Armanda Alkšņa un Ilonas Birģeles albuma prezentācija

Ērģeļu un elektriskās ģitāras apvienojums duetā ir ne vien Latvijā, bet arī Eiropā nebijis un novatorisks izaicinājums, kas ļauj parādīt gan abu instrumentu varenību un spēku, gan intimitāti un maigumu, gan arī spēju veidot dialogu. Duets akadēmiskās mūzikas laukā ir saņēmis atzinīgu vērtējumu par oriģinalitāti, profesionālu un māksliniecisku sniegumu no Latvijā atzītiem mūzikas kritiķiem. Tādēļ likumsakarīgi veidojās pārliecība par nepieciešamību izdot albumu, atklājot latviešu jaunradītās mūzikas daudzveidību. Mūziķu sadarbība kopš 2017. gada ir guvusi ievērojamu atzinību gan klausītāju, gan pieredzējušu mūzikas speciālistu vidū. Divi radikāli atšķirīgi, tomēr savā spēkā un niansētībā līdzvērtīgi instrumenti – elektriskā ģitāra un ērģeles parāda, cik ļoti spēj papildināt viens otru gan monologā, gan ansamblī.

Koncerta programmā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā ir ietverta latviešu komponistu - Aivara Kalēja, Platona Buravicka, Armanda Alkšņa, Uģa Prauliņa mūzika. Rīgas pilsēta jau izsenis ir bijusi pazīstama Eiropā un pasaulē ar izcilajām, vēsturiski nozīmīgajām, unikālajām ērģelēm. Koncertā tiks parādīts ērģeļu niasētais un daudzveidīgais skanējums ansamblī ar elektrisko ģitāru. Koncertu vadīs muzikoloģe, Radio Klasika raidījumu vadītāja Inta Zēgnere.

Komponists Uģis Prauliņš, novērtējot abu instrumentu skanējumu, saka: „Abiem instrumentiem piemīt grandiozs – katram sava laikmeta spēks un visdažādākās izteiksmes. Abu valodās ir pateikts milzum daudz patiesību par dzīvi tās visdažādākajās formās. Taču kopīgi šīs sfēras nebija satikušās.” Tā 2012. gadā komponists Uģis Prauliņš rada jaundarbu ģitārai un ērģelēm „Dialogi”, veltot to saviem līdzgaitniekiem ērģelniecei Vitai Kalnciemai un ģitāristam Armandam Alksnim, kuri 2012. gada 2.maijā šo darbu pirmatskaņo Rīgas Domā. 2017. gadā, novērtējot abu instrumentu saskaņu un ideju pasauli, Armands Alksnis kopā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli izveido duetu, uzsāk koncertdarbību Latvijas dievnamos un piedalās ērģeļmūzikas festivālos. 2017. gada rudenī Uģa Prauliņa skaņdarbs „Dialogi” tiek atskaņots 16. Liepājas Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā.

Turpmāk tiek veidotas vairākas koncertprogrammas un duets piedalījies nozīmīgākajos ērģeļmūzikas festivālos Latvijā - Latviešu mūzikas festivālā „Latvijas Rudens” Rīgas Doma katedrālē (2020. gads, „ Ģitāra un ērģeles. Canto di Forza”), VI Vēsturisko ērģeļu svētkos (2022. gads, „Neredzamā klātbūtne”). Sadarbībā ar SIA „Latvijas Koncerti” ir atskaņotas koncertprogrammas Latvijas reģionos, ļaujot abiem iespaidīgajiem instrumentiem skanēt, izpildot sarežģītu oriģinālmūziku ģitārai ar ērģelēm (2022. gads, Platons Buravickis „Silta mūzika”), gan radot pārlikumus ģitārai un ērģelēm Armanda Alkšņa instrumentālajiem autordarbiem.

Programmas “Dialogi” vēstījums ir mūzikā saņemt un dot katram no mums neredzamu garīgo spēku, gremdēties dievišķajā - neredzamajā klātbūtnē un caur to ikkatram klausītājam rast patiesu prieku, iedvesmu, cerību un mūzikā tērptu visaptverošu mīlestības  pieskārienu.

Ilona Birģele

Ilona Birģele ir starptautiski atzīta ērģelniece un vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” dibinātāja un vadītāja, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles galvenā ērģelniece. Māksliniece regulāri muzicē Rīgas Doma katedrālē un Latvijas novados, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojoties ar Latvijā ievērojamiem koriem un solistiem, sniegusi koncertus Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Holandē, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē un Izraēlā un aktīvi piedalās starptautiskos ērģeļmūzikas konkursos un festivālos.

Ilona Birģele ir arī ērģeļu dueta “Riga Organum Duo” dalībniece un aģentūras “Impro Ceļojumi” sadarbības partnere – ērģeļu ekskursiju vadītāja Latvijas novados. Viņas ērģeļspēle iemūžināta vairākos mūzikas ierakstos: “Mūzika Dievnamam”, Romualda Jermaka jubilejas koncertā “Vecrīgas gravīras” un komponistes Indras Rišes ērģeļmūzikas albumā “Trumpets of Angels”.

Armands Alksnis

Rokmūzikas ģitārists un komponists Armands Alksnis ģitārspēli apguva pašmācības ceļā, un par pirmo nopietno viņa kolektīvu kļuva ārt- un džezroka grupa „Arka” (1978). Līdz 1988. gadam bija populārās grupas „Credo” sastāvā. Vēlāk ģitārists pievienojās Uģa Prauliņa vadītajam ansamblim „Vecās mājas”, ar kuru muzicēja līdz 1993. gadam. Sekoja sadarbība ar pianistu Helviju Stengrevicu un klasikas apdaru programma, instrumentālās mūzikas projekts „Satori” (1996 – 1998), kura priekšnesumi izskanējuši ārvalstu džeza festivālos. 1997. gadā Alksnis izdeva soloalbumu „Trīs vārdi”, kur pats arī dziedāja, vienlaikus mūziķis uz laiku līdz 2009. gadam atkal pievienojās grupai „Credo”. Alksnis ir sacerējis apmēram 100 dziesmas dažādiem izpildītājiem, galvenokārt ansamblim „Credo”, ir tapušas arī solo un bērnudziesmas. Viņa komponista rokrakstam raksturīgā izteiksme ieturēta labākajās pasaules rokmūzikas tradīcijās, kur galvenā nozīme ir izteiksmīgai melodijai un artistiskam ģitāras solo. Paša ģitārspēle saucama par virtuozu, tehnisku, emocionālu, ne velti Alksnis atzīts par vienu no labākajiem šī instrumenta pārvaldītājiem Latvijā. Ieguvis elektriskās ģitārspēles maģistra grādu, Armands Alksnis ir pieprasīts ģitārspēles pedagogs. 2013. gadā tapa iespaidīgs autordarbs - roksāga „Senā Kursa”, kas piedzīvojusi vairākus iestudējumus. Pēdējos gados mūziķis uzstājas kopā ar dēlu Andrievu Alksni kā ģitāristu duets, arī citos sastāvos, turpina piedalīties ierakstu sesijās un dažādos muzikālos projektos. Sadarbojies ar ērģelniecēm Vitu Kalnciemu un Ilonu Birģeli. Uzstājies Rīgas Doma katedrāles ērģeļmūzikas festivālos, kā arī Liepājas Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā. Armandam Alksnim 2023. gadā ir piešķirts Latvijas Valsts apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeles

Unikālās Sauer firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā, ir lielākais slavenā vācu ērģeļbūvētāja Vilhelma Zauera (Wilhelm Sauer, 1831–1916) darbs Latvijā. No deviņiem Latvijā bijušiem izcilā meistara būvētiem instrumentiem ir saglabājušies seši: Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, Rīgas Jēzus baznīcā, Piņķu Jāņa baznīcā, Velēnā, Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā un Aizputē.

Pirms 1962. gadā Rīgas Doma baznīca kļuva par koncertzāli, Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca bija viena no svarīgākajām ērģeļmūzikas koncertu vietām Rīgā. Vecās Ģertrūdes baznīcas ērģeles ir Oskara Šepska, Ādolfa Ābeles, Nikolaja Vanadziņa un citu Latvijas mūzikas dzīvei nozīmīgu personību darbības vieta. Uz šīm ērģelēm notika Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums 1944. gada 15. martā. Zauera ērģeles aizvien ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa – tās skanējušas Valsts Akadēmiskā kora “Latvija”,  Latvijas Radio kora un Pasaules koru olimpiādes garīgās mūzikas programmās.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas Sauer ērģelēm ir pneimatiska traktūra. Tām ir 45 reģistri, trīs manuāļi, pedālis un 2260 stabuļu. Ērģeļu prospekts saglabājies no Augusta Martina būvētā instrumenta (1867–1876). Tas arī noteicis jaunā instrumenta būves principus un izvietojumu. Kēgellādes ar mikstūru un principālu reģistriem atrodas augstāk par  labiāļreģistriem, kas veicinājis instrumenta īpašo skanīgumu un krāsu daudzveidību.

Vairāk nekā 100 gadus Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeles nebija piedzīvojušas nozīmīgus remontus, taču daudzas ērģeļu oriģinālās detaļas joprojām darbojas. Lai saglabātu šī vēsturiskā instrumenta skanējumu, 2013. gadā tika uzsākti restaurācijas darbi. Tie tika uzticēti atzītai ērģeļbūves firmai no Vācijas – „Christian Scheffler Orgelwerkstatt”, kas specializējas romantisma laika ērģeļu restaurācijā.  

Ieeja par ziedojumiem

Organizē Biedrība mūzikas aktivitātēm PLENO un Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudze.

Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.