Jelgavas novada dome komentē skandalozo vārdu “Nākotne”

Jauns.lv jau rakstīja, ka Jelgavas novada Nākotnes ciema iedzīvotāju vairākums nobalsojuši par to, ka pagastā esošā Šķibes pamatskola ir jāpārdēvē Nākotnes vārdā. Šis nosaukums asociējas ar Latvijas pirmā, 1946. gada novembrī dibināto kolhozu “Nākotne”. Tur padomju okupācijas laikā tika uzbūvēts šī paraugkolhoza ciemats, kuru nosauca šīs kopsaimniecības vārdā. Kamēr vieni atbalsta Nākotnes nosaukumu, citi atkal par to izsaka savu sašutumu.

“Nākotne nav saistīta ar komunistiskā režīma slavināšanu”

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Enija Kreicberga-Kapša uzvirmojušās kaislības ap šo nosaukumu Jauns.lv komentēja šādi:

“Jelgavas novada pašvaldība apstiprina, ka aizvadītajā mēnesī savā mājaslapā un sociālajos tīklos izsludināja aptauju par Šķibes pamatskolas nosaukuma maiņu uz Nākotnes pamatskolu. Jānorāda, ka aptauja tika izsludināta, balstoties uz pašas skolas iniciatīvu. Tiesības rosināt skolas nosaukuma maiņu ir plašam iniciatoru lokam – tās var būt gan valsts pārvaldes institūcijas, gan fiziskas vai juridiskas personas. Šajā gadījumā skola savu iniciatīvu uzsāka, ieklausoties akreditācijas komisijas ieteikumos, kas norādījusi, ka izglītības iestādei būtu nepieciešams nosaukums tās apdzīvotās vietas vārdā, kur skola atrodas.

Izsludinot aptauju un apkopojot visu 525 respondentu atbildes, aktualizējās jautājums par padomju laika okupācijas “panākumiem”. Jā, Glūdas pagastā ir Nākotnes ciems, kas savu nosaukumu ieguva padomju laikā, kad tika dibināts kolhoza paraugciemats. Fakts ir neapstrīdams, bet tāpat jāņem vērā arī fakts, ka vietvārdam “Nākotne” ir sava nozīme, kas nebūt nav saistīta ar komunistiski totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanu. Vārds “nākotne” ir laika ass daļa, jēdziens, kas apzīmē turpmākās izredzes un iespējas. Pavisam citādi būtu, ja ciemam būtu piešķirts vārds bijušo boļševistisko revolucionāru un kaujinieku vārdos vai liecinātu par okupācijas laikā piekopto rusifikācijas politiku. Jāteic, ka šis nav divdomīgs nosaukums. Jā, to piešķīra kolhoza laikā, bet tas ir vārds, ko, ikdienā lietojot, uzreiz nesavelkam paralēles ar aizgājušajiem padomju laikiem.

Mainot skolas nosaukumu, būtu jāmaina arī ciema nosaukums. Tāpat vārds “Nākotne” ciemā piešķirts kultūras namam, kā arī diviem amatierkolektīviem, un pat ietverts vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma nosaukumā – SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne”.

Kolhoza “Nākotne” trīsdesmitgade (1977. gads, krievu val.):

“Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums” šobrīd vēl nav pieņemts. Paredzams, ka tas ietvers deleģējumu Ministru kabinetam izdot pārdēvējamo nosaukumu sarakstu, kā arī tiesības noteikt atsevišķus izņēmumus gadījumos, kad persona atbilst likuma kritērijiem, bet tomēr ir devusi ārkārtīgi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnē, mākslā, kultūrā, izglītībā vai saimnieciskajā darbībā, un tādēļ nosaukumi varētu tikt saglabāti. Nav zināms, vai Glūdas pagasta Nākotnes ciems vispār klasificētos kā ciemats, kuram jāmaina nosaukums.

Pašvaldības uzdevums ir izskatīt aktīvo iedzīvotāju sagatavotos priekšlikumus un tos virzīt domei. Gala vārdu par skolas nosaukuma maiņu pieņems dome, iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem un izkristalizēto problēmsituāciju. Šobrīd vēl nav zināms konkrēts datums, kurā domes sēdē tiks izskatīts jautājums par Šķibes pamatskolas nosaukuma maiņu uz Nākotnes pamatskola”.

Valsts valodas centrs par nosaukuma maiņu

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura uzrauga pašvaldību darbu, uz Jauns.lv jautājumu, vai Jelgavas novada domes lēmums pārdēvēt Šķibes pamatskolu Nākotnes vārdā ir pieņemams, sevišķi jau tādā aspektā, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti rosināja kolhoza centra ciemu nosaukt par Klāvniekiem (vieta, kas pieguļ līdzās Nākotnes ciemam, skatīt ģeogrāfu Jāņa Turlaja un Ginta Milliņa grāmatu “Latvijas apdzīvotās vietas”, kas pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma iznāca 1998. gadā – red.), atbildēja: Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti rosināja kolhoza centra ciemu nosaukt par Klāvniekiem (vieta, kas pieguļ līdzās Nākotnes ciemam, skatīt ģeogrāfu Jāņa Turlaja un Ginta Milliņa grāmatu “Latvijas apdzīvotās vietas”, kas pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma iznāca 1998. gadā – red.), atbildējā: “Vietvārdu lemšana ir Valsts valodas centrs kompetencē (VVC), tāpēc aicinām vērsties VVC”. 

Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška Jauns.lv pauda: “Nav pamata uzskatīt, ka skolas nosaukuma maiņa uz Nākotnes pamatskolu varētu būt (izstrādātā, bet vēl nepieņemtā – red.) likuma, kas pašvaldībām paredz pienākumu atbrīvoties no vietvārdiem, kuri satur komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanas pazīmes, pārkāpums.

Savukārt Nākotnes ciema nosaukuma maiņa nebūtu atbalstāma tādēļ, ka šis nosaukums drīzāk piepildāms ar jaunu saturu, kas vairs neasociējas ar “kolhoza nosaukuma garu” vai padomju mantojumu, līdzīgi kā Rīgas Uzvaras parka gadījumā.

Katrā ziņā, ja pašvaldība ierosinās Nākotnes ciema nosaukumu mainīt, piemēram, uz Klāvniekiem, tai būs pienākums iesniegt attiecīgo lēmumprojektu Valsts valodas centrā izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Maz ticams, ka Valsts valodas centrs šādu iniciatīvu varētu atbalstīt”.

Šķibes pamatskolu rosināja pārdēvēt citā vārdā, jo vietvārds neatbilda skolas ģeogrāfiskajam izvietojumam un lika domāt, ka skola atrodas Šķibes pagastā, kas ir pagasts kaimiņnovadā – Dobeles novadā, un vēsturiskā Šķibes skola arī atradusies citā vietā.

Oktobrī tika rīkota iedzīvotāju aptauja: bija trīs galvenie varianti – atstāt iepriekšējo nosaukumu, vai to pārsaukt Glūdas vai Nākotnes vārdā. 468 no 525 respondentiem iestājās par Nākotnes vārdu, jo skola atrodas Nākotnes vārdā nosauktajā ciemā.