Saskaitīts, cik Latvijas pilsoņu dzīvo Īrijā
Centrālais statistikas birojs (CSO) ir publicējis 2022. gada Tautas skaitīšanas (Census 2022) datus attiecībā uz daudzveidību, migrāciju, etnisko piederību, īru traveleriem un reliģiju. Skaitļi liecina, ka pagājušā gada aprīlī 12% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita bija ārvalstnieki un procentuāli to skaits kopš iepriekšējās Tautas skaitīšanas 2016. gadā bija pieaudzis par 1%, ziņo portāls “Baltic Ireland”.
CSO dati liecina, ka pēdējās Tautas skaitīšanas laikā Īrijā dzīvoja 631785 nepilsoņi. Viņu vidū bija 18300 Latvijas pilsoņi, tostarp 8067 vīrieši un 10233 sievietes. Skaita ziņā Latvijas valstspiederīgo kopiena ierindojās astotajā vietā aiz Polijas (9368), Apvienotās Karalistes (83347), Indijas (45449), Rumānijas (43323), Lietuvas (31177), Brazīlijas (27338) un Itālijas (18319) kopienām. Pagājušā gada aprīlī valstī dzīvoja 2418 cilvēki ar Īrijas un Latvijas pilsonību.
Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vidējais vecums bija 36,3 gadi.
Tautas skaitīšanas anketā 15349 respondenti norādījuši, ka viņiem mājās sarunu valoda ir latviešu valoda, no tiem 10811 – ar Latvijas pilsonību, 4206 cilvēki ar Īrijas pilsonību un 291 ar citu valstu pilsonību vai bez pilsonības. Savukārt 3430 Latvijas pilsoņi norādījuši, ka mājās runā krievu valodā. No visiem, kas mājās sarunājas latviski, 7234 norāda, ka angļu valodu zina ļoti labi, 5313 – labi, 2081 – slikti, 284 – nerunā nemaz, bet 437 savu angļu valodas prasmju līmeni nav norādījuši.
