Transplantologs Jānis Jušinskis: pieņemiet lēmumu par orgānu ziedošanu jau iepriekš
Latvieši par savu vēlmi pēc nāves kļūt par orgānu donoriem var paziņot, izdarot atzīmi īpašā reģistrā. Taču gandrīz nekad to nedara, kā dēļ donoru jautājums jārisina ar mirušā tuviniekiem, kad tie ir bēdu nomākti. Tāpēc ikvienam ir vērts iepriekš padomāt par savu gatavību ziedot orgānus kāda dzīvības glābšanai un ielikt vajadzīgo atzīmi. To raidījumam "Doma laukums" Latvijas Radio 4 pastāstīja Stradiņa slimnīcas transplantologs Jānis Jušinskis.
Kā norāda Jānis Jušinskis, Latvijā orgānu transplantācijas operācijas tiek veiktas kopš 1970. gadiem. Šobrīd ir labi attīstīts tāds virziens kā nieru transplantācija, veic atbilstošas sirds operācijas, aknu transplantācija pagaidām apstājusies, taču drīzumā tai ir jāatsākas. Pēc "Doma laukuma" viesa teiktā, šogad veiktas 47 nieru transplantācijas, viena aknu transplantācija kopīgi ar zviedru kolēģiem, divas sirds transplantācijas.
Lūgts aprakstīt, kā šobrīd tiek risināts jautājums par orgānu ziedošanu, speciālists skaidro - ja attiecīgajā reģistrā, kas ir daļa no E-veselības sistēmas nav nekādas atzīmes (bet tur var gan atzīmēt konkrētus audus un orgānus, kurus lietotājs piekrīt pēc nāves ziedot, gan arī aizliegt šādā veidā izmantot savu ķermeni), tad cilvēks uzskatāms par donoru. Bet tad vispārējā gadījumā jānoskaidro viņa griba šajā jautājumā no radiniekiem.
"Diemžēl visbiežāk tas tieši tā arī ir: mēs reģistrā neatrodam ierakstu. Ir bijis, ka atrod, bet tie ir ļoti reti gadījumi. Parasti cilvēki tur neko neatstāj," konstatēja "Doma laukuma" sarunu biedrs, piebilstot, ka šobrīd paust gribu var ļoti viegli, internetā un nekur nav jābrauc.
Savukārt tuvinieki uz ārstiem, kas atnākuši parunāt par mirušā orgāniem, reaģē ļoti dažādi.
"Man personīgi ir bijuši vairāki gadījumi, kad mēs braucām un radinieki paši uzsāka sarunu, ka jā, mēs saprotam, ka mūsu tuvs cilvēks ir miris, un viņš gribēja kļūt par donoru.
Bet diemžēl ir situācijas... Paši saprotiet: radinieki šajā brīdī nav gatavi šādai sarunai, viņi tikko saņēmuši smagu vēsti, ka viņu tuvinieks ir miris. Līdz ar to mēs iegūstam negatīvu rezultātu, noraidījumus," informēja ārsts.
Viņš vērsās pie klausītājiem ar aicinājumu nepārlikt jautājumu par orgānu likteni uz radiniekiem, bet izdarīt izvēli jau iepriekš - un atspoguļot to attiecīgajā reģistrā.
"Es parasti lūdzu padomāt par to, ka var pienākt situācija, kad jums pašiem būs nepieciešama transplantācija vai jūsu tuviniekam - bērnam, mammai, tēvam. Lūk, šajā situācijā jūs būtu ar mieru, ka viņiem pārstāda orgānu un izglābj dzīvību tādā veidā? Un atbilstoši tam pieņemt lēmumu - vai es pats, ja kas, vēlos kļūt par donoru, vai esmu gatavs. Un atzīmēt šo lēmumu. Kāpēc? Jo tas ir ļoti smags jautājums radiniekiem. Bieži dzirdu atbildi "lai lemj radi". Taču tuvinieki šajā brīdī risinās daudzas citas problēmas, kas saistītas ar tuvinieka nāvi. Un šis nav īstais brīdis, lai runātu par kaut kādu donoru. Tas noņem slodzi nevis mums, bet tieši jūsu ģimenei," secināja speciālists.
