Sašutums par "Bolt" un "Wolt" kurjeru pētījumu par 300 000 eiro: kāda ir šī pētījuma jēga?

Pretrunīgi vērtētā pētījuma nosaukums ir garš: "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze".

Jāpiebilst, ka tas zināmu rezonansi izsauca arī pērn, taču šobrīd par konkrēto darbu diskusijas sociālajos tīklos ir īpaši vētrainas.

Diskusijas par šo pētījumu aizsākās mikroblogošanas vietnē "X" (iepriekš "Twitter"), vairākiem lietotājiem izceļot tā mērķi un atvēlētās finanses - 300 000 eiro.

Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros. To veic Latvijas kultūras akadēmijas (LKA) pētnieces, tostarp Maija Spuriņa, un studenti.

Neizpratne par finansējumu un jēgu, pētniece saņem draudus

Par šo pētījumu, kurš vēl top, sociālajos tīklos izteicies ir katrs, kuram nav slinkums - esošie valsts funkcionēšanai svarīgu institūciju vadītāji, bijušie politiķi, anonīmi norišu komentētāji un vēl.

Par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu runājis arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, "Junior Achievement Latvija" Padomes priekšsēdētājs, SIA "Biznesa augstskola Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis:

Netrūkst arī acumirklīgu pārpratumu, piemēram, īsas prezentācijas (par pētījuma gaitu) nodēvēšanu par galarezultātu, reaģējot ar vēl lielāku, taču nepamatotu sašutumu.

Saskaņā ar LKA, pētniece pat saņēmusi draudus, saistībā ar savu darbu.

Kritiķu galvenie argumenti - neesot skaidrs pētījuma reālais pienesums, esot šokējoši, ka kam tādam piešķirti tik lieli līdzekļi.

Taču šaustīt cilvēkus par to, ka viņus pastiprināti interesē nodokļu maksātāju naudas finansēti pētnieku darbi - nebūs vietā.

To, ka Latvijā ir problēma ar pētījumu sistēmu un šī visa pārskatījumu atzīst Valsts kontrole.

Tādēļ vērsāmies gan pie pētniecies, gan ieinteresētajām pusēm, lai izprastu pamatojumu un motivāciju interesēties par Latvijā strādājošo piegādes darbinieku pieredzi.

Projekts jau izpelnījies interesi, priecājas pētnieces

Saziņā ar Jauns.lv Spuriņa skaidro, ka pētījumā "Wolt" un "Bolt" tiek izmantots kā konkrēts empīrisks piemērs, caur kuru analizēt tā saucamo platformu darbu jeb tehnoloģiju ietekmi uz darba attiecībām un praksi.

Īsāk sakot - pētījuma mērķis ir noskaidrot būtisko par piegādes kurjeru darbu darba attiecību, darba tiesību un sociālo garantiju kontekstā.

"Ekonomika un darbs ir visā pasaulē ārkārtīgi aktuāla tēma, kurai veltītas daudzas akadēmiskas konferences un publikācijas. Tiek paredzēts, ka tuvākā nākotnē ar platformu starpniecību tiks nodarbināti līdz pat 70% strādājošo," apgalvo pētniece.

Viņa norāda, ka šī tēma esot aktuāla arī politikas veidotājiem.

"Projekta ietvaros mūs jau uzrunājusi Brīvo Arodbiedrību savienība un Eiropas darba drošības un veselības aģentūra, kam ļoti interesē mūsu pētījums un tā rezultāti. Par to esam ļoti priecīgas," norāda Spuriņa.

Kādēļ arodbiedrībām un darba tiesību uzraugiem interesē pētījums?

Vērsāmies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) un Eiropas darba drošības un veselības aģentūrā (OSHA), lai noskaidrotu, ko tieši no pētījuma cerēts iegūt.

EU-OSHA preses komanda, komentējot savu interesi par konkrētu pētījumu Latvijā, norādīja, ka platformu darbs ir salīdzinoši jauna parādība darba pasaulē, un tam šobrīd ir pievērsta ievērojama uzmanība Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu līmenī.

"Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam ir nostāja, ka platformu darba darītāji ir pienācīgi jāaizsargā kā darba ņēmēji. Pašlaik visā ES norit šīs problēmas pētīšana un politikas veidošana. EU-OSHA nesen rīkoja semināru par darba drošību, veselības aizsardzību un platformu darbu, kas pulcēja pētniekus no visas Eiropas, tostarp Latvijas, lai apspriestu šo jautājumu un pētījumos noskaidroto," teikts rakstiskā atbildē.

Oktobrī aģentūra uzsāks jaunu kampaņu "Drošāks un veselīgāks darbs digitālajā laikmetā”, kurā platformu darbs būs viena no prioritārajām jomām.

Viedoklis par pretrunīgi vērtēto projektu ir arī EU-OSHA nacionālā kontaktpunkta vadītājai Latvijā Lindai Matisānei.

"Kā nacionālā kontaktpunkta vadītāja vēlos uzvērt, ka EU-OSHA veic dažādus ar darba vidi saistītus pētījumus, tai skaitā apkopo ES dalībvalstu līmenī veiktos pētījumus, veidojot tematiskos apkopojumus. [...] Platformu darbs kā darba veids, kurā netiek nodrošināta darbu veicēju pietiekama aizsardzība, ir minēta arī ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam (Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē)," pauda Matisāne.

Cīņa par godīgiem darba apstākļiem

Brīvo arodbiedrību interesi par Spuriņas vadīto pētījumu paskaidroja LBAS  Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa.

"Mūsdienu darba tirgu raksturo pieaugoša digitālo platformu loma. Atbilstoši Eiropas līmeņa pētījumiem par darbu digitālajās platformās, ir skaidrs, ka lielākā daļa no platformās nodarbinātajiem strādā pašnodarbināto statusā. Vienlaikus viņi bieži nevar piedāvāt platformai savu cenu piedāvājumu un pakļaujas platformas iekšējai kārtībai, proti viņi nav patiesi pašnodarbinātie. Tas nozīmē, ka faktiski atbilstot darbinieka statusam, šie nodarbinātie nav sociāli aizsargāti pret dažādiem dzīves gadījumiem, kurus paredz darba attiecības, piemēram, slimība, invaliditāte, maternitāte un bērna kopšanas atvaļinājums vai nepieciešamība pēc dīkstāves pabalsta," pauda Preisa.

Līdz šim Latvijā neesot bijis nacionālā līmeņa pētījumu par darba platformās apmēriem un ietekmi, tomēr esot pietiekams pamats uzskatīt, ka darbs digitālajās platformās tiek plaši izmantots, "jo realitātē, piemēram, "Bolt" un "Wolt" darbinieku skaits kļuva arvien labāk redzams pilsētu ielās", pauž LBAS pārstāve.

Līdz ar to pētījuma rezultāti esot nozīmīgi LBAS, lai labāk izprastu nodarbināto situāciju un problēmas.

Pētījuma pirmās atklāsmes jau prezentētas LBAS un Frīdriha Eberta fonda (Vācijas politisko partiju fonds, saistīts ar Sociāldemokrātisko partiju) organizētajā Darba tiesību forumā 2022. gada novembrī.

LBAS uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālās platformas, kuras piesaista darbiniekus, pildītu pienākumus saistībā ar darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanu, kapitāla, ienākumu un sociālo nodokļu iemaksu veikšanu.

Digitālajās platformās nodarbinātājiem jābūt iespējai patiesi izvēlēties savu nodarbinātības statusu.

"Ja šāds statuss ir pašnodarbinātās personas statuss, tad personai jābūt īstai brīvībai pārdot savus pakalpojumus kā uzņēmējam par izvēlēto cenu. Savukārt, ja persona ir faktiski pakļauta platformas lēmumiem attiecībā uz samaksu par pakalpojumu, laiku, kad šāds pakalpojums tiek sniegts, kā arī kvalitātes novērtējumu no platformas puses, tad nodarbinātājs ir jāatzīst par darbinieku un viņam jāsaņem visas no darba attiecībām pienākošas garantijas," skaidro Preisa.

LBAS līdz ar to arī atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā.

"Priekšlikums ir steidzami nepieciešams un tas var uzlabot darbinieku, kuri strādā digitālajās platformās, nodarbinātības apstākļus, palīdzēs pareizi noteikt šo darbinieku nodarbinātības statusu, padarīs digitālo platformu darbību caurspīdīgāku, uzlabos kontroli par to darbu un godīgu ienākumu sadali, maksājot nodokļu iemaksas par darbiniekiem valsts budžetā, atrisinās gadījumus, kad darbinieki dzīvo vienā valstī un strādā uz platformu, kura ir reģistrēta citā valstī, līdzīgi kā tas ir ar Latvijā nodarbinātajiem digitālajā platformā "Bolt", kura ir reģistrēta Igaunijā," pauž LBAS pārstāve.

Pētījuma ietvaros nointervētu 60 kurjeri

Cik tad daudz pētījuma ietvaros ir izdarīts līdz šim brīdim?

"Dotajā brīdī esam pabeigušas pētījuma lauka darbu - nointervējušas 60 kurjerus, kā arī "Wolt" un "Bolt" pārstāvjus un dažus vietējos ekspertus. Šobrīd gatavojam pirmo publikāciju akadēmiskam žurnālam "Social Inclusion". Nākamgad plānojam sagatavot vēl četras publikācijas un prezentēt tās vairākās konferencēs," sarakstē ar Jauns.lv norādīja Spuriņa.

Projekta komanda stāv no četriem pētniekiem un līdz šim tikuši iesaistīti astoņi studenti.

Finansējums tam piešķirts konkursa kārtībā, kur projektus vērtē ārvalstu eksperti no dažādām akadēmiskām disciplīnām.

Projekta pieteikumā vispirms jāparāda pētāmās problēmas aktualitāte akadēmiski starptautiskā mērogā, jāizklāsta skaidra pētījuma metodoloģija un jāparāda, ka pētnieku komanda ir pietiekami kompetenta, lai to pētītu, piebilst Spuriņa.