Dana Reizniece-Ozola par banku procentu likmēm: "Latvijas sabiedrība šobrīd kļūst nabadzīgāka"

Cīnoties ar inflāciju, Eiropas Centrālā banka ievērojami palielinājusi EURIBOR jeb starpbanku aizņēmumu likmes. Tas komplektā ar faktu, ka Latvijā izsniegto kredītu procentu likmes jau tā ir vienas no augstākajām Eiropā, daudziem sagādājis nepatīkamu pārsteigumu. Līdz ar to lielas jautājums “Kā samazināt banku procentu likmes?”. To Jauns.lv vaicāja Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.

“Citās valstīs, arī mūsu kaimiņvalstīs, aizņemšanās procenti ir zemāki nekā Latvijā, un tas vien parāda, ka Latvijā strādājošās bankas ir ar pārāk lielu vai pat negausīgu apetīti” saka bijusī ekonomikas un finanšu ministre.

Situācijā, kāda ir pašlaik, tik strauji pieaudzēt banku procentu maksājumus, lai turētu zemu inflāciju un sasniegtu divus procentu rādītāju, kā to vēlas Eiropa, lai sasniegtu veselīgu ekonomikas rādītāju, pēc viņas domām, nav adekvāti un pamatoti, jo šī ir ārkārtas situācija: “Pašlaik nav tāds dabiskais ekonomikas attīstības cikls, kad ar banku procentu likmēm regulēt inflāciju”.

Bankas ir strādājušas ar milzīgu peļņu; šī gada pirmajā pusgadā ar 570 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir vairāk nekā pērn, norāda Dana Reizniece-Ozola, un uzskata, ka bankām jāsolidarizējas ar Latvijas sabiedrību, kura kopumā kļūst nabadzīgāka.

“Nepiekrītu domai, ka tagad būtu jāmeklē kaut kādi īpaši risinājumi, lai palīdzētu tikai mazāk spējīgākajiem vai mazāk turīgākajai sabiedrības daļai, jo visa Latvijas sabiedrība šobrīd kļūst nabadzīgāka.

Un tas arguments, ko min, diskutējot par banku procentu likmju pieaugumu, ka lielākajai daļai tas ir “tikai” 100 eiro mēnesī...! Padomājiet, ko jūs sakāt! Latvijā šobrīd vidējā bruto alga ir 1560 eiro, neto tas ir 1100 eiro. 100 eiro ir apmēram desmitā daļa no ienākumiem, un tas nav “tikai”!

Neviens risinājums nav ideāls. Bet domāju, ka šobrīd adekvāti būtu procentu likmju ierobežojumi, kā tas ir Polijā, kur paredzēts, ka cilvēkiem četrus mēnešus gadā nav jāmaksā procentmaksājumi. Bankas, pašas saprotot, ka valdība jebkurā gadījumā pieņems ierobežojošus pasākumus, varētu nākt ar priekšlikumu samazināt procentu maksājumus. Un tās to var atļauties,” saka Dana Reizniece-Ozola.

Vērojot, kā Latvijā darbojošās bankas veido procentu likmes, viņa saka, ka tās Latvijas klientus “iecenojušas” kā ļoti riskantus klientus, bet tā nav, tā nevajadzētu būt:

“Kontrole par cilvēku maksātspēju ir stipri uzlabojusies. Ir kredītreģistri, ir veikti daudzi citi pasākumi, lai aizdevumi kļūtu “veselīgi” un tie netiktu izsniegti cilvēkiem, kas tos nespēj atmaksāt”.

Diemžēl Latvijas tirgu kontrolē dažas skandināvu bankas, viņa norāda. Vietējā kapitāla bankas daudzus gadus savu biznesu izmantojušas citā virzienā – ar “vienas nakts pārskaitījumiem”, kas bija daudz izdevīgāk: “Vien retā banka ir spējusi pārstrukturēt savu darbību uz citu biznesa modeli, bet daļa banku ir aizvērušās. Un tā mums šobrīd finanšu sektorā banku ziņā nav labas alternatīvas, kas strādātu ar individuāliem klientiem: izdotu kredītus komersantiem un hipotekāros kredītus mājsaimniecībām. Un tur, kur nav konkurences, tur ir visatļautība”.

Kā Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre vērtē situāciju ar augstajām kredītu procentu likmēm, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.