Kā bez vilcināšanās un birokrātijas palīdzēt bezpalīdzības stāvoklī nonākušam cilvēkam? Skaidro sociālie darbinieki

Piemēram, cilvēks var būt palicis bez mājokļa un mitinās kādas mājas pagrabā; viņš ir sasirdzis/persona ar invaliditāti, kura nevar sevi aprūpēt un nav neviena, kas viņam palīdzētu; šajā ziemas laikā mitinās neapkurinātā dzīvoklī; ir palicis bez iztikas līdzekļiem, nav pārtikas. Tātad, kā palīdzēt cilvēkam, kuram steidzīgi vajadzīgs atbalsts (miteklis, ēdiens. sociālā vai medicīniskā pretimnākšana), no kura atkarīga ne tikai viņa veselība, bet, iespējams, pat dzīvība. Šādos gadījumos nav pieļaujama birokrātiska ķēpa, bet gan tūlītēja rīcība...

Birokrātijas siena

Jauns.lv, piemēram, pirms Ziemassvētkiem rakstīja, ka kāda pensionāre bez pensijas un guļošs invalīds, pēc biedrības “Palīdzēsim viens otram” koordinatores Intas Pusas paustā, bija sastapušies ar birokrātu vienaldzību - labā griba bija atdūrusies pret birokrātijas sienu. 

Maijā biedrībā vērsās pensijas vecuma sieviete un viņas dzīvesbiedrs, persona ar invaliditāti, un Inta Pusa kļuva par viņu koordinatori. Stāsts bija skaudrs, abi cilvēki likteņa līkloču dēļ pirms vairākiem gadiem bija palikuši bez dzīvesvietas.

Veselībai pasliktinoties, vīrietim nācās amputēt abas puspēdas, viņam piešķīra 3. invaliditātes grupu. Sieviete ir bijusi gan sanitāre, gan sētniece, pavāre, kopēja dzīvnieku patversmē, izaudzinājusi trīs bērnus, no kuriem diemžēl divi ir jau miruši.

“Kad šo pāri satiku, viņi jau piecus gadus mitinājās pamestas rūpnieciskas ēkas vienā no telpām, ar ēkas īpašnieka atļauju. Šobrīd bez elektrības, ūdens, apkures un labierīcībām. To visu atslēdza, jo ēku atzina par graustu,” “Facebook” rakstīja Inta Pusa.

“Tā kā tuvojās ziema, kopā ar sociālo dienestu centāmies atrast citu, cilvēka cienīgu dzīvesvietu. Diemžēl bez panākumiem. Jo svarīgākais nosacījums ir: pirmais stāvs. Nekādu citu īpašu prasību nav, tik vien, lai būtu elektrība, apkure (kaut malkas) un ūdens. Meklējumos pagāja vasara, rudens, un jau ziema pietuvojās. Sieviete jau pavasarī stājās sociālo dzīvokļu rindā Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā,” “Facebook” rakstīja Inta Pusa.

Pēc kāda viņiem tika atrasts īres dzīvoklītis, kura izmaksas piekrita segt sociālais dienests, bet bija jāsakārto visas papīru lietas, kas prasīja un prasa daudz birokrātijas u  laiku. Birokrātija bija no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta puses, viņiem cilvēciskais faktors it kā neeksistēja, tikai likumā ierakstītais, stāstīja kāda šai situācijā iesaistītā.

Labklājības ministrija: “Jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā”

Bet šai gadījumā bija nepieciešams vairāki mēneši un ilgs birokrātiskas process. “Likums un Taisnība” skaidroja, kā to nepieļaut.

Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska “Likumam un Taisnībai” skaidroja:

“Minētajos gadījumos personas var sazināties ar pašvaldības sociālo dienestu. Sociālais dienests veiks apsekošanu, individuāli izvērtēs situāciju un piedāvās visus iespējamos problēmas risinājumus.

Gadījumā, ja personai nav dzīvesvietas, sociālais dienests var piedāvāt patversmes vai ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumus, gadījumā, ja personai ir nepieciešama medicīniska vai kāda cita palīdzība sociālais darbinieks piesaistīs problēmas risināšanai nepieciešamos speciālistus. Gadījumā, ja personai nepietiek līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai sociālais darbinieks izvērtēs iespēju piešķirt sociālo palīdzību.

Praksē sociālie dienesti diezgan bieži sastopas ar šādām problēmām un tās tiek risinātas, taču jāpiebilst, ka bez īpašas personas piekrišanas sociālais dienests palīdzēt nevarēs - personai ir jālīdzdarbojas savas problēmas risināšanā, jāsniedz ziņas par sevi un jāsadarbojas ar sociālo dienestu.”

Rīgā palīdzību sniedz Mobilā brigāde

Tātad pirmais, kad jādara, lai palīdzētu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušam cilvēkam, ir nepieciešams sazināties ar konkrētās pašvaldības sociālo dienestu. “Likums un Taisnība” vērsās pie vairākām Latvijas vietvarām, lai noskaidrotu, kādas ir to iespējas, kā un kāds atbalsts tiek piešķirts?

Rīgas pašvaldībā Jauns.lv noskaidroja, ka neviens bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis cilvēks bez palīdzības nav palicis, protams, ja viņš pats piekritis saņemt palīdzīgu roku. Rīgas domes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Antra Gabre:

“Ja līdzcilvēks redz, ka kādam nepieciešama sociālā palīdzība, tad jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā (tālrunis 25770080), jāizstāsta situācija, un sociālais darbinieks nekavējoties izvērtēs sociālo situāciju un uzreiz sniegs atbalstu: ja nepieciešams, izkurinās krāsni, sagādās apģērbu, nodrošinās siltu ēdienu un tamlīdzīgi.

Ja viņš palicis bez mājokļa un mitinās kādas mājas pagrabā par situāciju jāinformē Rīgas patversmes Mobilā brigāde (tālrunis 27023550) darba dienās no pulksten 09:00 līdz 17:00 vai policija (tālrunis 110). Rīgā ir septiņas naktspatversmes un divas īslaicīgās uzturēšanās mītnes, kur bez pajumtes palikušais var uz laiku palikt. Īslaicīgās uzturēšanās mītnēs var uzturēties līdz sešiem mēnešiem, kamēr cilvēks risina savas dzīves problēmas. Par uzturēšanos tur nav jāmaksā.  

Ja viņš ir sasirdzis/persona ar invaliditāti, kura nevar sevi aprūpēt un nav arī neviena cita, kas var palīdzēt, vai nu jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, ja cilvēks ir sasirdzis, vai Sociālajā dienestā, kur darbinieks izvērtēs, kas nepieciešams (piemēram, aprūpe mājās, siltas pusdienas, drošības poga, asistents pavadonis). Sasirgušu cilvēku ir iespēja ievietot Rīgas 1. slimnīcā, kur viņam sniegs nepieciešamo īslaicīgo sociālo aprūpi.  

Ja viņš šajā ziemas laikā mitinās neapkurinātā dzīvoklī, jāvēršas Sociālajā dienestā. Darbinieks izvērtēs, kāpēc jāmitinās neapkurinātā mājoklī. Iespējams, cilvēks, nav nokārtojis dzīvokļa pabalstu, kurā ir ietverts arī pabalsts malkas iegādei. Tādā gadījumā sociālais darbinieks palīdzēs to izdarīt. Ja nepieciešams, tiks piedāvāta iespēja uz laiku nakšņot patversmē - siltumā, tur arī saņemt ēdienu, apģērbu, kā arī ģimenes ārsta pakalpojumu un sociālā darbinieka konsultāciju.

Ja cilvēks ir palicis bez iztikas līdzekļiem, nav pārtikas sociālais darbinieks piegādās pārtiku, kā arī palīdzēs nokārtot iespēju saņemt tā dēvētās pārtikas pakas, kas paredzētas trūcīgajiem iedzīvotājiem. Rīgā ir arī četras zupas virtuves, kur siltu ēdienu izsniedz ikvienam, neprasot uzrādīt dokumentus, kā arī 11 siltās ēdināšanas vietas, kur ēdienu var saņemt trūcīgas un maznodrošinātas personas. Siltā ēdiena izsniegšanas vietās personai jāuzrāda Rīdzinieka karte, kurā elektroniski ir ievadīta Rīgas Sociālā dienesta izziņa. Būtiski zināt, ka pēc ēdiena jādodas ar saviem traukiem.

Par šiem un citiem jautājumiem konsultācijas iespējams saņemt, zvanot uz Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.”

Ogrē naktspatversmes nav

Ogres novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Gundega Veronika Jūrmaliete: “Minētajās situācijās nepieciešams nekavējoši informēt Ogres novada Sociālo dienestu, lai dienesta darbinieki izvērtētu situāciju un nepieciešamības gadījumā konkrēti rīkotos, izmantojot Sociālā dienesta resursus, vai tos piesaistot no nevalstiskajām organizācijām, ar kurām sadarbojamies.

Ņemot vērā, ka Ogres novada Sociālais dienests strādā darba dienās un darba laikā, tad ārpus darba laika aicinām sazināties ar Ogres novada pašvaldības policiju, kas gādās, lai cilvēks nepaliktu bezpalīdzīgā stāvoklī, netiktu apdraudēta viņa veselība un dzīvība, kā arī informēs Sociālo dienestu par situāciju un vajadzības gadījumā iesaistītos sociālā gadījuma risināšanu.

Tā kā Ogres novada pašvaldībā nav patversmes, novada Sociālajam dienestam ir līgums ar pakalpojuma sniedzēju par nakts patversmes pakalpojumu, tāpat ir iespēja skatīt jautājumu par materiāla atbalsta sniegšanu.

Ar Ogres novada Sociālo dienestu var sazināties pa tālruņiem 65022922, 65023360 un 2880791 vai e-pastu: ogressd@ogresnovads.lv, Ogres novada pašvaldības policijas dežūrdaļas tālrunis 65047100.”

Pašvaldības policijai var zvanīt visu diennakti

Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Kristīnes Freiberga: “Ja kāds ierauga/redz situāciju, kad cilvēkam ir nepieciešama tūlītēja palīdzība (piemēram, palicis slikti) ir jāsauc ātrā palīdzība.

Ja ir situācija, kad cilvēks atrodas riska situācijā, ir apdraudēta veselība vai dzīvība - zvans novada pašvaldības policijai (zvanīt var 24 stundas diennaktī). Policisti ierodas notikuma vietā, izvērtē situāciju un reaģē - nogādā cilvēku drošā vietā: Krīžu centrā, patversmē, pašvaldības īslaicīgās uzturēšanās mājoklī, pie radiniekiem un tamlīdzīgi. Informācija vienmēr tiek nodota pašvaldības Sociālajām dienestam turpmākai izvērtēšanai un atbilstoša sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības piešķiršanai.

Darba dienās darba laikā var sazināties ar pašvaldības Sociālo dienestu, kura darbinieki pēc konkrētā cilvēka nepieciešamības nodrošina pamatvajadzības - ēdienu, mājokli, piesaista veselības aprūpes darbiniekus un tā tālāk. Sociālie darbinieki palīdz sakārtot personu apliecinošus dokumentus, krīzes situācijā tiek piešķirta arī sociālā palīdzība (pabalsts krīzes situācijā), kas var tikt izmantota ēdināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Personām ar veselības problēmām var tikt nodrošināts īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums vai nu medicīnas iestādē vai aprūpes iestādē - tādējādi tiek sniegta veselības vai sociālā aprūpe, pajumte un ēdināšana. Ir iespēja saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, lai nodrošinātu cilvēka aprūpi dzīvesvietā.

Ja situācija jārisina ilgstoši un cilvēkam ir vairākas multiplas sociālās problēmas, tiek uzsākts darbs ar sociālo gadījumu un sadarbība ar cilvēku jau notiek ilgākā laika periodā, līdz situācija uzlabojās un sociālie riski tiek mazināti. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli, ņemot vērā personas vajadzības un resursus.”

Krīzes apstākļos tiek izsniegtas pārtikas pakas

Ādažu novada vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša: “Minētās dzīves situācijas ir Sociālā dienesta kompetencē esošie jautājumi. Tāpēc, piemēram, personai, kas zina vai redz kādu, kurš nonācis bezpalīdzīgā situācijā, jāsazinās ar Sociālo dienestu. Dienests var noorganizēt transportu uz nakts patversmi Rīgā, ja cilvēks pats turp nevar nokļūt.

Ja nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums, tad, sadarbojoties ar ģimenes ārstu, var nodrošināt aprūpes mājās pakalpojumu.

Ja bezpalīdzīgā situācija notikusi brīvdienās, tad noteikti jāsazinās ar neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu.

Izvērtējot ienākumus, personām var tikt piešķirts pabalsts malkas iegādei. Īpašās krīzes situācijās dažkārt atsaucas arī labdarības organizācijas. Ja personai nav iztikas līdzekļu un/vai pārtikas, tad Sociālajā dienestā, izvērtējot ienākumus, tiek piešķirts pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai un mājokļa apmaksai. Krīzes apstākļos tiek izsniegtas pārtikas pakas.

Ādažu novada domes saistošie noteikumu “Par sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām vai personām krīzes situācijās Ādažu novadā” 5.6. punkts nosaka pabalstu krīzes situācijā operatīvai ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai personai, kura savu dzīvesvietu deklarējusi un faktiski dzīvo Ādažu novadā, neizvērtējot materiālo stāvokli. Savukārt 13. punkts nosaka, ka pabalstu krīzes situācijā piešķir personai iepriekš neparedzamos krīzes gadījumos – līdz 300 eiro, nepārsniedzot faktiskos izdevumus.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, personām, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, ir tiesības uz nepieciešamās aprūpes līmenim atbilstošu sociālās aprūpes pakalpojumu un naktspatversmi - sociālo institūciju, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.”

Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli

Valmieras novada domes Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece: “Raksturotajās situācijās iedzīvotāji aicināti informēt Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldi (tālruņi – 64207140, 27891672, 29372138, 64210688). Sociālais darbinieks vērtēs situāciju un meklēs atbilstošu risinājumu.

Ārpus iestādes oficiālā darba laika neatliekamās situācijās iespējams informēt Valmieras novada pašvaldības policiju, zvanot pa vienoto bezmaksas atbalsta tālruni 8484. Izskatot saņemto informāciju, policijas darbinieki lems par tālāko rīcību un sazināsies ar attiecīgajiem speciālistiem vai organizācijām.

Bez pajumtes esošās personas var saņemt naktspatversmes pakalpojumu Valmieras naktspatversmēs un saņemt gultasvietu, vakariņas, kā arī izmantot dušas pakalpojumu.”

Preiļu novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Piskunova: “Preiļu novadā, līdzīgi kā citās Latvijas pašvaldības, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu  nosaka gan dažādi ārējie normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi), gan pašvaldības saistošie noteikumi, kuros paredzētais atbalsts lielā mērā tiek balstīts uz pašvaldības budžeta iespējām. To, kādā termiņā noteiktā palīdzība jāsniedz (lēmumu pieņemšanas process) ir strikti noteikts, taču katrs gadījums tāpat tiek skatīts individuāli un risinājumi tiek rasti iespējami īsākā laika periodā – īpaši, ja tas skar nepilngadīgu bērnu intereses vai, ja cilvēka dzīvību apdraud pārtikas un pajumtes trūkums.

Kā viens no operatīvākajiem risinājumiem akūtas situācijas gadījumā tiek izskatīta iespēja piešķirt trūcīgas mājsaimniecības statusu uz vienu mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi ir 343 eiro pirmajai personai un 240 eiro katram nākamajam ģimenes loceklim. Izsniegtā izziņa dod tiesības saņemt dažādus veselības aprūpes pakalpojumus ar atlaidi, saņemt pārtikas pakas. Sadarbojoties ar sociālo darbinieku, arī mēneša laikā var rast risinājumus akūtajām problēmām (piemēram, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem, tiek meklēti risinājumi algota darba iespējām). Ja ienākumi ir ļoti niecīgi, ir iespēja piešķirt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (pirmajai un vienīgajai personai 137 eiro, pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā – 96 eiro). Ja cilvēka akūtā situācija saistīta ar medicīniska rakstura problēmu, tiek piesaistītas ārstniecības personas vai nu Preiļu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, vai sazinoties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Pēc sociālās palīdzības dažādos gadījumos (trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai, ģimene saskārusies ar krīzes situāciju un tamlīdzīgi) cilvēki vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (Preiļos, Aglonas ielā 1a, vai pie sociālā darba speciālistiem attālinātajos klientu pieņemšanas punktos novada pagastos).

Iespēju robežās akūtās situācijas tiek risinātas nekavējoties – pārtikas produktus ir iespēja piesaistīt vai nu no Eiropas Atbalsta pakām, vai sadarbojoties ar biedrību, kas koordinē iniciatīvu “Paēdušai Latvijai!”. Zupas virtuves pašvaldībā nav; līdz 2015. gadam ēdināšanas pakalpojums (zupa un pamatēdiens) tika nodrošināts par ļoti simbolisku maksu, taču pieprasījums pēc tā mazinājās, līdz tika nolemts šo pakalpojumu pārtraukt pilnībā. Arī patversmes pakalpojums līdz šim pašvaldībā nav bijis aktuāls – gadījumos, kad persona sabiedriskā vietā tikusi sastapta alkohola reibumā, tā tiek nogādāta atskurbtuvē, bet citos gadījumos izmitināšanu iespējams nodrošināt  divos citos pakalpojumos. Krīzes centrā pakalpojumu var saņemt, ja vecāks/ bērni cietuši no prettiesiskām darbībām/nonākuši krīzes situācijā vai jaunajai māmiņai nav iztikas līdzekļu un mājokļa. Savukārt, ja pamatproblēma ir nepiemērots mājoklis vai tā neesamība, bet cilvēks pats par sevi ir spējīgs parūpēties, ir iespēja apmesties pakalpojumu centrā “Līči”, sedzot līdzmaksājumu par telpu un komunālajiem maksājumiem. Tāpat šādos gadījumos pašvaldības izveidota komiteja izvērtē iespēju piešķirt sociālo dzīvojamo platību.
 
Ja palīdzība ir vajadzīga  personai ar invaliditāti vai senioram, kurš nevar sevi aprūpēt un nav neviena cita tuvinieka vai paziņas, kas var palīdzēt, tad sociālais darbinieks, izvērtējot personas spējas veikt pašaprūpi, var piešķirt aprūpes mājās pakalpojumu un piesaistīt aprūpētāju atsevišķu ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Ja aprūpes mājās pakalpojums nav pietiekams (respektīvi, uzraudzība vajadzīga diennakti), tad tiek piešķirts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums sociālās aprūpes centrā.

Pašvaldībā iedzīvotājiem tāpat ir iespēja nodrošināt citus palīdzības veidus, kas nereti varētu būt ļoti nepieciešami: vairākos punktos pašvaldībā ir iespēja gan nomazgāties, gan izmazgāt drēbes, arī saņemt mazlietotas drēbes, sadzīves un bērnu aprūpes preces, jo novada iedzīvotāji labprāt ziedo lietas, kas vēl ir labā stāvoklī, bet pašiem nav nepieciešamas.
 
Dažādu sociālo grupu integrācijai tiek sniegts Dienas aprūpes centra pakalpojums. Pilnu darba dienu tajā pakalpojumu var saņem pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet tāpat nodarbinātību veicinošu prasmju attīstība tiek nodrošināta arī personām pirmspensijas/pensijas vecumā un jaunajiem vecākiem.”

Kā ir Liepājā un Ventspilī?

Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone: “Par iespējamo palīdzību cilvēkam, kuram nekavējoši nepieciešama sociālā palīdzība kritiskās situācijās, kurš to ierauga vai zina šādu cilvēku (tuviniekiem, kaimiņiem), jāsazinās ar Sociālo dienestu pa tālruni 63489655 un jāinformē par situāciju.

Ja nepieciešams, cilvēks tiek apsekots un piesaistīta nepieciešamā palīdzība - Nakts patversmes pakalpojums, aprūpe mājās, sociālās gultas, un arī izskaidrots, kā saņemt materiālo palīdzību (trūcīgā pabalstu, trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, kas savukārt dod iespēju saņemt Eiropas Savienības materiālās palīdzības pakas.

Svarīgi, lai trūkumā vai aukstumā nonākušais cilvēks pats piekrīt sadarboties, piekrīt doties uz Nakts patversmi, kur tiek piedāvāts siltums, jumts virs galvas, kā arī brokastis un vakariņas. Uz patversmi vai atskurbtuvi bieži uz ielas vai kāpņu telpās gulošos nogādā arī pašvaldības policija.”

Ventspils Sociālais dienests: “Sociālais dienests aicina telefoniski vai personīgi, ierodoties Sociālajā dienestā, sniegt informāciju par personu, kurai nepieciešama palīdzība, norādot adresi, kur cilvēks atrodas un vārdu, uzvārdu, ja tāds zināms.

Sociālā dienesta sociālie darbinieki pēc iespējas ātrāk organizē minētā cilvēka apsekošanu, lai izvērtētu situāciju un sniegtu atbalstu. Arī pati persona, kura nonākusi dzīves grūtībās, var vērsties Sociālajā dienestā pēc palīdzības.

Personām krīzes situācijā ir iespēja saņemt naktsmājas naktspatversmē, Fabrikas ielā 2A, siltu maltīti zupas virtuves izdales punktos Loču iela 8, Tārgales iela 37 un Platā iela 11, kā arī cita veida palīdzību. Ja nepieciešams, Sociālais dienests piesaista arī citas institūcijas vai nevalstiskās organizācijas atbalsta nodrošināšanā.

Sociālajā dienestā personīgi var vērsties Raiņa ielā 10, Ventspilī, vai Talsu ielā 39, Ventspilī (Pārventas iedzīvotājiem), kā arī zvanīt pa mobilo tālruni 28610518 vai 26462118.”

Kā ir Jelgavas pusē?

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Lelde Podniece-Jostmane: “Iedzīvotāju vajadzībās balstītu sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanu Jelgavas novadā organizē Jelgavas novada Sociālais dienests. Sociālais atbalsts pienākas personai, kura saviem spēkiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kura nesaņem pietiekamu palīdzību ne no viena cita.

Jebkuru sociālo problēmu risināšanai vienmēr ir nepieciešami zināmi resursi un tie ne vienmēr ir uzreiz pieejami pašam cilvēkam, tāpēc svarīgi sākt ar sarunu pie pagasta sociālā darbinieka, kas veiks situācijas izvērtējumu, proti, personas dzīvesvietas apsekošanu, noskaidros sociālo situāciju un nepieciešamo atbalstu un sniegs informāciju par iespēju saņemt atbalstu, ņemot vērā arī personas viedokli par savu situāciju. 

Sociālais dienests var piedāvāt saņemt palīdzību, kas noteikta normatīvo aktu ietvaros, kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistīt nevalstisko organizāciju piedāvāto atbalstu. Sociālais atbalsts iedalās sociālajos pakalpojumos, piemēram, aprūpe mājās, sociālā aprūpe institūcijā, un sociālajā palīdzībā jeb materiālajos pabalstos.

Dažādās dzīves situācijās pieejams atšķirīgs atbalsts. Piemēram, ja persona palikusi bez pastāvīgas dzīvesvietas vai mitinās dzīvošanai nepiemērotos apstākļos, sociālais dienests var piedāvāt saņemt nakts patversmes pakalpojumu, kā arī sociālo palīdzību garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.  

Persona, kura vecuma vai veselības traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt, var saņemt aprūpi mājās, īslaicīgo vai ilgstošo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu. Ja cilvēks kaut kāda iemesla dēļ palicis bez iztikas līdzekļiem, lai palīdzētu izkļūt no situācijas, sociālais darbinieks var piedāvāt saņemt sociālo palīdzību garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, mājokļa pabalstu, pārtikas un higiēnas pakas.

“Cilvēkam ir tiesības uz konsultatīvu un materiālu palīdzību, kas atbilst viņa vajadzībām, sniedz pašpalīdzības iespēju un veicina iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Bet tā nav bezgalīga - atbalsts būs pieejams tik ilgi, kamēr saglabājas apstākļi, kuru dēļ persona saviem spēkiem nevar atrisināt vai uzlabot esošo situāciju. Būtiski ir uzsākt sarunu! Ja  nepieciešama palīdzība, sazinieties ar mums", skaidro  Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna.”

Jelgavas sociālo lietu pārvalde: “Cilvēku, kura redzeslokā ir nonākusi persona/ģimene, kam nepieciešama palīdzība krīzes situācijā vai kura atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī un nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, Jelgavā aicinām dienas laikā zvanīt Jelgavas sociālo lietu pārvaldes (JSLP) konsultantam (tālruņi: 63007224, 20237378 vai personīgi vērsties pārvaldē). Informāciju par nepieciešamo palīdzību vai krīzes situāciju var nodot arī zvanot Pašvaldības operatīvās informācijas centram uz bezmaksas informatīvo tālruni - 8787 (24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā).

Ja persona palikusi bez mājokļa un mitinās pagrabtelpā vai neapkurinātā, dzīvošanai nederīga telpā, tad Jelgavā personai ir nodrošināta iespēja saņemt naktspatversmes pakalpojumu - naktsmītni, ēdināšanu, sociālā darbinieka individuālas konsultācijas un citu. Izvērtējot sociālo situāciju persona var pretendēt arī uz pašvaldības sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.

Ja persona dzīvo savā īpašumā vai īrētajā mājoklī un nav spējīga veselības stāvokļa dēļ (piemēram, invaliditāte, slimība, pārvietošanas grūtības) apkurināt mājokli, tad ir iespēja vērsties JSLP Sociālās un medicīniskās aprūpes centrā Stacijas ielā 13, pakalpojuma “Aprūpe mājās” saņemšanai. Izvērtējot personas individuālās vajadzības tiks pieņemts lēmums par pakalpojuma piešķiršanu, kas paredz pārtikas piegādi uz mājām par personas naudas līdzekļiem, malkas atnešana, krāsns kurināšana un tamlīdzīgi.

Situācijā, kad rodas draudi personas veselībai vai dzīvībai, ir iespēja saņemt pakalpojumu, kas nodrošina nepārtrauktas diennakts saziņas iespējas personas dzīvesvietā, nodrošinot informatīvu atbalstu un palīdzību. "Drošības poga” pakalpojuma saņemšanai JSLP speciālisti veic klienta apsekošanu dzīvesvietā. Gadījumos, ja persona dzīvo savā īpašumā vai īrētajā mājoklī (ir noslēgts īres līgums), mājokļa pabalstu var izmaksāt avansā, vienojoties ar iesniedzēju par faktisko izdevumu rēķinu vai čeku iesniegšanu pēc darījuma veikšanas.

Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošo noteikumu "Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un sociālās palīdzības pabalsti Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā" 37. punktu persona/mājsaimniecība var pretendēt uz pabalstu krīzes situācijā, kas ir operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu (ugunsgrēks, plūdi, ēkas nogruvums, vētra, katastrofa, slimība, epidēmija, nelaimes gadījums, zādzība, noziedzīgi nodarījumi, personas apliecinoša dokumenta zaudēšana, personas apliecinoša dokumenta atjaunošana un kredītiestādes izziņas apmaksa personai bez ienākumiem un citi) radītu seku novēršanai vai mazināšanai, saņemt izziņu krīzes paku saņemšanai.

Nepieciešamības gadījumā tiek veikta personas dzīvesvietas apsekošana un sastādīts atzinums par krīzes situācijas izraisīto seku ietekmi uz mājsaimniecības spējām nodrošināt pamatvajadzības. Gadījumā, ja persona nevar iesniegt JSLP krīzes situācijas faktu apliecinošus dokumentus, pabalstu krīzes situācijā piešķir, pamatojoties uz JSLP sociālā darbinieka atzinumu.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūsējie” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.