Veco dzīvokļu izīrētājiem nāksies saskarties ar kādu nebijušu problēmu
Nākotnē arvien vairāk mājokļu izīrētāju un īrnieku novērtēs ēku energoefektivitāti un līdz ar to zemākās izmaksas. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga intervijā portālam Jauns.lv vērsa uzmanību, ka jau nesenās enerģētiskās krīzes laikā daļa uzņēmumu nolēma dot priekšroku energoefektīvākām telpām. Viņu rīcībai nākotnē varētu sekot arī daudzdzīvokļu ēku iemītnieki.
Runājot par daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku attieksmi pret kopīpašumu, remontiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, Vanaga sacīja: “Nereti sarunās iezīmējas vēl viena problēma – īpašniekiem, kas izīrē savus dzīvokļus, ir vienalga. Šobrīd vienalga.”
Situācija drīzumā mainīsies
Taču var prognozēt, ka kādā brīdī izīrētāji ieraudzīs: “Hei, mans īrnieks grib iet uz energoefektīvāku dzīvokli! Viņš vairs negrib maksāt lielos rēķinus!”
“Iespējams, mums ir jāpagaida kāds brīdis, līdz pakalpojumu ņēmējs, kurš grib īrēt dzīvokli, sāks interesēties par tā energoefektivitāti. Protams, sludinājumos jau ir rakstīts: “Pievienoju rēķinus.” Katrs var apskatīties, kādas ir [dzīvokļa] izmaksas.”
Gan izīrētāji, gan īrnieki būs ieinteresēti energoefektīvās ēkās
Bet var lēst, ka nākotnē īrnieki arvien vairāk domās par to, lai dzīvokļi būtu energoefektīvi un to izmaksas būtu pēc iespējas zemākas.
Arī izīrētāji ar laiku varētu saprast, ka energoefektīviem dzīvokļiem ir lielāka vērtība un tos ir vieglāk izīrēt.
Diemžēl patlaban Latvijā saskaramies ar to, ka lielai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuri izīrē savus mitekļus citiem cilvēkiem, ir vienalga par ēkas energoefektivitāti.
Ārvalstīs jau domā, cik sliktu platību drīkstēs izīrēt
“Braukājot uz konferencēm ārzemēs un klausoties ārzemju lektorus šeit, dzirdam, ka pasaulē ir līdzīgas problēmas. Tiek domāts, ka varbūt jāliek ierobežojumi tam, cik sliktu platību drīkst izīrēt.
Ja ēkas energoefektivitātes klase ir G vai F, tad to vispār nedrīkst izīrēt! Vispirms ir jāveic energoefektivitātes pasākumi. Tas gan vēl nav ieviests, tas bija priekšlikums kādā valstī.
Ne vienmēr ir vainojami pensionāri
Bet tiek domāts arī par to, kā [energoefektivitātes virzienā] iekustināt tos, kas savā īpašumā esošās platības izīrē. Īrniekiem par tām nav nekādas teikšanas, bet īpašniekiem ir tikai svarīgi, lai būtu īrnieki, kas maksā.
Kādreiz tiek pieņemts, ka pensionāri ir tie, kuru dēļ mēs kaut ko nevaram izdarīt (piemēram, veikt ēkas energoefektivitātes pasākumus), bet nereti pensionāri ir aktīvi.”
Daļa uzņēmumu izvēlējās energoefektīvākas telpas
Vanaga norādīja, ka salīdzinoši nesenās enerģētikas krīzes iespaidā daļa uzņēmumu jau izvērtēja un salīdzināja savu līdzšinējo darbības telpu un netālu esošo jaunbūvju izmaksas. Daļa uzņēmumu mainīja lokācijas vietu, jo izvēlējās energoefektīvākas telpas.
“Domāju, ka šajā sektorā tas jau šobrīd notiek vairāk nekā daudzdzīvokļu ēku sektorā. Mums Latvijā kopš 2021.gada ir prasība, ka jaunbūvētajām ēkām jābūt gandrīz 0 enerģijas ēkām. Tas nozīmē, ka tās ir ar ļoti augstu energoefektivitāti un zemām izmaksām par apkuri. Līdz ar to esošam ēku sektoram ir jākonkurē ar šo jauno sektoru.”
Ēku projektētāji un attīstītāji jau domā par energoefektivitāti
Pētniece atturējās vērtēt, kad līdzīga tendence varētu sākties arī daudzdzīvokļu ēku sektorā. Visticamāk, lielākā daļa iedzīvotāju patlaban neinteresējas par jaunākajām ēku energoefektivitātes prasībām, bet nozare ar tām strādā jau ilgāku laiku.
Latvijā ēku energoefektivitātes likuma izstrāde sākta jau pirms 20 gadiem. Savukārt 2016.gadā tika atjaunotas prasības jaunbūvējamo un pārbūvējamo ēku energoefektivitātei, papildus nosakot pakāpenisku pāreju uz arvien zemāku enerģijas patēriņu.
Tas var kļūt par konkurences līdzekli
Ēku projektēšanas un attīstīšanas nozare sākumā šīs prasības uztvēra negatīvi vai vismaz ar neizpratni: “Ko mums atkal uzspiež!”
Bet pamazām nozare tās pieņēma un saprata savstarpējo konkurenci – ja attīstītājs piedāvās energoefektīvākas ēkas, tām būs zemāks enerģijas patēriņš un izmaksas apkurei, nekā izpildot pavisam minimālās prasības.
Tādējādi var teikt, ka ēku projektēšanas un attīstīšanas nozarē ēkas ar augstu energoefektivitāti šobrīd jau ir standarts, un šo ēku iemītnieki redz finansiālu ieguvumu savos apkures rēķinos.
Arī veco ēku atjaunošanā var tiekties uz zemāku enerģijas patēriņu
Pozitīvi, ka paralēli notiek gan nacionāla, gan Eiropas līmeņa izmaiņas par to, kā skatīties uz ēku energoefektivitāti.
“Mūsu jaunais Eiropas zaļais kurss nosaka, ka ēku sektoram vajadzētu kļūt klimata neitrālam un samazināt CO2 izmešus. Jau 2018.gadā parādījās vēsmas, ka arī ēku atjaunošanā būtu jātiecas uz vēl zemāku patēriņu, nekā šobrīd esam noteikuši.”
Jāņem vērā, ka gandrīz 0 nenozīmē 0
Protams, jāņem vērā, ka 2023.gada rudenī joprojām atradāmies lielu svārstību un nenoteiktību brīdī, kas nav piemērotākais laiks ilgtermiņa plānu veidošanai, pamatojoties uz šī brīža situāciju. Vajadzētu prognozēt, kāda situācija būs, piemēram, pēc gada, tad vairāk skatīties ilgtermiņā un izvērtēt arī riskus, kas ir saistīti ar energoresursu cenu iespējamām svārstībām, kādas piedzīvojām iepriekš.
Bet kopumā ir pareizi, ka arī ēku atjaunošanā mēs tiecamies uz gandrīz 0 enerģijas līmeni. “Nereti cilvēki domā, ka gandrīz 0 ir 0. Nē, gandrīz 0 nav 0! Eiropas Savienība saka, ka mums ir jātiecas uz gandrīz 0, bet katra dalībvalsts nosaka līmeni, kādas ir prasības gandrīz 0 enerģijas ēkām konkrētajā valstī.”
Energoefektivitāte ir pašu iedzīvotāju interesēs
Arī mums ir Ministru kabineta noteikumi, kas pasaka, kāds ir gandrīz 0 līmenis katram ēku tipam.
Sekojot izmaiņām Eiropas līmeņa direktīvās, pamazām virzīsimies uz to, ka arī ēku renovācijā vajadzētu sasniegt gandrīz 0 līmeni. Tas ne vienmēr būs iespējams, tāpēc gan direktīvā, gan mūsu likumdošanā ir atruna, ka energoefektivitātes pasākumiem ir jābūt finansiāli pamatotiem, pētniece sacīja.
“Kopumā pasūtītāju un ēkas iemītnieku interesēs ir skatīties ekonomiski pamatotāko risinājumu, ieguldīt priekšizpētē un apskatīt dažādus risinājumus.
Daļai ēku būs nepieciešami nestandarta risinājumi
Visām ēkām nebūs piemēroti vieni un tie paši risinājumi. Ēkas ir dažādas - mums ir daudz tipveida ēku, kurām būs piemēroti līdzīgi energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumi, un to ietekme uz enerģijas patēriņa izmaiņām būs līdzīga, bet atšķirīgi var būt iedzīvotāju mērķi.
Savukārt netipiskām ēkām būs nepieciešami nestandarta risinājumi. Turklāt dažām ēkām ir labāki priekšnoteikumi sasniegt augstākus energoefektivitātes rādītājus, piemēram, ēkas apjoma kompozīcija (jo kompaktāks apjoms, jo labāk) un novietojums pret debespusēm (saules siltuma ieguvumi no dienvidu logiem ziemā samazinās apkurei nepieciešamo enerģijas daudzumu),” Vanaga skaidroja.
