Lielais jautājums politiķiem: ko sagaidīt no "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" vēja parku dižprojekta?
“Latvenergo” pēdējos gados strādā ar rekordpeļņu, paralēli tam notiek darbs kopā ar vēl vienu valsts uzņēmumu – “Latvijas valsts mežiem” pie kopīga vēju parka projekta. Līdz ar to lielais jautājums politiķiem: ja tas tiks realizēts, vai tas palielinās “Latvenergo” peļņu un vai iedzīvotājiem samazināsies rēķini par elektrību? To Jauns.lv uzdeva Saeimas deputātiem – Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), Jānim Patmalniekam (“Jaunā vienotība”) un Janai Simanovskai (“Progresīviem”).
Andris Kulbergs vēlas rasts atbildi uz jautājumu, kāds ir šī projekta stratēģiskais uzdevums, kādu gala rezultātu mēs gribam sasniegt? Jānis Patmalnieks saka, ka mēs neesam izmantojuši vēja resursu, lai spētu kļūt turīgāki. Savukārt Jana Simanovska norāda, ka tas jādara gudri.
Jānis Patmalnieks: “Kļūsim turīgāki”
Jānis Patmalnieks uzsver, ka šis projekts, kas paredz elektroenerģijas ieguvi no vēja, ir tas, kas mums var palīdzēt kļūt turīgākiem un neatkarīgākiem no enerģijas importa. Viņš norāda, ka pasaulē lielās energokompānijas, arī mums kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā – vēja parkus attīsta valsts uzņēmumi. Latvijai jādara līdzīgi, un visai peļņai, kuru no tā gūsim, ir jāpaliek sabiedrības rīcībā, lai varētu maksāt algas pedagogiem un armijniekiem, uzturēt veselības aprūpi un tā tālāk.
Par šī projekta grandiozumu viņš saka, ka agrāk vēja parku tehnoloģijas maksāja dārgi, dārgāk nekā dedzinot gāzi, bet tagad tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka tās ir lētākas par gāzes turbīnām. Un mēs tās varam attīstīt, ko gan “Latvenergo”, gan “Latvijas valsts meži” ir uzsākuši. Protams, šāda projekta attīstīšana, kas mums pēc sākotnējiem aprēķiniem var izmaksāt ap vienu miljardu eiro, attīstās ilgi, ne tikai pie mums, bet visā pasaulē.
Viņš saka, ka vēja parku projekts faktiski sāks sevi atpelnīt no pirmās dienas, kad uzstādītās vēja turbīnas sāks ražot elektrību, kas būs lētāka nekā no dabasgāzes ražotā. Iedzīvotāji maksās mazāk, uzņēmumi būs konkurētspējīgāki un valsts budžetam būs peļņa. Tas esot viennozīmīgi skaidrs, pārliecināts Jānis Palkavnieks.
Andris Kulbergs: “Dokumenti ir noslepenoti”
Vērtējot līdzšinējo “Latvenergo” darbību, Andris Kulbergs saka, ka “Latvenergo” sevi nav pierādījis kā vēja enerģijas ekspertu. “Redzot, kā šis projekts tiek virzīts uz priekšu, cik lielas pūles pie tā pielicis aizgājušais premjers Krišjānis Kariņš un “Jaunā vienotība”, es uz to skatos ar aizdomām,” saka deputāts, atceroties arī to, ka viņš līdz šim īstenotos “Latvenergo” projektus vērtē “ar negatīvu piesitienu”, korupcijas skandāliem, kā, piemēram, to, kas bija saistīts ar TEC būvniecību.
“Šis lielais projekts var būt ļoti riskants Latvijai un katram no mums, jo šobrīd (un tas ir ļoti svarīgi) jaunajā budžetā ir ierakstīts, ka 64% no valsts kapitālsabiedrību peļņas caur dividendēm ir jānovirza valsts budžetam, un jau a priori šī nauda tiek uzskatīta kā krājkase, no kuras var paņemt, lai aizpildītu budžeta caurumus.
Mēs jau ģenētiski esam “ievilkuši” problēmu, ka “Latvenergo” un visām valsts kapitālsabiedrībām ir jamaksimizē peļņa. Bet, manuprāt, ja mēs gribam attīstīties ilgtermiņā un ar savu desmit gadus atpalikušo ekonomiku noķert Igauniju, tad jādara viss, lai mums elektroenerģija būtu lētāka nekā igauņiem un lietuviešiem,” saka Andris Kulbergs.
Ja vēja parkus ļautu attīstīt privātajam sektoram, tad arī tas izvērtētu risku, investīciju apjomu un tā tālāk, un tas negulsies uz Latvijas mājsaimniecību pleciem. Bet ja nokļūdies “Latvenergo”, un neviens mūs nav iepazīstinājis ar tā biznesa plāniem, tad par šo kļūdu būs jāmaksā katram no mums, teic politiķis un turpina:
“Sākumā tika rēķināts, ka šis projekts izmaksās vienu miljardu. Bet tagad tās izmaksas nav zināms, visi dokumenti noslepenoti. Pat man kā deputātam tie nav pieejami. Šobrīd pēc aplēsēm tas jau simts procenti izmaksās pusotru miljardu eiro”.
Viņš saka, ka projekts būtu būtu dzīvotspējīgs, ja tā biznesa plānā būtu ierakstīts, ka pēc tā realizācijas elektrības cena par megavatstundu būtu desmit eiro, bet stipri par to šaubās, jo ir dzirdētas baumas, ka šī cena varētu būt robežās no 20 līdz 30 eiro.
Jana Simanovska: “Veselībai labākais veids”
“Pirmām kārtām, Eiropas mērogā mēs līdz 2050. gada gribam sasniegt klimatneitralitāti. Tāpēc mums noteikti jāatsakās no fosilās enerģijas. Otrām kārtām, elektroenerģija cilvēkam ir tīrākais enerģijas veids. Ja mēs siltumu iegūstam no elektroenerģijas, mājās ēst gatavojam ar elektrību, tas veselībai ir labākais veids, nekā citi enerģijas veidi (dedzinot gāzi vai biomasu), kas rada piesārņojumu,” tā nepieciešamību pēc vēja radītās elektroenerģijas pamato Jana Simanovska.
Vienlaikus deputāte norāda, ka labāk jau būtu vēja elektrostacijas veidot nevis mežos, bet gan lauksaimniecības zemēs, par ko iestājas arī vides aizsardzības organizācijas, jo tā netiktu nodarīts ļaunums ne mežiem, ne bioloģiskajai daudzveidībai. Bet te atkal dilemma – klajā laukā vēja parki ir labāk pamanāmi un cilvēku nostāja ir: “Visu vajag, bet tikai ne pie manis”.
Viņa uzsver, ka elektroenerģijas cena pie mums ir atkarīga no pasaules svārstībām – nevar tā, ka mēs nosakām zemu cenu, tad, kad citur pasaules ir lielas svārstības. Tomēr svarīgi ievērot balansu starp uzņēmuma peļņu un to, ko maksā iedzīvotāji, un iedzīvotāji ir jāatbalsta. Tomēr tai pašā laikā svarīgi, lai elektrotirgus attīstība Latvijā, lai mēs atteiktos no fosiliem resursiem. Tādēļ jābūt iespējai daļu peļņa novirzīt uzņēmuma attīstībai, teic deputāte.
Kā deputāti Andris Kulbergs, Jānis Patmalnieks un Jana Simanovska vērtē “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopprojektu par vēja parku attīstību, skatieties Jauns.lv video.
