Brīvdienu ceļvedis. Lietas, kas jāpiedzīvo 7. un 8. martā. FOTO. VIDEO

Savukārt klavesīniste Aina Kalnciema visus priecēs mākslas muzejā „Rīgas Birža”. Jaunu koncertšovu piedāvā arī trīs tautā populāri dziedātāji – mīlas musketieri Žoržs Siksna, Kaspars Antess un Roberto Meloni. Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos „Vīnes meža stāsti”. Patīkami jaunumi arī galvaspilsētas izstāžu zālēs. Savukārt dabas mīļotāji svētdien var doties uz Līgatni pie lāču puikām Mikus un Puikas svinēt Līgatnes dabas taku 40. dzimšanas dienu.

Svētdien, 8. martā, mēs svinēsim ne tikai Starptautisko Sieviešu dienu, bet arī Līgatnes dabas taku oficiālo, jau 40. dzimšanas dienu! To šogad atzīmēs pavisam īpaši un līdz šim vēl nebijušā veidā, sola svinību organizētāji.

Šajā dienā ne tikai mīļi sveiks visas daiļā dzimuma pārstāves ar saldiem kārumiem, bet arī svinīgi pacels Līgatnes dabas taku īpašo svētku karogu. Tas notiks pulksten 11.00 stāvlaukumā pie Apmeklētāju centra.

Tieši pusdienlaikā – pulksten 12.00, sāksies īstā jautrība. Jubilejas viesi tiks aicināti piedalīties orientēšanās pasākumā Līgatnes dabas takās. Starts un dalībnieku karšu saņemšana – notiks turpat pie Apmeklētāju centra. Kādi būs kontrolpunkti, cik to daudz un kas būs veicamie uzdevumi, pagaidām lai paliek noslēpums - intrigai! Visiem, kas Līgatnes dabas takās ieradīsies no pulksten 1200 līdz 14.00 piedalīšanās garantēta!

Orientēšanās uzdevumi būs interesanti un mazas balviņas tiks ikvienam. Jāuzsver, ka visu dienu, pilnīgi visiem Līgatnes dabas taku apmeklējums būs bez maksas!

Un vēl – atkal par godu šai īpašajai dienai, mūsu lielie ziemas „guļavas”, lielie lāči, Mikus un Puika, visiem būs apskatāmi, ieraugāmi un apsveicami ar pavasara tuvošanos un vēl šo to, ko pagaidām dzimšanas dienas pasākuma organizētāji neatklāj. Sīkāk internetā: www.visitligatne.lv.

2. Vīnes meža stāsti Nacionālajā teātrī

Latvijas Nacionālajā teātrī viesrežisors no Polijas Andžejs Bubeņs iestudējis vācu dramaturga Edena fon Horvāta lugu par mīlestību un dzīvi - „Vīnes meža stāstus”.

Lugas saturs: Viņa – vienkārša leļļu veikaliņa pārdevēja meita Marianne. Viņš – skārdnieks Oskars no gaļas bodes. Abi mīl viens otru un svin saderināšanos, jo veikaliņi atrodas līdzās un abi viens otru pazīst no bērna kājas. Un tad iejaucas liktenis jeb azartiskais laimes meklētājs Alfrēds. Alfrēdam šķiet, ka laime varētu būt nevis viņa pašreizējā uztura un pajumtes devēja Valērija, bet jauniņā Marianne. Sabrūk divi attiecību stāsti, un sākas teātra izrāde... par dzīvi.

Kā liecina nosaukums, valšiem un Johanam Štrausam iestudējumā būs nacionālā kolorīta nozīme, jo darbība notiks Austrijā 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā. Pats stāsts tomēr būs ne par Austriju, bet par to, kā cilvēki cenšas saglabāt cilvēcību ekonomiski un politiski nestabilos laikos un cik liela loma šādos apstākļos ir īstai mīlestībai un uzticībai. Bet pats svarīgākais – vai, pieļaujot savā dzīvē liktenīgas kļūdas, ir iespējams tās labot, un vai cilvēcību, ko mēs tik ļoti gaidām un pieprasām no citiem, esam gatavi dāvāt arī paši.

Andžejs Bubeņs ir vidējās paaudzes poļu režisors, kurš iestudē izrādes gan Austrumeiropā, gan Pēterburgā, un viņa ampluā ir filigrāns darbs ar aktieriem, ļaujot tiem atvērt negaidītas talanta šķautnes, kā arī ass un jūtīgs skatījums uz pasauli. Latvijā režisors strādā pirmo reizi, tomēr viņa iestudētās izrādes te rādītas festivālā „Zelta Maska Latvijā”.

Galvenajās lomās: Marianne – Agnese Cīrule, Valērija – Inga Misāne, Alfrēds – Uldis Anže, Oskars – Raimonds Celms. Pārējās lomās: Lāsma Kugrēna, Līga Liepiņa, Juris Lisners, Voldemārs Šoriņš, Rasma Garne, Liene Sebre, Anna Klēvere, Ilze Rudolfa, Ivars Kļavinskis, Normunds Laizāns, Mārcis Maņjakovs, Jānis Skanis un Kristaps Ķeselis.

 „Vīnes meža stāstu” pirmizrāde - ceturtdien, 5. martā, pulksten 19.00. Nākamās izrādes: piektdien, 6. martā, pulksten 19.00 un svētdien, 8. martā, pulksten 12.00 un 18.00. Biļešu cenas: 3- 17 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.teatris.lv.

Nacionālajā teātrī top „Vīnes meža stāsti”

Rēzeknē, Austrumlatvijas koncertzēlē „Gors” sestdien, 7. martā, pulksten 18.00 uzstāsies Eiropā populārā gruzīnu etno džeza grupa „Egari”, kura spēlē tradicionālo gruzīnu mūziku simbiozē ar etno un modernajām dažādu citu kultūru melodijām.

Grupas sastāvā ir profesionāli mūziķi, kas sava priekšnesuma laikā izmanto gan etno džezu, folku, improvizāciju, gruzīnu daudzbalsīgo dziedāšanu un horeogrāfijas elementus. Grupas spēlēto seno mūzikas instrumentu – panduri, čonguri, duduka, gruzīnu dūdas un citu instrumentu vibrācijas sniedz klausītājiem neparastu ceļojumu īstā mūzikas radošumā.

Grupa „Egari” radusies 2009. gada maijā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, bet grupas mūziķi savu muzikālo darbību sākuši 2007. gadā slavenās gruzīnu - vācu grupas „Shin” sastāvā.

Biļešu cenas: 7 – 17 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

Gruzīnu etno džeza grupa „Egari”

4. Izcila mūzika koncertzālē „Cēsis”: sestdien – Raimonds Pauls, svētdien – tenors no Izraēlas Guževskis

* Vidzemes koncertzālē „Cēsis” sestdien, 7. martā, pulksten 19.00 notiks koncerts „Maestro un kino”, kurā Raimonda Paula un Nino Rotas kinomūziku atskaņos pats maestro Raimonds Pauls un Liepājas simfoniskais orķestris. Biļešu cenas: 7 – 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

* Savukārt svētdien, 8. martā, pulksten 19.00 koncertzālē „Cēsis” uzstāsies tenors Telmans Guževskis (Izraēla) kopā ar mūziķiem Hosē Luisu Korvisonu Rohasu (ģitāra, Kuba) un Oļegu Žukovu (klavieres, Latvija).

Šajā koncertā Telmans Guževskis visus ielūdz uz Pavasara un Mīlestības svētkiem. Romantiskais vakars būs veltīts dāmām - lieliskā Telmana balss un īstas spāņu ģitāras spēle Hosā Luisu Korvisona Rohasa izpildījumā, aizraujošās itāļu un spāņu melodijas, kaisle un mīlestība padarīs šo vakaru neaizmirstamu. Programmā: Spānijas un Itālijas ārijas un dziesmas.

Biļešu cenas: 10 – 35 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

5. Trīs mīlas musketieri uzsāk Latvijas koncerttūri

Šopiektdien, 6. martā, pulksten 19.30 ar koncertu Inčukalna Tautas namā savu tūri „Trīs mīlas musketieri” pa Latviju uzsāk trīs Latvijā iemīļotie skatuves mākslinieki Žoržs Siksna, Roberto Meloni un Kaspars Antess. Viņi apvienojušies muzikālajā projektā, bruņiniecisku jūtu aizkustināti, klausītājiem piedāvājot sirsnīgu un jautru koncertšovu.

Ievērojamo solistu trio ir viens no negaidītākajiem un neparastākajiem mākslinieku salikumiem, ko klausītāji varētu iedomāties dziedam uz vienas skatuves. Turklāt tērptus musketieru kostīmos. Tomēr Žoržs Siksna, Roberto Meloni un Kaspars Antess stāsta, ka viņus kopā savedusi skaista un cēla ideja - celt latviešu sieviešu dailes apziņu un latvju vīriešu varēšanu. Kā braši mīlas kontrolieri, koncertšovā viņi dziedās skaistākās dziesmas par godu Latvijas sieviešu skaistumam un vīriešu varēšanai.

Koncertšovā skanēs sirsnīgas un bruņinieciskas dziesmas - sākot no „Muļķe sirds” līdz pat itāļu balādēm. Īpaši šim koncertšovam Kaspars Antess radījis jaunu dziesmu par trīs brašiem musketieriem, ko izpilda visi trīs solisti.

Estrādes dziedātājs Žoržs Siksna jauno muzikālo projektu komentē uz jautras nots: „Mēs redzam, kas notiek ar „Rīgas satiksmi”, kamēr Nils Ušakovs palielina braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā mums jāuzņemas musketieru loma, jo, jau izsenis musketieri bija īsteni ne tikai mīlas, bet arī varas kontrolieri - tad nu būsim braši mīlas un varas kontrolieri.”

Biļešu cenas: 6 – 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamie „Trīs mīlas musketieru” koncerti: 15. martā - Kauguru kultūras namā, 21. martā - Rojas kultūras centrā, 20. aprīlī - Cēsīs, CATA kultūras namā, 17. aprīlī - Liepājas Latviešu biedrības namā, 3. maijā - Ventspils kultūras centrā, 10. maijā - Bauskas kultūras centrā, 15. maijā - Jēkabpils tautas namā un 16. maijā - Tērvetes brīvdabas estrādē.

Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē (Doma laukumā 6, Vecrīga) sestdien un svētdien, 7. un 8. martā, pulksten 14.00 izstādes „Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780” apmeklētājiem dāvinās baroka mūzikas koncertus kopā ar klavesīnisti Ainu Kalnciemu.

„Rīgas Biržas” pirmajā stāvā, skatiena attālumā no eksponētajiem mākslas darbiem, itāļu portreta izstādes apmeklētājus priecēs klavesīniste Aina Kalnciema. Koncertos tiks izpildīti dažādu baroka laika komponistu darbi – Džuzepes Domeniko Skarlati (1685 – 1757) „Sonātes”, Fransuā Kuperēna (1668 – 1733), Žozefa Nikolā Roijē (ap 1705 – 1755), Georga Filipa Tēlemana (1681 – 1767) un Georga Frīdriha Hendeļa (1685 – 1759) skaņdarbi.

Tiecoties nojaukt robežas starp dažādām mākslas formām, par pasākuma norises vietu apzināti izvēlēts izstādes koncepcijā iekļautais Itālijai raksturīgais seno muzeju pagalmiņš, piedāvājot skatītājiem iespēju doties promenādē pa ekspozīcijas gaiteņiem un vienlaicīgi baudīt baroka laika muzikālās kompozīcijas.

Māksliniece Aina Kalnciema ir dzimusi Rīgā. Ar izcilību absolvējot klavieru un ērģeļu spēles klases Sanktpēterburgas konservatorijā, viņa turpināja izkopt savu klavesīna spēles meistarību Holandē, Francijā, Šveicē un Vācijā. Māksliniece regulāri koncertē kā klavesīna soliste, viņa piedalījusies daudzos Eiropas festivālos, muzicējusi kopā ar pazīstamiem diriģentiem un solistiem, izciliem dažādu valstu mūziķiem. Kopš 1998. gada Aina Kalnciema ir ansambļa „Baltic Trio” dalībniece, ar kuru kopā izpilda un ieraksta mūsdienu Baltijas valstu komponistu skaņdarbus flautai, čellam un klavesīnam.

Biļešu cenas: 4,27 eiro, studentiem un pensionāriem – 2,13 eiro. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: postmodernisms arhitektūra, vasaras laiks „Pegazā” un laikmetīgais modernisms

* Vecrīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) vēl nedēļu – līdz 14. martam - būs skatāma dubultizstāde „Ansis Artums (1908 - 1997). Gleznas” un „Leonīds Āriņš (1907-1991). Zīmējumi”. Ansis Artums un Leonīds Āriņš ir divi tukumnieki, divi mākslinieki, divi bērnības jaunības draugi, tad it kā divas paralēles, kas krustojas... Viņi viens otram bija nepieciešami arī tad, kad nesatikās, svarīga bija pati apziņa par otra esību. Katrs sava ceļa gājējs mākslā un kaut kur katrs par sevi savrupnieks, lai gan mākslas dzīve Tukumā koncentrējās tieši ap viņiem. Ansis Artums gleznoja visu skaisto, bet Leonīds Āriņš gleznoja dzīvi, ne tik daudz to, ko redz, bet to, ko zina. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils ielā 19, Vecrīgas „Trīs brāļos”) atklāta izstāde „Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu”. Ar šo izstādi Arhitektūras muzejs atzīmē 20 pastāvēšanas gadus un apaļu jubileju šogad svin arī viens no Latvijas pazīstamākajiem arhitektiem Juris Skalbergs. Zinību nams jeb Planetārijs un kafejnīca, tautā saukta par „Dieva ausi”, kinoteātris „Blāzma”, Rīgas Krievu drāmas teātris, kafejnīca „Allegro” kļuvušas par spilgtākajām sava laika zīmēm, kas savā veidā tautas atmiņā ir folklorizējušās – tomēr sabiedrībā reti kurš zina, ka to autors bija arhitekts Juris Skalbergs (dz. 1935). Viņa radītais modernisms ieradās kā revolūcija, un beigu galā piedzīvoja sakāvi – visi pieminētie objekti šodien ir likvidēti, lai arī no šodienas skatu punkta tie būtu pelnījuši vietu sava laika kultūras pieminekļu sarakstā. Izstāde būs apskatāma līdz 8. maijam. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.

* Laikmetīgās mākslas centrā ”kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas Centrāltirgus spīķeros) piektdien, 6. martā, pulksten 19.00 atklās Malmes (Zviedrija) modernās mākslas muzeja „Moderna Museet Malmö” organizēto izstādi „Sabiedrība darbībā – Versija 2. Pēc Moderna izstādes 2014. Izstāde reprezentē 27 māksliniekus no Skandināvijas un Baltijas jūras reģiona valstīm. Sabiedrību veido vēsturiskā pieredze un aktuālā realitāte, tāpat arī izstādē pārstāvētie mākslinieki darbojas gan ar pieredzēto, gan iecerēto. Izstāde ir jāuztver kā plašs un pārskatāms koncepts, kur vārds „darbība” apzīmē redzamu un neredzamu kustību, sabiedrisku aktivitāti un performatīvu žestu. Izstāde būs skatāma līdz 19. aprīlim. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

 * Savukārt mākslas galerijā „Pegazs” (Rūpniecības ielā 18, Rīgā) atklāta mākslinieces Anitas Melderes personālizstāde „Vasaras laiks”. Mākslinieces Anitas Melderes ( dz. 1949) glezniecība pārsteidz ar spēku un krāsu rotaļu, šķiet, ka visa dzīves izjūtu gamma rod izklāstu viņas darbos. Rotaļas ar krāsu, gaismu un emocijām uz audekla, skatītāju „ievelk” mākslinieces pasaulē un, „pabeidzot darbu ar skatīšanos”, izstādes vērotājs kļūst par radītāju – savu iespaidu, izjūtu, prieka un piedzīvojuma baudītāju. Glezniecība ir gadu gaitā mainījusies, un māksliniece ir izkopusi savu, atpazīstamu rokrakstu, kas apbur un valdzina. Sīkāk internetā: www.galerijapegazs.lv.