Lielais jautājums: "Kā samazināt banku procentu likmes?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem, Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Andris Bite teic, ka visiem kredītņēmējiem būtu izdevīgi, ja tiktu samazinātas kredītu procentu likmes, bet tai pašā laikā uzdod jautājumu – vai visiem to vajag? Pēteris Šmidre saka, ka augstās procentlikmes ir rezultāts tam, ka Latvijas valdība un centrālā banka finanšu sektorā ir veikušas postošu “kapitālremontu”. Savukārt Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka Latvijā strādājošajām komercbankām ir jāsolidarizējas ar Latvijas sabiedrību, kura kļūst aizvien nabadzīgāka.  

Andris Bite par banku procentu likmēm: "Neatbalstu helikoptera principu"

“Absolūti neatbalstu “helikoptera principu”, ka tagad visiem uz pusi nogriežam kredīta maksājumus,” tā Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite vērtē Saeimas ideju pieņemt likumu, ar kuru bankām nāktos samazināt savu kredītu procentu likmi.

Pieņemt “helikoptera principu”, lai samazinātu kredītu procentu likmju maksājumus, pēc Andra Bites uzskata, ir sliktākais risinājums, kā mēģināt risināt šo jautājumu: “Bez tā pozitīvā efekta, ko tas radīs kredītņēmējiem, tas radīs arī ļoti negatīvu iespaidu par valsti no investoru puses, jo tādā gadījumā vienā brīdī tava peļņa vai finanšu rādītāji tiek samazināti tikai tāpēc, ka tiek pieņemts politisks lēmums.

Manuprāt, risinājums būtu tāds, ka valsts nāk palīgā tiem, kas tas tik tiešām tā (kredīta procenta likmju palielināšanās) dēļ var zaudēt īpašumu, kam nav līdzekļu, lai nomaksātu kredītus, un tamlīdzīgi”.

Viņš teic, ka visiem kredītņēmējiem būtu izdevīgi, ja tiktu samazinātas kredītu procentu likmes, bet tai pašā laikā uzdod jautājumu – vai visiem to vajag? Ideja par procenta likmju samazināšanu skan  labi un tautā ir populāra, bet tā ir nenormāla valsts līdzekļu šķērdēšana, saka Andris Bite:

“Te stāsts galvenokārt ir par konkurences neesamību. Tirgu kontrolē (banku) četrinieks, kuram ir samērā aroganta (augstprātīga, uzpūtīga – red.) attieksme pret ekonomikas kreditēšanu, savu problēmu vai pretenziju, vai grūtību celšanu dienas gaismā, kad mums ir problēmas ar regulāciju. Un šeit nav runa tikai par hipotekārajiem kredītiem, bet par tautsaimniecības kreditēšanu vispār. Bankas pēdējos gados ļoti labi pelnīja, bet tai pat laikā ekonomika tika ļoti vāji kreditēta.

Bankas teica, ka īstenība ar regulāciju nav nekādu problēmu, viss ir kārtībā. Neteiksim, ka tās staigāja un lielījās, ka tās viss apmierina, bet neteica, ka ir problēmas. Peļņa nāca, kapitāls auga, un tā tālāk. Un, kad veidojas šīs augstās EURIBOR likmes, ļāva vēl papildus pelnīt, bija papildus ienākumi no kredītiem.

Konjunktūra vienkārši sakrita tā, ka no gaisa sāka krist nauda. Tas nav slikti, jo katra uzņēmuma mērķis ir pelnīt, bet es no banku sektora būtu gaidījis, ka tas būtu proaktīvs, vismaz sāktu runāt, kā kādam kredītņēmēju slānim būs problēmas. Un ka varbūt tam samazināsim savas fiksētās likmes. Ja tā būtu noticis, tad tagad mēs nenonāktu līdz tādiem politiskiem lēmumiem, ka (kredītu procentu maksājumu likmes) nogriezīsim visiem”.

Dana Reizniece-Ozola: "Latvijas sabiedrība šobrīd kļūst nabadzīgāka"

“Šis ir krīzes laiks, visa sabiedrība dzīvo krīzē, un arī bankām ir jāsolidarizējas,” tā iemeslu, kāpēc bankām būtu jāsamazina kredītu maksājumu procentu likmes, teic Starptautiskās šaha federācijas prezidente Dana Reizniece–Ozola, kura savulaik bijusi gan ekonomikas, gan finanšu ministre.

“Citās valstīs, arī mūsu kaimiņvalstīs, aizņemšanās procenti ir zemāki nekā Latvijā, un tas vien parāda, ka Latvijā strādājošās bankas ir ar pārāk lielu vai pat negausīgu apetīti” saka bijusī ekonomikas un finanšu ministre.

Situācijā, kāda ir pašlaik, tik strauji pieaudzēt banku procentu maksājumus, lai turētu zemu inflāciju un sasniegtu divus procentu rādītāju, kā to vēlas Eiropa, lai sasniegtu veselīgu ekonomikas rādītāju, pēc viņas domām, nav adekvāti un pamatoti, jo šī ir ārkārtas situācija: “Pašlaik nav tāds dabiskais ekonomikas attīstības cikls, kad ar banku procentu likmēm regulēt inflāciju”.

Bankas ir strādājušas ar milzīgu peļņu; šī gada pirmajā pusgadā ar 570 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir vairāk nekā pērn, norāda Dana Reizniece-Ozola, un uzskata, ka bankām jāsolidarizējas ar Latvijas sabiedrību, kura kopumā kļūst nabadzīgāka.

“Nepiekrītu domai, ka tagad būtu jāmeklē kaut kādi īpaši risinājumi, lai palīdzētu tikai mazāk spējīgākajiem vai mazāk turīgākajai sabiedrības daļai, jo visa Latvijas sabiedrība šobrīd kļūst nabadzīgāka.

Un tas arguments, ko min, diskutējot par banku procentu likmju pieaugumu, ka lielākajai daļai tas ir “tikai” 100 eiro mēnesī...! Padomājiet, ko jūs sakāt! Latvijā šobrīd vidējā bruto alga ir 1560 eiro, neto tas ir 1100 eiro. 100 eiro ir apmēram desmitā daļa no ienākumiem, un tas nav “tikai”!

Neviens risinājums nav ideāls. Bet domāju, ka šobrīd adekvāti būtu procentu likmju ierobežojumi, kā tas ir Polijā, kur paredzēts, ka cilvēkiem četrus mēnešus gadā nav jāmaksā procentmaksājumi. Bankas, pašas saprotot, ka valdība jebkurā gadījumā pieņems ierobežojošus pasākumus, varētu nākt ar priekšlikumu samazināt procentu maksājumus. Un tās to var atļauties,” saka Dana Reizniece-Ozola.

Vērojot, kā Latvijā darbojošās bankas veido procentu likmes, viņa saka, ka tās Latvijas klientus “iecenojušas” kā ļoti riskantus klientus, bet tā nav, tā nevajadzētu būt:

“Kontrole par cilvēku maksātspēju ir stipri uzlabojusies. Ir kredītreģistri, ir veikti daudzi citi pasākumi, lai aizdevumi kļūtu “veselīgi” un tie netiktu izsniegti cilvēkiem, kas tos nespēj atmaksāt”.

Diemžēl Latvijas tirgu kontrolē dažas skandināvu bankas, viņa norāda. Vietējā kapitāla bankas daudzus gadus savu biznesu izmantojušas citā virzienā – ar “vienas nakts pārskaitījumiem”, kas bija daudz izdevīgāk: “Vien retā banka ir spējusi pārstrukturēt savu darbību uz citu biznesa modeli, bet daļa banku ir aizvērušās. Un tā mums šobrīd finanšu sektorā banku ziņā nav labas alternatīvas, kas strādātu ar individuāliem klientiem: izdotu kredītus komersantiem un hipotekāros kredītus mājsaimniecībām. Un tur, kur nav konkurences, tur ir visatļautība”.

Pēteris Šmidre: "Kur nav tirgus, tur ir brīnumi"

Lielās banku kredītprocentu likmes ir rezultāts “kapitālremontam” banku sistēmā, kas nebalstījās uz tirgus ekonomikas principiem, teic uzņēmējs Pēteris Šmidre. Tas ir galarezultāts iekšējās finansēšanas bremzēšanai, ko pareizi atjaunot lielā ātrumā neizdosies.

“Pēc tik cītīgas cīņas pret tirgus ekonomiku finanšu sfērā, to pareizi atjaunot ātrumā nevar,” saka uzņēmējs. Lai atkal Latvijā ieviestu tirgus principus finanšu sektorā (jaunu banku veidošanās; jaunu, precizētu noteikumu, darbības ieviešana, kuros būtu atrunāts, ko bankas var un ko nevar) gan valdības, gan Latvijas centrālajai bankai jāņem vērā mūsu šodienas situācija, un jāsāk pie tā strādāt, jo pretējā gadījumā: “Kur nav tirgus, tur notiek visādi brīnumi”.

Pēteris Šmidre notiekošo finanšu sistēmā tēlaini salīdzina ar situāciju lauksaimniecībā: “Zemnieki saka, lai būtu garšīga gaļa, tā cūciņa ir jāmīl. Pat cūku var mīlēt! Bet kā mēs nemīlam baņķierus!? Kad sākām bankas klapēt ciet...? Pirms desmit gadiem? Ar skaļiem sabiedrības aplausiem, vienu, otru, trešo... Krājbanku, “Pareksu”, AB banku, “Big banku” – gandrīz katru gadu pa bankai.

Tad to visu, nezinu kāpēc, nosaucām par remontu. Tad to remontu sākām slavēt, un lielīties, ka to esam paveikuši ar labiem rezultātiem. Bet rezultāti jau nav tad, kad mūs vairs nelamā no Pasaules Bankas puses vai nezin kādiem tur vēl kritērijiem, un tā tālāk. Valdības veidotās situācijas rezultāts ir šī kapitālremonta šodienas rezultāts ar procentu likmēm”.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.