“Muļķības!” Pasniedzēja apgāž vienu no izplatītākajiem mītiem par Latvijas sabiedrību
“Mēs esam nereāli superīgi! Mums īstenībā ir iekšā!” Tā Latvijas sabiedrības inovāciju spējas un radošumu intervijā portālam Jauns.lv vērtēja Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja un Banku augstskolas asociētā profesore Elīna Miķelsone. Viņa novērojusi, ka Latvijā vairumam cilvēku nav problēmu ar radošumu. Turklāt nepatiess ir mīts par to, ka daļai cilvēku vispār nav ideju.
Viņa atzina, ka liela daļa cilvēku var domāt: “Man nav ideju,” taču tā nav patiesība.
“Viens no lielākajiem mītiem ir tāds, ka ir cilvēki-ideju radītāji un ir cilvēki, kuriem nav ideju. Muļķības! Ar sistemātiskām [radošās domāšanas] metodēm mēs varam izvilināt idejas no jebkura cilvēka.”
Var izmantot dažādas metodes
Tieši tāpēc Ginesa rekorda uzstādīšanā, īstenojot pasaulē lielāko prāta vētru, tika piedāvātas piecas dažādas radošās domāšanas metodes.
“Varbūt četras metodes cilvēkam nestrādā, bet piektā nostrādā. Tādēļ mēs nevis ar vienu vai divām metodēm muļļājāmies atvēlēto laiku, bet piedāvājām piecas ātri izmēģināmas, saprotamas metodes.”
Miķelsone uzsvēra, ka nevajag satraukties, ja ideju radīšanas procesā kaut kas nesanāk. Ja tā gadās, var izmēģināt nākošo metodi – varbūt konkrētajam cilvēkam tā strādā labāk.
Mēs esam nereāli superīgi!
Kā kopumā vērtējama Latvijas iedzīvotāju spēja būt inovatīviem? Vai mēs vairāk esam konkrētu darbu izpildītāji un domājam kastītēs? Vai tomēr mūsos ir liels potenciāls radīt kaut ko jaunu?
“Mans personīgais viedoklis ir: mēs esam nereāli superīgi! Mums īstenībā ir iekšā! Taču ir jautājums, vai vide, kurā mēs esam, ļauj to [radošumu] izpaust un veicina?
Cik radoši mēs drīkstam būt?
Bieži vien, tiekoties ar studentiem, īpaši tiem, kuri tikko ieradušies no skolas, radošās domāšanas lekcijas laikā dzirdu viņu uzdoto jautājumu: “Cik radoši mēs drīkstam būt?” Es atbildu: “Šajā kursā: jo trakāk, jo labāk. Kas tas vispār ir par jautājumu!?”
Mūsdienās var uzvarēt ar pārsteidzošām, nebijušām idejām. Tev jābūt trakam! Tev jāizdomā tas, ko neviens cits līdz šim nav izdomājis!”
Māca atrast vispārsteidzošākās idejas
No šiem studentu jautājumiem pasniedzēja saprot, ka, iespējams, līdz tam jaunieši atradās vidē, kur limitēja radošo domāšanu, kur pastāvēja tikai viens pareizais viedoklis un nebija alternatīvu risinājumu.
Taču radošā domāšana māca, ka ir daudz alternatīvu: “Atrodi visas! Atrodi vispārsteidzošākās idejas!”
Bibliotekāres pārsteidz ar savām idejām
“Kopumā redzu, ka situācija [ar radošo domāšanu] uzlabojas. Tā kā es diezgan daudz viesojos pie dažādām organizācijām un dažādu profesiju pārstāvjiem, tad redzu, ka Latvijā īstenībā ir tik daudz radošu cilvēku!
Piemēram, biju pie bibliotekārēm. Tas notika pirms pāris gadiem. Pirms tam domāju, kāda gan būs šī radošās domāšanas sesija? Tā vienkārši spridzināja! Tas vēl bija kovida laikā. Atceros, kā čatā gāja idejas! Es nespēju tās lasīt. Tās bija nevis vienkāršas idejas, bet tiešām pārsteidzošas. Tad es sapratu, ka radošums Latvijā mīt bibliotēkās.
Arī grāmatveži un juristi var būt radoši
Bet, kad aizeju pie grāmatvežiem vai juristiem, man liekas, ka tur mīt radošums. Tāda sajūta ir gandrīz pēc katras organizācijas, kurā paviesojos. Man liekas, ka tur ir visradošākie cilvēki.”
Arī katra studiju kursa noslēgumā pasniedzējai šķiet, ka “šī ir nereāli labākā grupa”.
Kredītu piedzinēji parāda savu radošumu
Ir svarīgi, ka cilvēkiem atklāj radošo infrastruktūru, parāda metodes un saka: “Zinu, ka tev nav ideju, bet šeit ir metodes, pamēģini!” “Kad cilvēki pamana, ka sanāk, viņi tā atveras! Tad rodas radošie blīkšķi.”
Viņa pārliecinājusies, ka radošums mīt visos cilvēkos. “No kredītu piedzinējiem līdz pat radošiem māksliniekiem. Viņi visi ir radoši!”
Nenoraksim pārsteidzošas idejas
Tādējādi var secināt, ka Latvijā kopumā nav problēmu ar radošumu. Ir tikai jāpaskatās sev apkārt, vai mēs paši ļaujam līdzcilvēkiem būt radošiem un piedāvāt alternatīvas. Katrs pats privāti var padomāt, vai tad, ja piedāvātu ērtu, dzīvē pierastu lietu izdarīt citādāk, viņš piekristu?
“Mēs varam sākt paši ar sevi. Varam savā apkārtnē kultivēt [radošumu] un ļaut cilvēkiem domāt dažādāk, piedāvāt dažādas alternatīvas idejas, tostarp pārsteidzošas idejas, uzreiz nenorakt idejas, bet paklausīties un pamēģināt tās attīstīt.
Man liekas, ka tad notiktu nereāli trakas lietas! Latvijā ir potenciāls!
Vecāki darīja visu, lai meitai būtu baltas kurpītes
To es redzu kaut vai pie saviem vecākiem. Agrāk, kad viņi auga, bija ierobežotāki resursi. Es atceros savu bērnību. Mēs ģimenē bijām četri bērni, un nebija tā, ka nauda gāzās pāri galvai, bet mūs laida visos pulciņos.
Ja mums nebija baltu kurpīšu, tad tētis izdomāja ar krītu nokrāsot, ar laku nopūst. Bija prīmā kurpītes!
Ja vajadzēja traku kostīmu karnevālam, tad iedeva kaut kādu kaklarotu, ieveidoja frizūru, un es varēju doties uz karnevālu.
Arī seniori ir atvērti radošumam
Īstenībā mūsu potenciālu veicina arī tas, ka mēs vēsturiski esam uztrenēti radošumam, jo mūsu resursi ir bijuši ierobežotāki. Tas mums ir licis domāt, kā ar esošajiem resursiem varam sasniegt maksimālu rezultātu.
Redzu, ka mūsu senioros ir milzīgs radošums. Arī senioriem esmu stāstījusi par radošās domāšanas metodēm. Tad pamanu, ka viņi ir ļoti uztrenējuši savu prātu. Fantastika! Vienkārši mums jādod viņiem iespējas!” pasniedzēja pauda pārliecību.
