Atsakoties no dažām nelielām greznībām, mēs varam būtiski samazināt savus rēķinus
Ar dažiem nelieliem ikdienas ieradumiem iespējams ievērojami samazināt savas ikmēneša izmaksas. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga intervijā portālam Jauns.lv atgādināja, ka pērn, kad piedzīvojām ļoti augstas enerģijas cenas, daudz iedzīvotāju mainīja ikdienas paradumus un komforta prasības. Daļu no šiem paradumiem varam īstenot arī patlaban.
Runājot par divām ļoti spilgtām pēdējā laika klimata izmaiņām (būtiska Turcijas daļa cieš no ilgstoša sausuma un Amazones upes un tās pieteku ūdens līmenis ir nokrities līdz viszemākajai atzīmei vairāk nekā gadsimta laikā), Vanaga norādīja, ka nevar tās komentēt kā klimatologs.
“Mans pētniecības lauks ir ēku energoefektivitāte un ar to saistītie jautājumi. Kāpēc mēs to darām? Tieši tāpēc, ka esam apņēmušies samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu izmešus un soli pa solim uz to iet.
Kad redzam kārtējās ziņas, ka ir notikušas acīmredzamas pārmaiņas (tās nenotiek tik ātri, bet gan pamazām), piemēram, kāda jūra ir izžuvusi, kaut kur ir krities ūdens līmenis un kaut kur izmirst dzīvnieku sugas, tas ir kā apliecinājums tām [klimata un vides] pārmaiņām, kas lēnām vēl pirms mums ir sākušās un šobrīd notiek.”
Biedēšana ar Armagedonu nedos rezultātus
Vanagas pārstāvētajā institūtā vides politikas un vides ekonomikas kontekstā skatās uz cilvēku darbībām, piemēram, kad viņi pieņem vai nepieņem lēmumus par dzīvesveida maiņu un kāda ir viņu motivācija sākt dzīvot ilgtspējīgāk un dabai draudzīgāk.
“Ja mēs biedējam ar Armagedonu, tad, visticamāk, nebūs [rezultātu].” Mums var likties, ka cilvēku rīcību var būtiski ietekmēt, sakot, ka tās iespaidā pasaulē izžūst jūras, rodas spēcīgas vētras un notiek citas būtiskas klimata izmaiņas.
Bet patiesībā šāda biedēšana var iedzīt ļaudis otrā grāvī – viņi var sākt domāt: “Nav jau vērts. Ko tad es varu izdarīt? Tāpat viss tūlīt beigsies! Ne jau es to iesāku.”
Vairumu uzrunā personīgas pieredzes stāsti
“Biedēšana ar Armagedonu ir mazāk efektīva. Varbūt kādam tas ir acis atverošs signāls, īpaši tad, ja tas nenotiek kaut kur tālu un neattiecas uz viņu, bet, piemēram, viņa vecmāmiņai jāpārvācas, jo ūdens smeļas mutē.
Taču vairāk pārmaiņu var panākt ar emocionāliem stāstiem caur savu prizmu, caur to, ko cilvēks pats ir piedzīvojis. Biedēšana ar Armagedonu bieži vien nostrādā pretējā virzienā - gribas aizvērt acis un nedomāt par to.
Vajadzīgi mazi, bet regulāri solīši
Patiesībā mūsu ikdienā ir ļoti daudz mazo solīšu. Tiem būtu jākļūst par mūsu ikdienas paradumiem. Tas ir grūtākais, līdzīgi kā tas ir ar jebkuru jaunā gada apņemšanos. Sākumā ir uzrāviens, bet problēmas rodas ar ieradumu noturēšanu ilgtermiņā.
Mēs visi pagājušajā gadā sastapāmies ar enerģētikas krīzi. Enerģijas nozares speciālisti, tostarp institūta pētnieki un profesori, jau vairākus gadus pirms tam mudināja, ka jādomā ilgtermiņā un nevar skatīties tikai īstermiņa ieguvumus. Viens no argumentiem bija ne tikai CO2 emisijas un klimata pārmaiņas, bet arī katra maciņš.
Piedzīvojām milzīgu enerģijas cenu kāpumu
Kara radīto ietekmi, protams, neviens nemodelēja, tomēr tika prognozēts, ka kurināmā izmaksas pieaugs. Ilgu laiku tās nepalielinājās, reizēm pat kritās. Speciālisti vienmēr akcentēja atkarību no fosilajiem [kurināmajiem] un ārējiem piegādātājiem, norādot, ka tā mums var ļoti skādēt.
Pagājušajā gadā tas [enerģētiskā krīze] notika, mēs to satikām. Dažiem pagājušā gada laikā apkures rēķins pat četrkāršojās. Salīdzinot ar pirmskara tarifu 2021.gadā, pat vairāk nekā četrkāršojās.
Beidzot sākām domāt par enerģijas taupīšanu
Domāju, ka pagājušajā gadā, lai samazinātu apkures un elektrības rēķinus, lielākā daļa mājsaimniecību mainīja savus ieradumus un komforta prasības, samazināja [gaisa] temperatūru telpās un vairāk domāja par elektrības patēriņu – vai ierīces ir ieslēgtas vai izslēgtas, varbūt retāk darbināja trauku un veļas mašīnas. Daudzi domāja par šīm lietām.
Bet caur sevi redzēju, ka piekusu no tā. Ļoti piekusu, ka man visu laiku par to bija jādomā – kāds tarifs, kādas izmaiņas, neziņa, ko sagaidīt, cik grādu būs no rīta, ja pa nakti “nogriezīšu” radiatorus uz minimumu utt. Un, saņemot rēķinu, vēlreiz pārdomāt, vai bija darīts gana. Tas aizņem un atņem daudz laika, tādēļ ilgtermiņā tādu energotaupības līmeni noturēt ir grūti.
Nav jādzīvo 16 grādos, bet kādu ieradumu varam saglabāt
Šogad mums enerģijas tarifs ir zemāks. Vai labos ieradumus, ko īstenojām pagājušajā gadā un ko apņēmāmies turpmāk darīt, izdosies noturēt arī šogad?
Es nesaku, ka šodien visiem jādzīvo 16 grādos. Krīzes pārvarēšanas risinājumi nav gluži ikdienas risinājumi. Tagad mēs esam nedaudz atguvušies. Bet katram ir jāsaprot sava pārmērība, kur var samazināt enerģijas patēriņu, iespējams, pat īpaši nesamazinot komforta līmeni vai samazinot tikai nedaudz, kādu ekstru.”
Daudzi iepazinās ar savu reālo saimniecību
Vanaga piekrita, ka mums nevajadzētu ilgstoši saglabāt trauksmainu elektrības slēgšanu iekšā un ārā pie katras mazākās aktivitātes, taču daļu pērn ieviesto paradumu mēs varam turpināt arī šogad.
“Man gribas domāt, ka daudzi, īpaši tie, kas vairāk saistīti ar publiskajām ēkām, veica inventarizāciju par to, kas ir viņu “saimniecībā” – kas ir lielākie enerģijas patērētāji un kādos režīmos tie strādā.
Pirms tam daudzi, iespējams, domāja: “Nomaksāt var, un ir kaut kāds budžets, kas paredzēts elektrībai un apkurei, kas vienmēr ir bijis zināms, saprotams un ar ko rēķināmies.” Taču pēc pirmajiem lielajiem rēķiniem daudzi iepazinās ar savu “saimniecību” un saprata, kas ir kas.
Privātmājās un daudzdzīvokļu mājās “saimniecība” ir mazāka un pārskatāmāka, tomēr arī te iedzīvotāji un ēku pārvaldnieki meklēja risinājumus enerģijas patēriņa samazināšanai. Spējais apkures un elektrības izmaksu pieaugums bija ļoti liels signāls, kas mudināja rīkoties.
Kamēr telpā nav cilvēku, tā nav tik ļoti jāsilda
Otrkārt, daudzās ēkās, piemēram, dzīvojamās ēkās, birojos un skolās mēs zinām, kāds būs noslodzes režīms - cikos cilvēki ierodas un dodas prom. Šis režīms ir atšķirīgs katram ēku tipam, atšķirīgs arī darba dienās un brīvdienās, tomēr ir lielā mērā prognozējams.
Telpās nav nepieciešams visu laiku uzturēt augstu [gaisa] temperatūru! Ieguldīt salīdzinoši mazāku summu, lai sakārtotu siltuma plūsmas automatizēto vadību (kad telpā cilvēku nav, tad siltuma plūsma tiek samazināta, bet, kad cilvēki ir vai pat brīdi pirms viņu prognozētās ierašanās, atkal palielināta) – šim principam vajadzētu būt uz palikšanu. Sakārtojot to vienu reizi, augļus var baudīt vairākus gadus.
Nesamazināt savu komforta līmeni
Turklāt tas mūsu komforta līmeni nepazemina! Varbūt telpā nav uzreiz silts pirmajās 5 minūtēs un varbūt ir nedaudz jāpagaida [līdz ir patīkami silts], ja izmanto vienkāršākas siltuma plūsmas regulēšanas metodes, bet ceru, ka tagad enerģiju kopumā vairāk tērējam atbilstoši telpu noslodzei.
Tas pats attiecas uz mehānisko ventilācijas sistēmu darbību – arī tās darbinot atbilstoši noslodzei nevis pastāvīgi maksimālajā režīmā, noteikti izdosies ietaupīt.”
Tāpat daļa cilvēku tagad retāk un pārdomātāk mazgā traukus un veļu.
Pagājušajā gadā daudzi arī sāka vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus, piemēram, Saules paneļus. “Tas gan nav saistīts ar ieradumiem, bet vairāk ar tehnoloģiju maiņu, vienlaicīgi samazinot izmešus.”
Varam atteikties no greznībām
Turklāt retāka trauku un veļas mazgāšana nenozīmē, ka esam sākuši ēst no netīriem traukiem un valkāt smirdīgas drēbes. Vienkārši tas nozīmē, ka mēs šīs ierīces lietojam pārdomātāk un optimālāk - tās darbinām pilnākas, nevis pustukšas, kā tas bieži vien bija iepriekš.
“Mēs atsakāmies no greznības. Patiesībā man arī patīk katru rītu tīri trauki. Man patīk tos izņemt un ielikt [trauku mašīnā], tas ir rituāls. Bet mēs atsakāmies no greznībām, kas varbūt neprasa lielas izmaiņas [mūsu ikdienas paradumos].”
Arī telefona skrollēšana patērē enerģiju
Saistībā ar enerģijas patēriņu un ar to saistītajiem izmešiem Vanaga piebilda: “Mums jāsaprot, ka mēs kā civilizācija esam ļoti enerģijas atkarīga. Mēs esam atkarīgi ar visu – elektrību, siltumu, automašīnām un mūsu digitālajiem ieradumiem.
Tas, ka mēs pusstundu, stundu vai dažos gadījumos pat četras stundas skrollējam ekrānus, arī ir enerģijas patēriņš. Tas, vai mēs dienā iztērējam vienu vai divas [telefona] baterijas, nav tik ļoti jūtams elektrības rēķinā, bet kaut kur darbojas serveri, kaut kur tiek glabāti dati un kaut kur notiek datu apmaiņa. Tas viss tērē enerģiju.
Aicina vairāk doties dabā, nevis sēdēt telefonos
Kopumā mums ir jādomā visaptveroši. Mēs esam ļoti energoatkarīgi.” Lai to mazinātu, mums būtu jāmaina arī savi ikdienas ieradumi, piemēram, vairāk jāorganizē atpūta pie dabas, nevis izklaides digitālajā vidē.
Mums būtu jāskatās uz savu kopējo enerģijas patēriņu.
Vairāk doties kājām un braukt ar divriteni
Iespējams, varam mainīt arī savus pārvietošanās ieradumus un vairāk braukt ar velosipēdu vai doties kājām, nevis izmantot personīgo automašīnu.
“Mūsu ģimenē auto nav lielākais enerģijas patērētājs. Ikdienā pārsvarā ejam kājām vai braucam ar velosipēdu. Tas gan ļauj aiztaupīt izdevumus par degvielu, gan arī ir neliela, bet patīkama ikrīta un ikvakara izkustēšanās.
Kāpēc uz Liepāju neaizbraukt ar vilcienu?
Piemēram, mēs ļoti priecājamies, ka uz Liepāju ir atjaunota vilcienu satiksme. Kāpēc uz Liepāju neaizbraukt ar vilcienu, nevis ar privāto automašīnu? Vai uz Cēsīm, kur ir atvērts Kosmosa centrs?”
Pētniece aicināja mūs katru padomāt par savām iespējām samazināt enerģijas patēriņu, līdz ar to dzīvojot dabai draudzīgāk.
