Nacionālās drošības koncepcijā paredzētā “LR-4” un “Rus.LSM.lv” slēgšana - Puntuļa ideja, paslepus apejot SEPLP

Koncepcijas sadaļu par informatīvās telpas drošību rakstīja Naura Puntuļa (NA) tolaik vadītā Kultūras ministrija (KM), ar sabiedriskajiem medijiem un tos pārraugošo padomi šīs savas idejas nesaskaņojot. Taču intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” Puntulis iebildumus pret šo ieceri sauc par drošības dienestu kompetences apšaubīšanu.

Nacionālās drošības koncepciju Evikas Siliņas  (JV) valdība apstiprināja savā pirmajā darba sēdē septembra vidū – tās slēgtajā daļā. Tikai pēc tam iepriekšējās valdības laikā gatavotais dokuments kļuva publiski pieejams. Koncepcijas sadaļā par Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanu ierakstīta arī šāda tēze: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai (..).”

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), kas ir Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kapitāldaļu turētāja, par šo ieceri, kas jau pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem tieši skartu, piemēram, “Latvijas Radio 4” un sabiedrisko mediju portālu “RUS.LSM.LV”, uzzināja no žurnālistiem. Par koncepcijas apkopošanu atbildīgā, tobrīd Apvienotā sarakstā atbildībā esošā Iekšlietu ministrija (IeM) SEPLP viedokli neprasīja.

Tāda pati ideja no tolaik Nacionālās apvienības (NA) vadītās KM pavasarī gan nāca un tika iekļauta mediju politikas pamatnostādņu projektā, taču šis plānošanas dokuments vēl ir saskaņošanas stadijā, uzsver SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis: “Cik es esmu redzējis ne tikai SEPLP, bet arī citu nozares pārstāvju viedokļus, tad tie ar pārliecinošu vairākumu atbalsta mūsu nostāju. Respektīvi, lielākā daļa nozares uzskata, ka šāds mērķtiecīgs datums, kad tiek kaut kas slēgts, nebūtu jānosaka. Un to tiešām izsaka gan no sabiedrisko mediju vides, gan no komercmediju vides, gan no citiem. Līdz ar to man ir tiešām interesanti, par ko tad mēs runāsim mediju politikas pamatnostādnēs, kāds tur būs rezultāts un, ja tas būs pretēji Nacionālās drošības koncepcijai, tad kas tālāk notiks.”

Jaunais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) taisnojas, ka koncepciju saņēmis “mantojumā”. Viņš domājis, ka visi nepieciešamie saskaņošanas darbi ir bijuši padarīti, tāpēc esot bijis jāvirzās ar tās apstiprināšanu, jo saskaņā ar Nacionālās drošības likumu tas jāizdara līdz 1.oktobrim. Kozlovskis gan uzsver, ka konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi būs ietverti Nacionālās drošības plānā, kas valdībai tagad jāizstrādā gada laikā.

“Kopumā jāsaprot, ka Nacionālās drošības koncepcijā faktiski IeM ir kā platformas turētājs, kur atbildīgās ministrijas par atbilstošām jomām sniedz savus priekšlikumus. Šāds te KM virzīts priekšlikums tika iekļauts arī. Valdība ir mainījusies, līdz ar to man... Pašlaik katrā ziņā koncepcija ir bijusi sagatavota, iesniegta. Kāds ir redzējums jau varbūt tagad atbildīgās jomas kuratoram – tas ir jautājums. Bet pašlaik jā, manā skatījumā, koncepcija būtu jāatbalsta kopumā, bet jautājums jau par saturu, piepildījumu – tas jau ir konkrēts pasākums,” pauda Kozlovskis dažas dienas pirms koncepcijas apstiprināšanas Saeimā.

Tagadējā kultūras ministre Agnese Logina no “Progresīvajiem”, kas pirms nedēļas valdības sēdē arī nobalsoja par Nacionālās drošības koncepciju šādā redakcijā, pēc balsojuma publiskajā telpā vairākkārt uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju satura krievu valodā slēgšanu pēc diviem gadiem neatbalsta: “Jautājums ir par termiņiem šeit tiešām, vai 2026. gads nav neadekvāti ātri. Manuprāt, ir. Tas ir iepriekšējā ministra virzīts lēmums, man īsti nebija varianta šajā procesā iesaistīties. Es šim ļoti nepiekrītu un lūkosim labot caur citiem veidiem. Es redzu, ka termiņam ir jēga būt garākam, jo pēc diviem gadiem mēs nebūsim vēl situācijā, kurā mums nav nepieciešamības pēc drošas, uzticamas informācijas krievu valodā cilvēkiem, kas patērē medijus šajā valodā.”

Loginas priekštecis Puntulis (NA), kurš tagad ir Saeimas opozīcijas deputāts, intervijā “de facto” pauda, ka 2026. gada termiņam pamatā esot “KM sabiedrības integrācijas pamatnostādnes”. Dokumentā, kas patiesībā saucas “Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu”, šāds termiņš gan nav minēts. Puntulis piesauc arī Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepciju – bet arī tur nav minēts konkrēts termiņš satura krievu valodā slēgšanai, tikai norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā ir jāpalielina saturs latviešu valodā. Vēlāk Puntulis sarunā ar “de facto” izvirza citu versiju – 2026. gads iecerēts kā simbolisks solis, jo togad arī noslēdzas pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā.

Diskusijas par termiņu bijušais kultūras ministrs Puntulis neizprot un visu atbildību mēģina pārcelt uz valsts drošības iestādēm: “Droši vien, ka es arī varētu teikt, ka man šķiet pretrunīgi tas, ka kāds apšauba drošības dienestu kompetenci. Tas man šķiet arī pretrunīgi.” Uz norādi, ka viņš pats atzina – 2026. gads ierakstīts pēc viņa ierosinājuma – Puntulis atbild: “Drošības dienesti ir pieņēmuši lēmumu, un šobrīd kāds to apšauba. (..) Ja šis varētu radīt draudus drošībai, tad par to būtu iebildušas drošības struktūras. Viņas nav tur saskatījušas draudus atšķirībā no SEPLP. Loģiski?”

Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā LTV multimediju platforma “Rus.LSM.lv” ir paplašinājusi savu saturu sociālajos tīklos – auditorija šim saturam aug gan Latvijā, gan arī ārzemēs, tai skaitā Eiropas Savienībā, Ukrainā un arī Krievijā. Liegums sabiedriskajiem medijiem šādu saturu radīt varētu nozīmēt to, ka soctīklos krievu valodā par Latviju dominēs vietējo politiķu radīts vai arī Kremļa atbalstīts un iedvesmots saturs, tai skaitā dezinformācija un propaganda, uzskata “Rus.LSM.lv” galvenā redaktore Jekaterina Safronova.

“Es domāju, ka kādreiz tiešām nebūs vajadzības droši vien pēc medijiem krievu valodā Latvijā, bet šobrīd tas nav tas gadījums un nav tas brīdis, manuprāt. Jo mēs redzam šo pieprasījumu pēc informācijas krievu valodā, un mēs redzam, cik agresīvi šobrīd strādā Krievijas mediji un kā viņi stāsta, tostarp par Latviju, un kādu informāciju viņi iedod – tostarp par Latviju. Un šobrīd mēs esam vienīgie Latvijā krievu valodā, kuri šo informāciju var atspēkot,” runājot galvenokārt par video saturu, pauž Safronova.

Bijušā iekšlietu ministra Māra Kučinska pārstāvētā Apvienotā saraksta līdzpriekšsēdētājs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis Edvards Smiltēns, “de facto” vaicāts, vai iekļaujot Nacionālās drošības koncepcijā šo sadaļu, tika ņemts vērā, ka 2026. gada rudenī notiks Saeimas vēlēšanas, kuru ietekmēšana varētu būt viens no Kremļa mērķiem, konkrētu atbildi nesniedz. “2026. gads vai 2025. vai 2027. – tam nav izšķiroša nozīme. Nozīme ir tam, ka mēs paužam skaidru viedokli un ieturam līniju par to, lai stiprinātu latviešu valodu. Un es personīgi aicinu un aicinu arī citus kolēģus, it sevišķi tos, kas pārstāv Latvijas Krievu savienību, Šlesera kungu un citus, aicināt savus vēlētājus, tai skaitā “Progresīvo” partijas vēlētājus, kas arī lielā mērā, kā viņi paši uzskata, ir krievvalodīgi, aicināt apgūt latviešu valodu, stiprināt Latvijas valsts pamatus un apkļauties ap tām vērtībām, uz kurām ir būvēta Latvijas Republika un Latvijas valsts,” klāsta bijušais Saeimas priekšsēdētājs.

Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna uzskata, ka šis Saeimas lēmums vājina Latvijas pozīcijas informācijas kara apstākļos. Liela daļa cilvēku radio klausās automašīnās – ja tiks slēgts “Latvijas Radio 4”, maz ticams, ka tā klausītāji pārslēgsies uz latviešu radiostacijām; vienkārši būs pazudis viens radio kanāls, kas krieviski piedāvāja informatīvi analītisku saturu, prognozē Brauna.

“Ar šo Saeimas lēmumu miskastē vienā rāvienā tiek iemesta mediju ekspertīze un ļoti daudzu valstu sabiedrisko mediju pieredze. Mēs zinām, ka mums visapkārt, Igaunijā, piemēram, vai tepat Latvijā mums ir lielu citu valstu sabiedrisko mediju krievu redakcijas. Proti, citu valstu valdības un sabiedriskie mediji pēdējos gados tieši ir veikuši lielas investīcijas krievu saturā, jo viņi saprot, ka visai tai Kremļa propagandai un dezinformācijai ir jāliek pretī kvalitatīva, uzticama, pārliecinoša informācija, ka tā uzturēt to neatkarīgo krievu mediju vidi ir ļoti svarīgs uzdevums. Un viss, ko mūsu Saeima dara, tas ir pretēji šai visai pieredzei un ekspertīzei,” uzskata Latvijas Radio galvenā redaktore.

Saeimā par Nacionālās drošības koncepciju nobalsoja gan tagadējā, gan iepriekšējā koalīcija, proti, visas frakcijas izņemot “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā”. Vienīgā frakcija, no kuras debatēs par dokumentu nepiedalījās neviens deputāts, bija Zaļo un Zemnieku savienība. Tās pārstāvis Augusts Brigmanis, kurš ir par mediju politiku atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja vietnieks, atzīst – ZZS atbalsta mērķi stiprināt latviešu valodu, taču par sabiedrisko mediju satura jautājumiem nākotnē vajadzēs uzklausīt arī ekspertu viedokli: “Kā tas apdraud informatīvo telpu, kā tas apdraud varbūt to, ka cilvēki kādi mūsu Latvijā paliek ārpus, teiksim, un ir apdraudēti no citām informatīvajām telpām, kas ir Latvijai varbūt naidīgas... Es domāju, ka te ir vietā uzklausīt ekspertus un šajās komisijās atrast pareizo risinājumu – vai palikt pie šī datuma, vai atrast kaut kādu kompromisu. To rādīs laiks.”

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vada Nacionālās drošības padomi, kura šonedēļ izskatīja Nacionālās drošības koncepciju, taču nekādus komentārus par dokumentu nepauda. Arī pats Rinkēvičs par ieceri pēc diviem gadiem aizliegt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā savu vērtējumu nav izteicis.

Jāpiebilst, ka pavasarī tobrīd Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija (ĀM) pret identisku KM ieceri iebilda, norādot, ka valsts interesēm atbilst tāda mediju vide, kas ļauj sniegt objektīvu informāciju un efektīvi sazināties ar visām Latvijas sabiedrības grupām, jo īpaši ar mazākumtautību auditorijām. “Sabiedriskā medija radītais saturs krievu valodā šobrīd kalpo kā alternatīva Latvijas valstij naidīgajai propagandai un dezinformācijai, radot iespēju, ka (..) patiesa un precīza informācija sasniegs pēc iespējas lielāku Latvijas sabiedrības daļu,” šā gada maija  vidū komentāros par mediju politikas pamatnostādņu projektu pauda ĀM.