Saeimas deputāti Ainārs Šlesers, Jānis Reirs un Edmunds Cepurītis par nākamā gada valsts budžeta pārsteigumiem

Edmunds Cepurītis cer, ka akcīzes nodokļa palielinājums alkoholam mazinās alkoholisma sērgu Latvijā, un tas varētu būt jaunā budžeta pozitīvais pārsteigums. Jānis Reirs ir gandarīts par to, ka nākamā gada budžeta izdevumu pieaugums gada laikā ir tikpat liels, cik viss Latvijas gada budžets pirms 20 gadiem. Savukārt Ainārs Šlesers 2024. gada valsts budžetu sauc par “kārtējo stagnācijas budžetu” bez investīcijām.

Edmunds Cepurītis: “Nozīmīgs pārsteigums – alkohola patēriņa samazināšana”

“Progresīvo” pārstāvis Edmunds Cepurītis ir gandarīts par to, ka debates Saeimā par nākamā gada budžetu, kas ilga vairāk nekā divas dienas, bija vairāk cieņpilnas un ar lielāku sapratni, nekā iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Tomēr visus politisko spēku iesniegtos priekšlikumus budžetam nevarēja apstiprināt, jo tad “noteikti budžets nesanāktu”.  Bet tai pašā laikā šīs debates parādīja, kurās jomās mums ir visvairāk nepieciešams ieguldīt naudu. Par šī budžeta iespējamiem pārsteigumiem viņš saka:

“Viens no tiem varētu būr paaugstinātais akcīzes nodoklis alkoholam, lai varētu piemērot zemāku PVN augļiem un dārzeņiem, ņemot vērā problēmas ar lielo alkohola patēriņu Latvijā. Nozīmīgs pārsteigums būs, ja izdosies mazināt alkohola patēriņu.”

“Šobrīd ir pareizā izvēle vairāk ieguldīt ilgtermiņa lietās, piemēram, aizsardzības spējās. “Progresīvie” uzskata, ka pienācis brīdis palielināt ieņēmumus, apkarojot ēnu ekonomiku, uzlabojot iekasējamību un tā tālāk, lai vairāk iegūstam mūsu izglītības, veselības un sociālā atbalsta jomās,” turpina Edmunds Cepurītis.

Jānis Reirs: “Ar naudu esam pilnībā apmierināti”

Jānis Reirs par lielāko pārsteigumu uzskata to, ka 2024. gada budžeta izdevumi ir apmēram par 1,7 miljardiem eiro lielāki nekā pirms gada. Tas ir - gada laikā mūsu budžeta izdevumi pieauguši tikpat lielā apmērā, cik bija viss Latvijas gada budžets pirms 20 gadiem, kad sākām sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (tolaik Latvijas gada budžets bija 1 – 1,2 miljardu latu apjomā). Tomēr:

“Vai mēs varam pateikt, ka tas ir pietiekami? Protams, ka nē. Domāju, ka nevienā valstī budžets nav tāds, lai varētu pasacīt: “Mums ar šo pietiek”. Bet ar naudu esam pilnībā apmierināti, un viss ir labi.”

Lai arī visus nozaru pieprasījumus budžetā (virs pieciem miljardiem eiro) nevarēja apmierināt, deputāts kopumā par šo budžetu ir gandarīts, kaut arī Eiropas Savienība brīdina, ka Latvija ir pietuvojusies budžeta deficīta ievērošanas robežai. Tomēr šeit jāņem vērā, ka lieli izdevumi ir saistīti ar vienreizējiem izdevumiem, piemēram, ar valsts ārējo robežu stiprināšanu. Šai ziņā Eiropai būtu jāsaprot, ka robežas starp ES dalībvalstīm un robeža ar Krieviju nav viens un tas pats.

Šī budžeta sakarā daudz tika diskutēts par to, ka tika “atņemta” samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem. Par to Jānis Reirs saka:

“Vēsturiski nozare priekšlikumu ieviest samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem gribēja uz trim gadiem. Pēc tam to pagarināja vēl uz pāris gadiem. Tas bija tikai “uz laiku”. Praktiski visos likumos un normatīvajos aktos iestrādāja, ka no 2024. gada tiem būs tāda pati likme, kā visam pārējam – 21%. Un valdībai, lai samazinātu it kā palielināto likmi līdz 12%, nācās meklēt alternatīvus risinājumus. Un tas bija akcīzes nodoklis alkoholam, cigaretēm un cukurotiem dzērieniem, lai kompensētu 16 miljonus eiro, kas tiktu zaudēti no aprēķinātās peļņas. Šāda likme (12% - Red.) ir apstiprināta uz gadu, bet Saeimai ir apņemšanās, lai šī likme būtu pastāvīga, jo arī kompensējošās normas ir pastāvīgas. Līdz ar to tas netraucē iesākto turpināt arī nākamajos gados.”

Ainārs Šlesers: “Kārtējais stagnācijas budžets”

Par savu kolēģu darbošanos budžeta sastādīšanas un apstiprināšanas procesā viens no redzamākajiem Saeimas opozīcijas līderiem Ainārs Šlesers saka: “Lielākā daļa deputātu ir labi cilvēki, bet viņi vairāk domā, kā iztērēt naudu, nevis kā to nopelnīt.”

Viņš valsts 2024. gada valsts budžetu vērtē kā “kārtējo stagnācijas budžetu”, jo Latvija praktiski visās ekonomiskajās pozīcijās ir pēdējā vietā Eiropā: “Runājot par šo budžetu, var teikt “izaugsmes”, bet tādā gadījumā pretī jābūt skaidrai rīcībai investīciju piesaistei. Bet šajā budžetā investīcijas nav paredzētas. Jā, ir paredzēta nauda vienai vai otrai nozarei, bet tā ir noēšanai. Tas ir ļoti labi, ka palielina algas mediķiem vai vēl kādam, bet jautājums ir – uz kā rēķina?”

Par 2024. gada budžetu Ainārs Šlesers saka: “Kādu tad naudu esošā koalīcija ir dalījusi? Atbilde pavisam vienkārša: inflācijas naudu (inflācija gada laikā bijusi ap 20%). Budžetā papildus nauda ienāca no divām pozīcijām:

* viena saistībā ar PVN, sakarā ar cenu sadārdzinājumu. Tātad, no katra Latvijas iedzīvotāja tika izņemta nauda, kas tika ieskaitīta valsts budžetā;

* otrs bija sociālais nodoklis. It kā alga palielinās, bet tā nauda aiziet budžetā, kur tā tiek pārdalīta.”

Par “Jauno vienotību”, kura ir pie varas šprices un lēma par valsts budžetu, viņš saka: ““Jaunā vienotība” ir nogurusi, tai nav redzējuma, kā attīstīt valsti, tā neredz, kā dzīvo reālā tauta. Krišjāņa Kariņa lidojumi ar lidmašīnām parāda, ka viņš ir atrāvies no zemes.

Valsts ārējais parāds nākamgad būs tuvu 20 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka nākamajām paaudzēm nāksies šo naudu atgriezt.”

Kā rast risinājumu? Uz to Aināram Šleseram sava atbilde: “Ir jārunā par neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 1000 eiro. Finanšu ministrija uzreiz saka, ka tie ir zaudējumi. Tam nepiekrītu, jo tā nauda, kas paliek iedzīvotāju maciņā, atgriežas budžetā caur PVN, pērkot preces vai pakalpojumus To varam panākt ļoti ātri!”

Kā Edmunds Cepurītis, Jānis Reirs un Ainārs Šlesers vērtē nākamā gada budžetu, vērojiet Jauns.lv video.