"Nezinu, vai viņa izliekas par muļķi vai tiešām tāda": Vācijas ekskancleri Merkeli skarbi novērtē Igaunijas deputāts

“Atšķirībā no virsrakstos rakstītā Merkele, būdama pieredzējusi politiķe, protams, vismaz tieši neapsūdz Poliju un Baltijas valstis Krievijas uzbrukumā Ukrainai 2022. gadā. Drīzāk viņa turpina savu ierasto līniju: ar krieviem un Putinu vienmēr ir labāk runāt, nekā nerunāt,” norāda Kross, atgādinot, ka Merkeles pieminētais incidents notika 2021. gada 24. jūnijā Eiropas Padomes sēdē tajā laikā, kad viņa grasījās atstāt Vācijas valdības vadītājas amatu un 18. jūnijā bija Berlīnē tikusies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kur piedāvāja ES uzaicināt Putinu uz samitu.

ES neuzturēja oficiālus kontaktus ar Putinu kopš viņa veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā, un ES negrasījās atgriezties pie iepriekšējām attiecībām līdz aneksijas izbeigšanai, tomēr pēc tam, kad 2021. gada pavasarī Putins sāka pie Ukrainas robežas koncentrēt milzīgu armiju, bet spriedzes mazināšanai Šveicē ar viņu tikās toreizējais ASV prezidents Džo Baidens, Merkele “toreizējā Vācijas kursa garā atkal metās “pierunāt krievus””. “Eiropas Padomes sēžu darba kārtība tiek saskaņota ļoti rūpīgi, un tiek uzskatīts par labu toni nepieļaut pārsteigumus valdību vadītājiem. Taču Merkele – vai nu pārliecināta, ka Vācija tāpat panāks savu, vai arī būdama politiski kurla  – pilnībā ignorēja nepieciešamību saskaņot savu ideju ar citiem līderiem,” teikts Krosa viedokļrakstā. “22. jūnijā viņa patiešām piezvanīja Putinam un [Ukrainas prezidentam Volodimiram] Zelenskim. Tikšanās laikā viņa negaidīti paziņoja, ka 16 gadus ir novērojusi Putinu un, ja amerikāņi ar viņu runā, arī mums ir jārunā, citādi mēs palaidīsim garām iespēju pašiem ietekmēt situāciju.”

Merkeles plānu kritizēja toreizējā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura atgādināja, ka Putina uzaicināšana uz ES samitu Briselē pēc tam, kad viņš nav izpildījis nekādus nosacījumus, lai ES ar Krieviju atjaunotu normālas attiecības, nozīmētu to, ka ES paziņotais neko nenozīmē. Toreiz Kallasu atbalstījis pat Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, “Ministru Padome neatbalstīja ideju par tikšanos ar Putinu, kopīgā preses konference tika atcelta, bet Merkele nedabūja atvadu dāvanu”.

“Toreiz Igaunijas diplomātiem radās iespaids, ka Merkele saprata savu kļūdu. Viņa pat uzaicināja Kallasu uz pusdienām un piezvanīja Latvijas un Lietuvas premjerministriem, lai atvainotos par to, ka nebija ar viņiem konsultējusies,” teikts Krosa viedokļrakstā.

“Tomēr izskatās, ka viņa joprojām ir pārliecināta, ka ideja bija laba. Šķiet, viņa joprojām tic, ka Putinu, kurš 2021. gada jūnijā tikās ar Baidenu un mēģināja pārliecināt viņu atkāpties, kurš 2021. gada jūlijā  publicēja programmas rakstu “Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību” un ne pirms, ne pēc sarunām nemainīja izvēlēto kursu uz karu, būtu bijis iespējams apturēt no kara ar pielabināšanos un glaimiem no Briseles. Grūti noticēt. Taču kas to lai zina. Par laimi, Vāciju tagad vada cilvēks, kurš saprot gan iepriekšējo Vācijas valdību kļūdas, gan nepieciešamību pretoties Krievijai. Nav brīnums, ka [pašreizējais Vācijas kanclers Frīdrihs] Mercs izstājās no CDU [Kristīgo demokrātu savienība – red.], kad Merkele kļuva par kancleri, un atgriezās tikai pēc viņas aiziešanas,” atgādināja Kross.

“Kopš 2022. gada februāra vairākas augsta ranga amatpersonas un politiķi Berlīnē gan publiski, gan privāti apstiprinājuši, ka Vācija kļūdījās ar uzskatu, ka Krieviju varētu atturēt ar lietišķiem sakariem un savstarpējo ekonomisko atkarību. Tomēr ņemot vērā to, ka tieši tāda bija Merkeles politika, šī dāma, iespējams, joprojām nespēj godīgi paskatīties uz savu dzīves darbu. Nezinu, vai viņa izliekas par muļķi, vai tiešām ir muļķe. Par laimi, viņas laiks ir pagājis.”

Kross norāda, ka Rietumu politikas izgāšanās saknes meklējamas jau deviņdesmito gadu sākumā, taču svarīgs lūzuma mirklis, kas Krievijai deva revanša iespējamības signālu, bija 2008. gada NATO samits, kurā Merkele atteicās piešķirt Ukrainai un Gruzijai rīcības plānu nākotnes uzņemšanai aliansē, lai “neprovocētu krievus”, kā arī toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas 2009. gadā uzsāktā “pārstartēšanas politika” nieka pusgadu pēc Krievijas kara pret Gruziju.

Jauns.lv jau vēstīja, ka “YouTube” kanālā “Partizan” 3. oktobrī publicētajā intervijā Merkele apgalvoja, ka Polija un Baltijas valstis 2021.gadā nav atbalstījušās tiešas sarunas ar Maskavu, to nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas starp Krieviju un ES, kas, kā apgalvojusi bijusī kanclere, dažus mēnešus vēlāk novedusi pie Krievijas invāzijas Ukrainā. “Tāpēc vēlējos jaunu formātu, kurā mēs varētu ar Putinu runāt tieši kā Eiropas Savienība. Daži ļaudis to neatbalstīja, Tās, pirmkārt, bija Baltijas valstis, bet pret to bija arī Polija,” intervijā žēlojusies bijusī kanclere, piebilstot, ka šis četras valstis "baidījās, (..) ka mums nebūs kopīgas politikas pret Krieviju”. “Jebkurā gadījumā, tas nepiepildījās. Tad es pametu amatu, un sākās Putina agresija,” piebildusi Merkele, kas jau iepriekš kategoriski atteikusies no vismazākās savas politikas kritiskas izvērtēšanas.

Angela Merkele bija Vācijas kanclere no 2005. gada 22. novembra līdz 2021. gada 8. decembrim un šajā laikā centusies uzturēt ciešas attiecības ar Krieviju, veicinot arī Vācijas enerģētisko atkarību no Krievijas piegādēm. Medijos norādīja, ka Putins pret viņu izmantoja savas čekista metodes, piemēram, tikšanās laikā Sočos pie viņas pielaižot savu labradoru Koniju, zinot, ka Merkelei ir bail no suņiem.

Merkeles izteikumi jau izpelnījās asu kritiku Austrumeiropā. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pirmdien norādīja, ka Merkeles apgalvojums, ka Varšava iebildusi pret šādām sarunām ir tikpat patiess, cik viņas memuāros rakstītais, ka neviens no Centrāleiropas neprotestēja pret gāzesvadu “Nord Stream”. “Paskatieties, kāda bija Vācijas valdības reakcija uz maniem 2007.gadā teiktajiem vārdiem, ka mums nepatīk, ka vienošanās tiek slēgtas mums aiz muguras, tāpēc kanclere droši vien ir aizmirsusi, kā viņas pašas valdība reaģēja uz mūsu protestiem,” atgādināja Sikorskis.

“Angela Merkele ar savu nepārdomāto interviju pierādīja, ka viņa ir viena no Eiropai kaitīgākajiem vācu politiķiem pēdējā gadsimta laikā,” mikroblogošanas vietnē “X” paziņoja bijušais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

“Uzlikt vainu par kara izraisīšanu tikai tāpēc, ka kāds laikā neapsēdās ar Krieviju pie sarunu galda un pietiekami zemi neklanījās Maskavai ir absurdi,” paziņoja Polijas reģionālās politikas ministre un bijusī vēstniece Krievijā Katažina Pelčinska-Nalenča.

“Teikt, ka Baltijas valstis vai Polija ir vainojamas Krievijas agresijā pret Ukrainu, ir ne tikai nekaunīgi, bet vienkārši nepareizi. (..) Patiesais cēlonis ir Putina atteikšanās pieņemt PSRS sabrukumu un Rietumu līdzšinējā piekāpšanās, ignorējot skaidras brīdinājuma zīmes,” vietnē “X” paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.