi jums šķiet, ka Rīgai un Ādažiem ir jāfinansē tas, kas notiek, piemēram, Valmierā? Arī Liepāja, Daugavpils ir saņēmēja...

Acīmredzot ekonomikas šajās pilsētās nav tik spēcīgas. Tas ir ļoti jūtīgs un diskutējams jautājums, vēl jo vairāk tādēļ, ka viena no VARAM prioritātēm ir Rīgas metropoles konkurētspējas paaugstināšana. Pie tā arī strādāsim, esam izveidojuši darba grupu, iesaistījuši visas puses. Ja skatāmies uz Rīgas metropoli, tad jāatzīst, ka tā šodien atpaliek gan no Tallinas, gan Viļņas. Ir jārisina šis jautājums un jāmeklē cēloņi. Finanšu izlīdzināšanas modelī ir jāmeklē līdzsvara princips un arī valstij ir jāpiedalās.

Kas notiek ar Rīgas reģiona otrā līmeņa pašvaldības izveidošanu? Vai šī ideja vēl pastāv?

Šobrīd uz to nav atbildes, bet jautājums ir aktuāls. Sāksim darbu un tad izsecināsim, kāds pārvaldības modelis ir piemērotāks.

Cik ilgā laikā varētu būt atbildes?

Mēs šo jautājumu negribētu sasteigt. Nākamā gada laikā vajadzētu būt skaidrībai, kā tālāk virzāmies.

Šobrīd esam uzsākuši diskusijas ar partneriem un iesaistītajām pusēm par labākajiem risinājumiem Rīgas metropoles areāla attīstības veicināšanai. Rīgas dome, Rīgas plānošanas reģions, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" un VARAM ir parakstījušas sadarbības memorandu, apliecinot atbalstu Rīgas metropoles areāla sadarbības modeļa izveidei un ieviešanai, un Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles starptautiskās lomas stiprināšanai. Tāpat ir izveidota augsta līmeņa darba grupa, kurā piedalās ministriju un pašvaldību pārstāvji vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres vadībā. Izmantojot Rīgas un tai apkārt esošo pašvaldību potenciālu, savstarpēji sadarbojoties, ir iespējams radīt risinājumus, kas ļautu Rīgas metropolei kļūt par vispievilcīgāko teritoriju investīcijām Baltijas jūras reģionā.

Latvijas pašvaldības nonākušas Eiropas prokuratūras uzmanības lokā tā dēļ, ka sabūvējušas objektus konkrētiem uzņēmējiem, nevis lai attīstītu konkrēto jomu. Cik daudz šādu gadījumu ir? Vai tas ir neprecīzo noteikumu dēļ, kā sadalīt naudu, vai pašvaldības tos ir nepareizi interpretējušas?

Grūti pateikt, kāds būs turpmākais risinājums. Kas attiecas uz noteikumiem, tad mana pārliecība, ka problēma nav noteikumos, to apliecināja arī Eiropas prokurors. VARAM iepriekš tika pārmests, ka tika prasīta tirgus izpēte, taču tieši tajās pašvaldībās, kurās Eiropas prokuratūra ir konstatējusi pārkāpumus, uzņēmumi, kuri ir ietverti tirgus izpētē, nav ieguvuši tiesības izmantot ēkas. Līdz ar to šādas sasaistes nav novērojamas. Mums bija saruna ar Eiropas prokuroru Gati Doniku, viņi apliecināja, ka ir veikuši izmeklēšanas darbības un viņu rīcībā ir informācija, kādas nav ne VARAM, ne Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, līdz ar to komentēt viņu konstatēto mēs nevaram, tas jāprasa viņiem pašiem. Pateikt, vai pašvaldība ir vai nav vainīga, var tikai tiesa. Tikai tajā brīdī, kad būs tiesas lēmums, varēsim saprast, kāda patiesībā situācija ir.