Kaspars Melnis, Vilis Krištopāns un Roberts Zīle par to, ko sagaidīt no vēja parku dižprojekta?

Kaspars Melnis norāda, ka mēs visi Latvijā ļoti labi zinām, kā mums veicas ar stratēģiskiem objektiem – cik ilgi tie tiek īstenoti, bet elektrību mums vajag jau rīt. Vilis Krištopans pārliecināts, ka “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” vēja parku projekts izmaksās vismaz divas reizes vairāk nekā tiek stāstīts – nevis vienu, bet gan divus miljardus eiro, un jēdzīgāk būtu domāt par atomelektrostaciju. Savukārt Robets Zīle uzsver, ka vēja parku projekts ir ārkārtīgi svarīgs un tam jādod zaļā gaisma

Kaspars Melnis: "Pēc desmit gadiem vilciens jau būs aizgājis"

Klimata un enerģētikas ministrs saka: “Sāksim ar to, ka mēs esam uzņēmušies saistības noteiktu enerģijas apjomu līdz 2030. gadam saražot ar atjaunojamajiem resursiem un vēja parki ir viens no veidiem, kā to varam sasniegt. Runa ir par 800 megavatiem, kas pēc būtības atrisina tikai daļu (no nepieciešamā apjoma). Līdz ar to paliek potenciāls arī privātajiem investoriem, kas vēlas apgūt vēja iespējas Latvijā”.

Uz šo projektu viņš skatās ļoti pozitīvi. Pirmām kārtām, tas mūsu valstij dos diezgan lielu neatkarību, ja paši ražosim enerģiju, un kas ir ļoti būtiski – no zaļajiem un atjaunojamiem resursiem. Un svarīgi arī tas, ka to darīs valsts uzņēmums, no kā labumu gūs visa sabiedrība. Tāpat jāuzsver, ka kilovatstundas cena ir atkarīga no biržas un tādēļ esam ieinteresēti, lai ražotu pēc iespējas vairāk, jo pie lielāka piedāvājuma arī cena ir zemāka.

Mums svarīgi to realizēt ātri, jo pēc desmit gadiem vilciens jau būs aizgājis un mūsu jaudas (vēju) izmantos kaimiņvalstis, jo tās jau arī neguļ un saprot, ka nepieciešams paņemt šīs jaudas, kas ir ierobežotas. Jāatzīst, ka lietuvieši pie tā jau ļoti labi strādā un ir paspējuši kāju ielikt mums durvīs. “Jo ilgāk guļam, jo varam palikt bešā,” saka ministrs.

Viņš teic, ka runāt par enerģijas cenu nākotnē savā ziņā ir spekulācija: “Ja patēriņš kāps, tad cena paliks tādi pati (kā pašlaik), bet bez vēja parka cena kāps vēl uz augšu”. Mums tagad jāizdara divi galvenie darbi: jāatslēdzas no Krievijas energosistēmas un jādomā par pieslēgumiem ar citām valstīm. Bet tādēļ, ka esam pa vidu starp Lietuvu un Igauniju, mums nav diez ko lielas iespējas tirgoties ar elektroenerģiju, pašlaik mēs pielāgojamies kaimiņvalstu cenai.

Vilis Krištopans: "Nav loģiska pamatojuma"

Vilis Krištopans teic, ka šim “emocionālajam projektam”, kura sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap vienu miljardu eiro, izmaksas noteikti būs lielākas – vismaz divi miljardi: “Politiķi pateica, ka vajag lētu enerģiju, un tad domāja, ko darīt? Viņi teica: re, kur “Latvenergo”, lai viņi liek propellerus, un nu tik viss būs! Bet mēs neesam redzējuši ne aprēķinus, ne loģisku pamatojumu, kāda ir Latvijas enerģētikas bilance.

Tautas valodā runājot, šis ir Skultes terminālis numur divi. Kur pazuda tas Skultes termināls? Tādēļ, ka pirms gada, diviem bija emocijas – ārprāts, ārprāts nav gāzes! Ko tagad darīsim? Ok, uzbūvēsim temināli, un uzreiz būs lētāka gāze, viss būs kārtībā. Tas bija tāds ekonomisks lēmums jeb ideja, kas nodzisa”.

Viņš ir skeptisks arī par vēja parka projektu: “Ja tā vēja enerģija ir tik lēta, tad kāpēc šeit nestāv rindā privātais kapitāls, kāpēc tas neklauvē pie durvīm un nesaka – mēs gribam taisīt, dodiet mums iespēju? Nav! Tāpēc, ka tas, cik tas viss maksās ir stipri zem jautājuma zīmes. Nav biznesa plāna, ir tikai emocijas, uzdevums un Krišjāņa Kariņa lēmums par kopuzņēmuma izveidi. Nu izveidoja, un kas tālāk? “

Vispirms vajadzētu tikt skaidrībā ar enerģijas bilanci, cik tā elektība maksās, jo cenā iekšā būs gan milzīgās būvniecības izmaksas, gan kredīta maksājumi, par ko maksās enerģijas lietotājs. “Vai mēs sasniegsim to, ka mums būs lētākā elektroenerģija Baltija? Stipri šaubos. Paskatieties, kas notiek Polijā, poļiem plānā divas atomelektrostacijas. Tad iznāk – poļi muļķi, mēs gudri, vai otrādāk. Kāpēc mums apklusis jautājums par atomenergostaciju? Tā ir tā lētā enerģija...

Cik saprotu, tad par tādu pašu naudu (kāda atvēlēta vēja parku projektam) var uzbūvēt tādas pašas jaudas kompaktu atomelektrostaciju. Tad kāpēc par to nerunājam? Šeit jautājumu ir vairāk nekā atbilžu,” saka deputāts, kādreizējais Latvijas premjers (1998./99. gadā) Vilis Krištopans.

Roberts Zīle: "Ārzemniekiem liela iekāre par Latvijas vēja parkiem"

Eiropas Parlamenta viceprezidents atgādina, ka jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma valdībā Nacionālā apvienība ar partneriem “izdarīja kopīgus soļus”, lai izveidotu šādu Latvijas valsts kopuzņēmumu, kas attīstītu vēja parkus:

“Mums jāsaprot, ka enerģijas tirgū ir milzīga kāre pēc peļņas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Karš daudz ko izmainīja enerģētikas tirgū. Ekonomikā parasti ir jautājums: kur paliek pievienotā vērtība – peļņa, darba samaksa un tamlīdzīgi? Pašlaik liela iekāre par Latvijas vēja parkiem ir citu valstu investoriem, sākot no igauņiem un lietuviešiem un beidzot ar dāņiem, kas ražo praktiski visu, kas nepieciešams vēja ģeneratoriem, kā arī vāciešiem un zviedriem. Skaidrs, ka šajā cīņā ir svarīgi pretnostatīt savas valsts uzņēmumus, kuri ir spējīgi kaut cik konkurēt”.

Līdz 2030. gadam mums ir jāizbūvē vēja parkus ar 800 megavatu jaudu, ja gribam, lai pievienotā vērtība paliek Latvijā Mēs visi ļoti labi zinām, ka gan no “Latvenergo”, gan no “Latvijas valsts mežiem” dividendēm ļoti daudz naudas nonāk Latvijas budžetā, bet ne no Igaunijas “Enefit”, ne Lietuvas “Ignitis”, kas arī strādā Latvijas tirgū, peļņas mūsu valsts budžetā nekas nenonāk. “Tāpēc ejam uz priekšu, šis uzņēmums ir ārkārtīgi svarīgs, tam jādod zaļā gaisma,” uzmundrina Roberts Zīle.

Ja mēs nokavējam, tad to izdarīs citi. Un šo “citu” mērķis jau nebūs samazināt elektroenerģijas cenu Latvijā, bet gan gūt peļņu vai elektroenerģiju no Latvijas teritorijas pārdot Vācijai. Un mums potenciāls ir. Piemēram, Zviedrijas valdība šovasar noraidīja lēmumu būvēt vēja parkus Zviedrijas dienvidu piekrastē, jo tie radītu neatgriezeniskas sekas gan videi, gan arī kuģošanai. Bet viņiem elektrību vajag, tāpat arī Vācijai. Tādēļ Latvija priekš ārzemju investoriem ir teju vai Eldorado (bagātību zeme), un mums šī bagātība jāpaņem pašiem, nevis jāatdod citiem, uzsver Eiropas Parlamenta viceprezidents.

Kā deputāti Andris Kulbergs, Jānis Patmalnieks un Jana Simanovska vērtē "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopprojektu par vēja parku attīstību, skatieties šeit.