Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite par banku procentu likmēm: "Neatbalstu helikoptera principu"

Cīnoties ar inflāciju, Eiropas Centrālā banka ievērojami palielinājusi EURIBOR jeb starpbanku aizņēmumu likmes. Tas komplektā ar faktu, ka Latvijā izsniegto kredītu procentu likmes jau tā ir vienas no augstākajām Eiropā, daudziem sagādājis nepatīkamu pārsteigumu. Līdz ar to lielas jautājums “Kā samazināt banku procentu likmes?”. To Jauns.lv vaicāja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem.

Pieņemt “helikoptera principu”, lai samazinātu kredītu procentu likmju maksājumus, pēc Andra Bites uzskata, ir sliktākais risinājums, kā mēģināt risināt šo jautājumu: “Bez tā pozitīvā efekta, ko tas radīs kredītņēmējiem, tas radīs arī ļoti negatīvu iespaidu par valsti no investoru puses, jo tādā gadījumā vienā brīdī tava peļņa vai finanšu rādītāji tiek samazināti tikai tāpēc, ka tiek pieņemts politisks lēmums.

Manuprāt, risinājums būtu tāds, ka valsts nāk palīgā tiem, kas tas tik tiešām tā (kredīta procenta likmju palielināšanās) dēļ var zaudēt īpašumu, kam nav līdzekļu, lai nomaksātu kredītus, un tamlīdzīgi”.

Viņš teic, ka visiem kredītņēmējiem būtu izdevīgi, ja tiktu samazinātas kredītu procentu likmes, bet tai pašā laikā uzdod jautājumu – vai visiem to vajag? Ideja par procenta likmju samazināšanu skan  labi un tautā ir populāra, bet tā ir nenormāla valsts līdzekļu šķērdēšana, saka Andris Bite:

“Te stāsts galvenokārt ir par konkurences neesamību. Tirgu kontrolē (banku) četrinieks, kuram ir samērā aroganta (augstprātīga, uzpūtīga – red.) attieksme pret ekonomikas kreditēšanu, savu problēmu vai pretenziju, vai grūtību celšanu dienas gaismā, kad mums ir problēmas ar regulāciju. Un šeit nav runa tikai par hipotekārajiem kredītiem, bet par tautsaimniecības kreditēšanu vispār. Bankas pēdējos gados ļoti labi pelnīja, bet tai pat laikā ekonomika tika ļoti vāji kreditēta.

Bankas teica, ka īstenība ar regulāciju nav nekādu problēmu, viss ir kārtībā. Neteiksim, ka tās staigāja un lielījās, ka tās viss apmierina, bet neteica, ka ir problēmas. Peļņa nāca, kapitāls auga, un tā tālāk. Un, kad veidojas šīs augstās EURIBOR likmes, ļāva vēl papildus pelnīt, bija papildus ienākumi no kredītiem.

Konjunktūra vienkārši sakrita tā, ka no gaisa sāka krist nauda. Tas nav slikti, jo katra uzņēmuma mērķis ir pelnīt, bet es no banku sektora būtu gaidījis, ka tas būtu proaktīvs, vismaz sāktu runāt, kā kādam kredītņēmēju slānim būs problēmas. Un ka varbūt tam samazināsim savas fiksētās likmes. Ja tā būtu noticis, tad tagad mēs nenonāktu līdz tādiem politiskiem lēmumiem, ka (kredītu procentu maksājumu likmes) nogriezīsim visiem”.

Kā Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre vērtē situāciju ar augstajām kredītu procentu likmēm, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.