Jūrkalnes suitu sievas nostājas pret vēja parku
Plāns jūrā pie Jūrkalnes būvēt vēja enerģijas parku sastapies ar asu sašutumu – ar publisku protestu klajā nācis etnogrāfiskais ansamblis Maģie suiti.
Tas atgādina, ka suitu kultūrai ir 400 gadu un ansamblim – 64. “Vienmēr savus priekus un bēdas esam izdziedājušas, bet ir pienācis laiks apsēsties un uzrakstīt savu sāpi. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bīda Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parku Elwind. Ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no mūsu dabas un kultūras,” teikts ansambļa paziņojumā.
Trīssimt metru augstumā
Proti, pie Jūrkalnes plānots būvēt 300 metru augstus vēja ģeneratorus, kas atradīsies 15 kilometru no krasta, kaut gan esot nepieciešami 50 kilometri, lai tos neredzētu.
“Mēs dzīvojam pie jūras un mīlam dabu. Līdz pie mums ieradās LIAA, lai kopā ar ministriju ierēdņiem un zaļām organizācijām mācītu, kā pareizi dzīvot zaļi. Mēs 30 gadus ik dienu rūpējamies par vidi, bet šos ļaudis vēl nebijām manījušas sev palīgos. Varbūt tādēļ, ka mums rūp patiesas dabas vērtības, nevis zaļā nauda no Eiropas lobistiem. Varbūt tādēļ, ka tas ir mūsu dzīvesveids, nevis projekts,” sašutušas ir suitenes.
Viņas arī atgādina: “Eiropieši stāsta, ka tieši ainava padara mūs unikālus. Tā ir neskartā daba, ko viņi meklē un atrod Jūrkalnē. Bez šī tūrisma magnēta mums būtu daudz grūtāk popularizēt Latvijas un suitu kultūras mantojumu. (..) Mūsu pludmali, stāvkrastu un saulrietu var saukt par mūsu zīmolu, bet patiesībā tas ir kas lielāks par jebkurām investīcijām. Tā ir mūsu būtība un mīlestība. To mēs celt gode.”
Div kaķ viene maise nesader
Ārvalstu kino producenti Jūrkalnē uzņem vēsturiskās filmas, pateicoties neskartajām dabas ainavām. Mākslinieki rīko plenērus, paraplānu lidotājiem šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var pacelties spārnos, bet tagad viņi rāda pētījumus, ka vēja turbīnas tam traucēs.
Piekrastes zemju īpašnieki sadzīvo ar intensīvāko krasta erozija Latvijā un nevēlas jaunus eksperimentus, jo ar neseno Pāvilostas mola pagarināšanu pieticis, lai pilsēta pazaudētu savu pludmali. “Va ta tav aces nemaz nau piere?” vaicā Maģie suiti.
Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, piekrastes ainava – Latvijas Kultūras kanonā Jūrkalnes stāvkrasts noteikts par Latvijas ainavu dārgumu. “Ko tālāk? Liksim saules paneļus uz Rundāles pils jumta? Atomelektrostaciju Vecrīgā? Būvēsim HES Gaujas nacionālajā parkā? Elektrības dēļ Latvija jau reiz zaudēja Staburagu, kaut gan varēja HES būvēt tālāk un saglabāt Daugavas senleju. Atkal pakļausimies svešzemju interesēm, ignorējot vietējo sabiedrību un dabu? Div kaķ viene maise nesader.”
Uz papīra tukša vieta…
Tikmēr Lietuva savu atkrastes vēja parku plāno būvēt ne jau Kuršu kāpās, bet tieši pie Latvijas robežas, gluži kā savulaik Būtiņģes naftas termināli. “Kurzemes piekrastē pretī jūrai netrūkst meži, kur nebūtu kam protestēt. Šajā situācijā atkrastes vēja parkam izvēlēties vienu no Latvijas ainavu dārgumiem un Kurzemes pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem ir palikt muļķ prāte. Neaiztieciet to, kas strādā,” teikts paziņojumā.
Turklāt Elwind projekts balstoties “slepenībā un melos”, tikai igauņu atklātība ļāvusi uzzināt ko vairāk. “Tur sarakstīts, ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta un ka Pāvilostā ir tikpat daudz cilvēku, cik tukšākajos Latvijas pagastos. Nu va tād nau sitam? Cik tālu no realitātes un cik dziļi Rīgas birokrātu kabinetos ir jāsēž, lai ko tādu parakstītu?”
Realitātē šajā teritorijā ir vairāk nekā 100 dažādas naktsmītnes un desmit krogi, kafejnīcas un restorāni. Un Jūrkalnes centra pludmali vien pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk nekā 50 000 cilvēku.
Uz vienu turbīnu 50 mazgātāju?
“Mēs Jūrkalnē varam lepoties ar aktīvu kultūras dzīvi, tomēr jāatzīst, ka tik labi komiķi pie mums reti viesojas. Sākot ar LIAA stāstiem, ka vēja parks būs redzams “viena pirksta platumā”. Vai ar to bija domāts vidējais pirksts, kas tiek parādīts piekrastes ļaudīm? LIAA vēl šogad augustā maskējās aiz Covid ierobežojumiem, tādēļ tā īstā sabiedriskā apspriešana varēja notikt vien attālināti. Un to pašu LIAA beigās atslēdza, atstājot daudzus sanāksmes dalībniekus ar izstieptām virtuālām rokām,” turpina suitenes.
LIAA klāstījusi, ka 20 līdz 60 vēja turbīnu dēļ būs 2800 jaunu darba vietu. “Sanāk, ka katru vēja turbīnu ik dienu varēs mazgāt 50–140 aborigēni. Šeit gan jāatgādina, ka Latvijas piekrastē jau šobrīd nav bezdarba un nebūs to mazgātāju.”
Un noslēgumā piebilsts: “Jūrkalne ir divu saulrietu krasts – vispirms to vēro pludmalē, tad uzkāpj stāvkrastā, lai piedzīvotu saulrietu vēlreiz. Atņemot saulrietu, jūs atņemsiet mums mūsu kultūru un identitāti. Bet, ja jums šķiet, ka suitu sievām ir vien garas mēles, tad pagaidiet vēl Pāvilostas zvejniekus – viņiem būs arī gari airi. Šī slepenība un meli nav veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību valstij.”
