Zaļās sienas, zaļais jumts un lietusdārzs! Iecerēts vērienīgs apzaļumošanas projekts Tērbatas ielā
Šonedēļ notika diskusijas par risinājumiem Rīgas zaļās infrastruktūras attīstībā un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā. Plānots, ka tuvākajos divos gados Tērbatas ielas apkārtnē tiks uzstādītas un testētas zaļās sienas, zaļais jumts, lietusdārzs un citi zaļās infrastruktūras risinājumi.
Rīgas pašvaldībā portāls Jauns.lv noskaidroja, ka nākamajā gadā tiks veikta priekšizpēte un projektēšana, paredzot, ka risinājumus izbūvēs 2025.gadā.
Plānots izbūvēt divas zaļās fasādes uz ēku ārsienām, vienu zaļo jumtu, divus lietusdārzus, ko atkarībā no tehniskajām iespējām varētu savienot ar mazākiem elementiem (bioievalkām, ūdenscaurlaidīgo segumu u.tml.).
Patlaban nevar droši pateikt, kur risinājumi atradīsies, jo joprojām tiek veiktas tehniskās izpētes vairākiem objektiem, lai saprastu, kur tos var izbūvēt.
Izstrādās arī Rīgas zaļināšanas plānu
Pašvaldībā skaidroja, ka projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā (LIFE LATESTadapt)” ietvaros līdz 2025.gadam plānots izbūvēt Rīgas mērogā inovatīvus zaļās infrastruktūras risinājumus, lai pārbaudītu, vai un kā ar tiem var mazināt klimata pārmaiņu sekas.
Papildus tam līdz 2026.gadam tiks izstrādāts visu Rīgu aptverošs Pilsētas zaļināšanas plāns.
Kopumā projekta ietvaros zaļināšanas plāni tiks izstrādāti trīs Latvijas pašvaldībām - Valmierai, Rīgai un Cēsīm.
Tērbatas ielā ir vairāki izaicinājumi
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projektu vadītājs Kristaps Zēlavs portālam Jauns.lv skaidroja, ka Rīgas pilsētvidē vērojami dažādi izaicinājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
“Tērbatas iela ir lieliska vieta, lai to varētu norādīt kā demonstrācijas vietni, jo tā saskaras ar lielāko daļu šo izaicinājumu.
Karstums rada ielu pārkaršanu un ietves bojājumus
Piemēram, liels karstums rada ielu pārkaršanu un ietves bojājumus; ēku pārkaršanas rezultātā pieaug pieprasījums pēc to dzesēšanas; ēku iekštelpu pārkaršanas ietekmē samazinās strādnieku produktivitāte; vērojama zaļo zonu samazināšana saistībā ar būvniecību, asfaltēšanu un bruģēšanu, kā arī neilgtspējīga zaļo zonu uzturēšana.
Būtiski, ka trūkst datu par ārkārtējā karstuma ietekmi uz sabiedrību un nav izstrādāta sabiedrības veselības datu vākšanas sistēma adaptācijas pasākumu ieguvumu novērtēšanai.”
Tērbatas vasaras ielas atklāšana
2020. gada 17. jūlijā notika Tērbatas "vasaras ielas" atklāšanas pasākums.
Nokrišņi rada ielu un zemāku rajonu applūšanu
Savukārt nokrišņi rada ielu un zemāku rajonu applūšanu spēcīgu lietusgāžu rezultātā, bet to iztrūkums var būt saistīts ar ilgstošu sausumu, ko izraisa palielināts ūdens patēriņš zaļo zonu uzturēšanai.
Pasliktinās ūdens kvalitāte virszemes ūdenstilpēs un ūdenstecēs (piesārņojums, zilaļģu ziedēšana u.c.), kas palielina zarnu infekcijas slimību izplatību. Iespējama arī paaugstināta ugunsbīstamība sausuma dēļ.
Būtisks negatīvs aspekts ir saistīts ar faktu, ka notekūdeņu sistēma un lietus ūdens sistēma nav pilnībā atdalīta no centralizētās (sadzīves) kanalizācijas.
Apzaļumošana un ūdens savākšana
Zēlavs norādīja, ka projekta ietvaros Rīgas pilsēta koncentrējas uz apzaļumošanu, ūdens savākšanu un ūdens infiltrāciju Tērbatas ielā.
No vienas puses, tā ir tipiska iela blīvi apdzīvotā un izmantotā vietā ar kopīgiem izaicinājumiem zaļās infrastruktūras risinājumu ieviešanā.
Jāņem vērā arī UNESCO prasības
No otras puses, tā ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tas ir objekts ar vairākiem saistošiem noteikumiem par apbūvi un zemes izmantošanu, kas prasa izvērtēt visas paredzētās izmaiņas saistībā ar mantojumu vai sākotnējo būvi.
Tas rada izaicinājumu — kā pielāgot UNESCO pasaules mantojuma vietu pieaugošajiem mainīgā klimata apdraudējumiem, tajā pašā laikā saglabājot vietas autentiskumu un integritāti.
To varētu atkārtot arī citās ielās
“Tāpēc, atrodot labākos veidus, kā īstenot zaļās infrastruktūras risinājumus, mēs varētu ne tikai tos atkārtot līdzīgās ielās, bet arī izveidot demonstratīvu modeli, kā pielāgot citus jutīgos pasaules mantojuma objektus klimata pārmaiņām.
Tas liek mums noteikt un īstenot vispiemērotākos risinājumus vispiemērotākajās vietās, lai saglabātu šo mantojuma vietu,” projektu vadītājs skaidroja.
Plānoti dažādi apzaļumošanas risinājumi
Apzaļumošanas jomā risinājumi sastāv no vietējo un ilgtspējīgo augu sugu analīzes un atlases, atbilstošas zaļo sienu sistēmas pielietošanas ārējām fasādēm ar kopējo platību 400 m2, ilgtspējīga apzaļumota jumta izveides 300 m2 platībā, izmantojot jaunu vienkārši integrējamu podu vai konteineru sistēmu uz jumtiem, un ilgtspējīgu un efektīvu zaļo virsmu ieviešanas uz ietvēm un ēku koplietošanas telpām.
Vēlākās zaļās virsmas sastāv no 100 m2 zaļo parku izvietošanas kombinācijā ar 240 m2 ūdens caurlaidīgām virsmām un bioievalkām.
Lietus dārzi kļūs par zaļām oāzēm akmeņainajā teritorijā
Lietus ūdens savākšanas, filtrēšanas un atkārtotas izmantošanas pamatā būs 700 m2 lietus dārzu izveide, iepriekš minētā 240 m2 ūdens caurlaidīgā seguma integrēšana uz ietvēm un bioievalkām, kas sadala ceļu un ietvi.
Paredzēts, ka lietus dārzi kļūs par zaļām oāzēm akmeņainajā teritorijā, lai atslogotu kanalizācijas sistēmu šajā blīvi apbūvētajā vietā. Papildus tam lietus ūdens tiks savākts Rīgas bāriņtiesā un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, kur dārzā un uz pilotēkas jumta tiks savākts lietus ūdens. Pateicoties apstādījumiem, ūdens pēc tam var lēnām uzsūkties zemē.
Risinājumu dzīvotspēja vēlāk tiks pārbaudīta
Tomēr daļa lietus no ēkas jumta tiek savākta arī viedās lietus mucās. Lietus ūdens no ēkas jumta tiek novadīts līdz mucām un nenonāk kopsistēmā, līdz ar to tiek izveidota bufera jauda. Ilgu sausuma periodu laikā tas aiztur ūdeni, lai nodrošinātu apkārtējos apstādījumus ar ūdeni. Vienlaikus savākto lietus ūdeni paredzēts izmantot apkārtējās floras laistīšanai.
Šo dabā balstīto risinājumu dzīvotspēja tālāk tiks pārbaudīta, pētot lietus ūdens apsaimniekošanas jautājumus Rīgas kopējās kanalizācijas sistēmas ietvaros - modelējot plūdu, to seku un zaļās infrastruktūras risinājumu potenciālu sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA “Rīgas ūdens”.
Rezultātā tiktu izstrādāti priekšlikumi kopējās sistēmas atslogošanai un pārplūdes samazināšanai ūdenstilpēs.
Kopējās izmaksas ir 532 tūkstoši eiro
Projekta kopējais budžets Rīgai veido aptuveni 532 133 eiro, no kuriem 60% ir Eiropas Savienības līdzekļi, 30% - nacionālais līdzfinansējums, bet 10% ir Rīgas pašvaldības līdzfinansējums.
Precīzas summas zaļās infrastruktūras izbūvei būs zināmas tikai tad, kad būs pabeigta projektēšana un izsludināts iepirkums par būvniecību.
Domē uzsvēra, ka projekts noris piecus gadus un budžetu veido ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī priekšizpētes un projektēšanas izmaksas, monitoringa iekārtas, sensoru u.c. izmaksas, kas nepieciešamas, lai ieviestu projekta aktivitātes, tostarp izstrādātu pilsētas zaļināšanas plānu.
Pagaidām nav vizualizāciju
Pašvaldībā norādīja, ka šobrīd vēl nav konkrētu vizualizāciju par to, kas plānots Tērbatas ielā, jo projekts ir izpētes stadijā, lai saprastu, kur un kādus risinājumus Tērbatas ielas apkārtnē ir iespējams veikt.
Patlaban pieejamas fotogrāfijas un vizualizācijas par zaļās infrastruktūras risinājumiem citviet Rīgā un citās valstīs.
