Vainīgi ir ne tikai pircēji! Par lētajām un nekvalitatīvajām precēm lielāka atbildība būs jāuzņemas tirgotājiem un ražotājiem
Ne vienmēr patērētāji ir vainīgi, ka saistībā ar apģērbu, apaviem, tekstilizstrādājumiem un citām ikdienā nepieciešamām lietām rīkojas neilgtspējīgi. "Brīvbodes" vadītāja Alise Ziemule-Zariņa intervijā portālam Jauns.lv akcentēja, ka liela atbildība būtu jāuzņemas arī ražotājiem, tirgotājiem un citiem lineārās ekonomikas īstenotājiem.
Runājot par to, cik ilgtspējīgi mēs esam savā rīcībā saistībā ar apģērbu, apaviem, tekstilizstrādājumiem un citām ikdienā nepieciešamām lietām, viņa vērtēja: “Tas ir ļoti individuāli. Tas ir katra individuālais patēriņš un paradumi, kā lietas izmanto.
Ir cilvēki, kas katru lietu glabās, taupīs un nodos tālāk. Bet kādam citam patērētais laiks apģērba kopšanai vai labošanai būs pārāk dārgs, lai to veltītu šīm nodarbēm.
Tā nav tikai mūsu vaina
Bet es negribētu visu atbildību, kas saistās ar ilgtspējīga patēriņa jautājumiem, atstāt tikai uz patērētāju pleciem. Liela atbildība būtu jāuzņemas arī ražotājiem, tirgotājiem un citiem lineārās ekonomikas īstenotājiem.
Lieku cerības uz izmaiņām, ko nesīs aprites ekonomikas principu ieviešana jebšu Eiropas Savienības mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz ar 2050.gadam.
Bieži lietas ir lētākas un nekvalitatīvākas
Mēs esam lineārajā ekonomikā, kur lietas nav paredzēts labot. Bieži tās ir sliktākas kvalitātes un attiecīgi lētākas.
Agrāk bikšu gali bija ar auduma rezervi un podziņas nāca līdzi komplektā. Pašlaik ražošanā tiek ļoti ekonomēts uz to, lai lietas, tostarp apģērbi, kalpotu tikai garantijas laiku vai vienu sezonu.
Kaut kādā ziņā mums nav izvēles iespēju
Viss ir vērsts uz to, lai mēs pirktu un patērētu vairāk. Tā vienkārši ir mūsdienu ekonomikas sistēma, kurā mēs esam.
To, kas ir veikalos, mēs izmantojam. Tas, kā lietas tiek ražotas un pārdotas, bieži nav mūsu varā. Tas vienkārši ir mehānisms, kas ir funkcionējošs un pelnošs. Mums bieži nav izvēles iespēju.
Maciņš spiež izvēlēties t-kreklu par 4 eiro
Ja mums ir izvēles iespējas, tad tās varbūt ir ekonomiski ne tik izdevīgas. Latvijā iedzīvotāju pirktspēja nav tik augsta kā Skandināvijā vai citviet.
Var jau izvēlēties godīgi ražotus, lokāli ražotus vai organiski un dabīgi ražotus apģērbus, bet mūsu izvēles bieži ir lietotās preces vai ātrās modes veikali, kur var dabūt t-kreklu par 4 eiro.
Lētais krekliņš var kalpot tikai īsu brīdi
Varbūt mēs pat neaizdomājamies, ka 4 eiro vērtais t-krekls nekalpos vairāk par 4 mazgāšanas reizēm, bet pēc tam būs jāizmet. Varbūt būtu vērts pameklēt [kvalitatīvāku krekliņu] un ieguldīt vairāk, bet diemžēl mūsu dzīves līmenis vairumam ir tāds, kāds tas ir.
Amerikā ir tāds teiciens: “Mēs esam pārāk nabagi, lai atļautos pirkt lētas lietas.”
Lielas cerības uz aprites ekonomiku
Es negribu vienmēr novelt atbildību, ka tikai patērētājs vienīgais ir vainīgs. Sistēma ir izveidota tāda, ka tas [ikdienā izdarīt ilgtspējīgas izvēles] pašlaik nav viegli.
Bet es ļoti ceru uz aprites ekonomikas principiem, kas nāk iekšā sabiedrībā un kas tiks attiecināti uz uzņēmumiem, ražotājiem, tekstila pārstrādātājiem un atkritumu apsaimniekotājiem. Būs dažādi likumi un regulas, kas virzīs uz bezatkritumu ražošanu un pilnu resursu aprites cikla nodrošināšanu.
Pēc 10-15 gadiem apģērbu vairākkārtēja lietošana varētu būt izplatītāka
Ļoti ceru, ka 10-15 gadu laikā izvēlēties ilgtspējīgu apģērbu būs vieglāk un ka tā labošana un atkārtota lietošana, kā arī efektīvs veids, kā to pārstrādāt, tiks normalizēts.
Saistībā ar tekstilu lielā problēma ir tāda, ka vēl aizvien neviens nezina, ko ar visu savākto un sašķiroto darīt.
Ne visu varam iztamborēt paklājiņos
Tekstila šķiedru pārradīšana jaunos produktos ir tik finansiāli un ķīmiski ietilpīgs process, ka pašlaik tas vairāk gulstas uz uzņēmēju vai inovatoru pašiniciatīvu un savu līdzfinansējumu, lai tas vispār tiktu darīts un attīstība ietu uz priekšu.
Ne visu mēs iztamborēsim paklājiņos vai dīvāna siltinājumā. Ir nepieciešami jauni veidi [tekstila pārstrādei].”
Kaut vai izmantot kā putekļu lupatiņas
Vienlaikus Ziemule-Zariņa piekrita, ka ir mums katram jau pašlaik ir vairākas izvēles, ko darīt ar saviem lietotajiem apģērbiem.
Pat tad, ja mūsu salīdzinoši lētais un nekvalitatīvais t-krekls jau pēc 4 mazgāšanas reizēm vairs nav lietojams kā krekliņš, tad mēs to varam izmantot kaut vai kā saimniecības lupatiņas.
Bet, ja apģērba gabals vēl ir pietiekami labs un to vienkārši nelietojam, tad varam to atdot kādam citam, kam tas var noderēt.
Arī bikses par 3 eiro var salabot
“Tādas lietas notiek, un esmu par to ļoti priecīga. Piemēram, lietu atdošana kaimiņiem vai savstarpēja maiņa vēl aizvien notiek.
Mēs aicinām arī uz lietu labošanu. Noteiktai cilvēku paaudzei un sociālajā burbulī esošiem iedzīvotājiem tas liekas pieņemami, viņi to dara un tam pievērš uzmanību.
Dažkārt vērojama ačgārna domāšana
Bet ir cilvēki, kas rēķina savu laiku naudā. Viņi vērtē, cik daudz naudas ir samaksājuši par apģērbu. Ja viņi ir nopirkuši “humpalās” bikses par 3 eiro, tad liekas: “Kāpēc tās ir jālabo?! Nopirkšu jaunas!”
Ir ačgārna domāšana, kas ir vērtība, kas nav vērtība, kur ir vērts ieguldīt un kur nav vērts ieguldīt.
Atgādina par apģērba kopšanu
Noteikti jāatceras, ka svarīgi ir arī apģērbu kopt.
Būtiski domāt ne tikai par to, ko pēc tam iesākt ar nonēsāto apģērbu, bet arī kopt savu esošo apģērbu, mazgāt to atbilstoši, nēsāt atbilstoši un pēc tam censties pagarināt tā dzīves ciklu. Varbūt nevajag uzreiz pārvērst lupatā,” brīvprātīgo organizācijas vadītāja ieteica.
