Tonnām izglābtas pārtikas, miljoniem ietaupītu eiro – patiesība par nocenotām precēm
Pamanīt dāsnākajām atlaidēm izrotātās cenu zīmes lielveikalos ir prasme, kuru mūslaikos, domājams, uztrenējis katrs. Visbiežāk gan lielākās atlaides ir tā saucamajām nocenotajām precēm un attieksme pret šo preču kategoriju mēdz būt dažāda. Moderno lielveikalu darbības principi un risinājumi gan liek domāt, ka tie, kuri apzināti izvairās no nocenotām precēm, laiž garām iespēju iepirkties gudri, taupīgi un videi draudzīgi.
Negatīvā attieksme pret nocenoto preču plauktiem lielveikalos lielākoties ir skaidrojama ar nepilnīgu izpratni par to, kādēļ veikali šādas preces mēģina uzstājīgāk tirgot par ļoti zemu cenu.
Vārdu “nocenots” daži mēdz uztvert kā brīdinājumu par zemāku kvalitāti, brāķi, iespējamiem bojājumiem un citām nevēlamām preces īpašībām.
Savukārt “pārāk draudzīgā” cena var šķist kā pazīme, ka veikals no šīs preces grib ātrāk “tikt vaļā”.
Realitātē gan ir pavisam, pavisam citādi.
Iemesls nocenojumam var būt viens no diviem – vai nu precei tuvojas derīguma termiņa beigas, vai arī tās iepakojumam ir maznozīmīgs bojājums.
Nevienā no scenārijiem pircējs neriskē saņemt kaitīgu vai nederīgu preci. Gluži otrādi – veicot šādu pirkumu, paglābjam produktus no bezjēdzīgas izmešanas un mazinām kopējo atkritumu daudzumu.
Īsāk sakot – sniedzoties pēc nocenotas preces, mēs sniedzamies pēc izdevīgāka, videi draudzīgāka un gudrāka pirkuma.
Produktu nocenošanu stingri kontrolē un uzrauga veikala darbinieki, kuriem palīdz mākslīgā intelekta lietotne un tās sniegtās priekšrocības.
Kādēļ noceno preces?
Neskatoties uz to, cik nepieciešami ikdienā ir pārtikas produkti un cik optimizēta mūsdienās ir to ražošana un izplatīšana, visu nopirkt, apēst vai citādi izlietot pirms derīguma termiņa beigām nav iespējams.
Rezultātā, kā to paredz likums, krietns daudzums produktu vienkārši nonāk atkritumos, un neviens šo ainu nesaredz tik tieši un nepastarpināti, cik tirgotāji.
Ar mērķi – mazināt pārtikas atkritumu apjomu un vienlaikus piedāvāt pircējiem izdevīgāku iepirkšanos, “Rimi” jau labu laiku piedāvā iespēju ar būtisku atlaidi iegādāties produktus ar pēdējo dienu termiņu.
Lielākoties šādi produkti ir svaigā pārtika, proti – lielāko daļu piedāvājuma veido gaļa, zivis, piena produkti, olas, maize, gatavā pārtika un kulinārijas produkti.
Nebūt nav arī tā, ka šos nocenotos produktus kāds saliktu vienā veikala stūrī un pamestu – šai preču kategorijai ik dienas rūpīgi seko līdzi veikala darbinieki, papildinot un kārtojot piedāvājumu.
Pats produktu saraksts katrā veikalā tiek atjaunots reizi dienā un atlaides nereti sasniedz pat 50%.
Mūsdienīgākos veikalos neizpaliek iespēja nocenoto preču klāstā orientēties arī e-vidē. Kopš šī gada pavasara “Rimi” savā lietotnē ir ieviesis iespēju ērti apskatīties, kādi produkti ar pēdējo dienu termiņu pieejami pircējam tuvākajā Rimi veikalā.
Lai noskaidrotu, kādi produkti ar pēdējās dienas termiņu pieejami tuvākajā “Rimi” veikalā, mobilajā lietotnē jāatver sadaļa “Produkti ar pēdējo dienu termiņu” un jāizvēlas atbilstošais veikals, kur būs apkopota visa aktuālā informācija. Savukārt veikalā šos produktus var atpazīt pēc oranžās cenas uzlīmes.
Runājot par derīguma termiņiem, jāpiemin arī atšķirības starp norādēm “izlietot līdz” un “ieteicams līdz”.
“Izlietot līdz” datums attiecas uz pārtikas drošumu. Pārtikas produktus drīkst apēst līdz šim datumam, bet ne vēlāk. „Izlietot līdz” datumu varēs atrast uz produktiem, kas ātri bojājas – gaļas, zivīm un gatavajiem salātiem.
Norāde “ieteicams līdz” attiecas uz pārtikas kvalitāti. Pārtiku būs droši ēst arī pēc šī datuma, taču tā var vairs nebūt tik garšīga. Tās aromāts un struktūra varbūt jau būs sākusi izmainīties. “Ieteicams līdz” norādes būs redzamas uz saldētas vai žāvētas pārtikas, kā arī uz konservētiem produktiem.
Otrs pieminētais iemesls preces nocenošanai, proti, bojāts iepakojums, esot salīdzinoši reta lieta, skaidro “Rimi” pārstāve Inga Bite.
Šo nocenošanas iemeslu veikali izmanto maz, jo likumdošana, ļoti stingri definē, kādus bojātu iepakojumu produktus drīkst vai nedrīkst tirgot.
“Preces, kas tiek tirgotas ar bojātu iepakojumu, tiek novietotas atsevišķi, kopā ar atsevišķu plakātu, kas nozīmē, ka pircējs, iegādājoties preci ar bojātu iepakojumu, būs skaidri informēts par to, kāpēc šai precei ir uzlikta atlaides uzlīme. No preču kvalitātes viedokļa, mēs nocenojam tikai tās preces, kas ir atbilstošas kvalitātes, labas, derīgas, ēdamas, izmantojamas tām noteiktajam mērķim,” skaidro Inga Bite.
Savukārt preces, kam ir beidzies derīguma termiņš, tiek novirzītas vai nu pārtikas atkritumos vai labdarībai, ja to atļauj likumdošana. Preces, kas ir bojātas vai kurām ir bojāts primārais iepakojums, netiek nocenotas – tās izņem no tirdzniecības.
“Rimi” pircēji šogad ietaupījuši vairāk nekā 3,5 miljonus
Patiesībā jau tendence esot ļoti pozitīva. “Rimi” izpētījis, ka nocenotu produktu pārdošanas apjomi ir auguši visās kategorijās, dažās pat vairākas reizes.
Visbiežāk tiek pirkta maize, svaiga gaļa, gatavās kulinārijas produkti, piena produkti un dažādi gaļas izstrādājumi.
“Piemēram, Latvijā maizes ikmēneša pārdošanas apjomi no 2022. gada novembra, kad aktīvāk sākām izcelt oranžo uzlīmi un aicināt klientus iegādāties produktus ar pēdējās dienas termiņu, līdz šī gada augustam palielinājušies četras reizes, piena produktu pārdošana trīskāršojusies, bet pieprasījums pēc “Rimi” gatavotās produkcijas audzis pat sešas reizes,” Jauns.lv atklāja Inga Bite.
Šeit gan nav runa tikai par veikala peļņu un preču noietu. Skaitļi uzskatāmi parāda, ka nocenotu preču izvēlēšanās ir plats solis pretī ilgtspējībai un sakārtotai, patīkamai videi.
Konkrēti – vidējais pārtikas apjoms, ko visa šī nocenoto preču būšana Latvijā ik mēnesi izglābj no utilizēšanas, ir gandrīz 32 tonnas maizes, gandrīz 22 tonnas svaigās gaļas, 21 tonna “Rimi” gatavotās pārtikas, gandrīz 16 tonnu piena produktu un 6,5 tonnas gaļas produktu.
Ne mazāk iespaidīga ir pircēju kopējās ietaupītās naudas statistika – šī gada pirmajos astoņos mēnešos “Rimi” pircēji, iegādājoties nocenotos produktus, ir maksājuši vidēji par aptuveni 40% mazāk no preces regulārās cenas, tā ietaupot gandrīz 3,85 miljonus eiro.
Statistika atklāj arī interesantas lietas, piemēram, lielākoties produktus ar pēdējo dienu derīguma termiņu iegādājas sievietes un visaktīvāk šo iespēju izmanto Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas un Ventspils iedzīvotāji.
“Noteikti varam teikt, ka mainās patērētāju attieksme pret nocenotajām precēm. Daļai, ļoti iespējams, tas ir saistīts ar ekonomisko situāciju valstī un inflāciju – pircēji skatās, kur ietaupīt. Un daļai tas ir saistīts ar vēlmi kļūt ilgtspējīgākiem un neļaut produktiem aiziet postā, nonākot atkritumos. Ja skatāmies Baltijas griezumā, tad igauņi daudz aktīvāk iegādājas nocenotos produktus, savukārt lietuvieši ir aiz mums. Šajā jautājumā noteikti varam pamācīties no igauņiem,” norāda “Rimi” pārstāve Inga Bite.
