Kāpēc daļa Saeimas deputātu nēsāja sejas maskas, bet pēc pāris dienām no tām atsacījās. FOTO

Septembra vidū vairāki Saeimas deputāti visus pārsteidza, ierodoties uz parlamenta sēdi ar sejas maskām vai respiratoriem – tāpat kā kovidpandēmijas laikā, kad visiem publiskajās telpās bija jānēsā mutes un deguna aizsargi. Un kāpēc tikai daži bija “aizslēpušies” aiz respiratoriem, bet lielākā daļa ne?

“Nenormālas dusmas”

Deputāti ar sejas maskām Saeimas namā parādījās 14. un 15 septembrī, arī zīmīgajā Saeimas sēdē, kurā balsoja par Evikas Siliņas valdības apstiprināšanu. Savukārt 20. septembrī, kad lēma par jauno Saeimas spīkeru, viņi savas sejas vairs nebija aizklājuši ar maskām.

Kas tad īsti bija noticis savā “Facebook” profilā videouzrunā pavēstīja deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”). Viņa izteica savas “nenormālās dusmas” par ziņu, ko saņēmusi no Saeimas “darba uzraugiem”, ka viņai kā kontaktpersonai, kura saskārusies ar Covid-19 inficēto nu uz parlamenta sēdi esot jāierodas respiratorā. Vienlaikus viņa norādīja, ka neticēja, netic un neticēs “kovida murgiem”, neviens viņu nepiespiedīs vilkt respiratoru. Jāatgādina, ka Linda Liepiņa pandēmijas laikā izcēlās kā viena no redzamākajām kovidskeptiķēm.

Linda Liepiņa par sejas maskām un valdības apstiprināšanu:

Tāpat viņa atklāja, ka līdzīgu vēsti esot saņēmuši vēl vairāki Saeimas deputāti, bet viņa nezinot kuri, jo Saeimas administrācija to neesot tiesīga izpaust trešajām personām. Viņa vienīgi zinot, ka analoģisku norādījumu esot saņēmis arī viņas frakcijas priekšnieks – Ainārs Šlesers. Tomēr abi 15. septembrī Saeimas namā ieradās bez sejas maskām, ignorējot darba devēja rekomendācijas.

Vēlāk sarunā ar Jauns.lv Linda Liepiņa norādīja, ka nekādus aizrādījumus vai pārmetumus par sejas maskas nevalkāšanu no Saeimas administrācijas nav saņēmusi, un viņa nezina, kā viņas un viņas partijas priekšnieka demaršs varētu atsaukties uz turpmāko viņu darbību parlamentā.

Viņa pieļāva, ka sejas maskās “ietērpties” varētu būt saņēmuši tie deputāti, kuri 12. septembrī piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē, kurā esot piedalījies arī kāds ar Covid-19 inficējies cilvēks. Tā arī bija, jo 15. septembrī Saeimas plenārsēžu zālē ar sejas maskām parādījās deputāti, kuri šajā sēdē piedalījušies, piemēram,  Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Andrejs Ceļapīters un Jānis Patmalnieks (“Jaunā vienotība”).

Tikai rekomendācija

Linda Liepiņa Jauns.lv atrādīja vēstuli, ko saņēmusi no Saeimas Administrācijas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas darba aizsardzības inženieres Sarmītes Rubcovas:

“Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 183.4. punktā noteikto, Saeima kā darba devēja ir identificējusi Jūs kā ar Covid-19 inficētās personas kontaktpersonu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 191. punktā noteikto, informējam Jūs par turpmākajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem līdz 2023. gada 19. septembrim (ieskaitot):

* katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas klātienē jāveic antigēna tests;

* veicot darba pienākumus telpā, kur atrodas vairāk par vienu cilvēku, jālieto respirators, ne zemākas klases par FFP2;

* pastiprināti lūdzam ievērot distancēšanās, higiēnas un telpu vēdināšanas pamatprincipus Covid-19 infekcijas izpratības ierobežošanai.

Aicinām novērot savu veselības stāvokli un, rodoties Covid-19 pazīmēm, sazinieties ar ārstniecības personu!”

Jāteic, ka pašreiz šo noteikumu ievērošana ir tikai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)  noteiktās rekomendācijas, un pēc būtības nekāda administratīvā vai kriminālā atbildība par to neievērošanu nevar draudēt. Tā kā tikai uz katra paša sirdsapziņas ir tas, vai viņš ievēro šīs mediķu un darba devēju noteiktās rekomendācijas. SPKC neveic sejas masku vai respiratoru lietošanas uzraudzību vai kontroli, kā tas bija vēl pavisam nesen.

Apkārtējie jāciena

Saeimas administrācijas norādījumus godprātīgi ievērojis deputāts Jānis Patmalnieks, kurš Jauns.lv teica: “Pēc 12. septembra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes tapa zināms, ka vienai no personām, kas piedalījusies šajā sanāksmē, konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Ņemot vērā šo faktu un balstoties uz Ministru kabineta noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, Saeimas administrācija informēja visas iesaistītās personas par pasākumiem, kas šajā gadījumā jāveic.

Ikkatra deputāta pienākums ir respektēt spēkā esošos noteikumus un cienīt apkārtējos. Uzskatu to par atbildīgu rīcību un rūpēm par līdzcilvēkiem, lai pasargātu viņus”.

Deputāta Andreja Ceļapītera palīgs Didzis Šēnbergs Jauns.lv norādīja, ka deputāts uz Saeimas plenārsēdi ieradās maskā, jo jutās atbildīgs par apkārtējo cilvēku veselību un lai eventuāli samazinātu iespēju citus inficēt. Bet par tos, kas to nedarīja vērtē ar citātu no Lūkas evaņģēlija 6. nodaļas: “Netiesājiet, tad arī jūs netiksiet tiesāti, nepazudiniet, tad arī jūs netiksiet pazudināti, piedodiet, tad arī jums tiks piedots!”

Riski jāizvērtē darba devējam

SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja Jauns.lv par sejas masku lietošanu darba kolektīvos (kāda ir arī Saeima) norādīja: “Darba devējs, izvērtējot riskus, var noteikt to lietošanu. Īpaša uzmanība būtu jāvērš cilvēkiem ar hroniskajām slimībām, senioriem, kuriem var būt smaga slimības norise. Tomēr katra iestāde var noteikt savu kārtību, vērtējot epidemioloģisko situāciju,  darba aizsardzības apsvērumus kā arī vēlamo aizsardzības līmeni (maksimāla piesardzība, darbības nepārtrauktības vai kvoruma nepieciešamība un citi faktori) un iestādes faktiskiem apstākļiem (ir saslimušie ar akūto elpceļu infekciju (nav tikai Covid-19) darbinieku vidū vai slimnieku kontaktpersonas nāk uz darbu)”.

 Par to, vai Latvijā sagaidāma jauna “kovidpandēmijas ēra”, viņa teica: “Šobrīd Latvijā pēdējo divu-trīs nedēļu laikā vērojams mērens Covid-19 gadījumu pieaugums. Jaunais omikrona paveids “Eris” Latvijā parādījās vēlāk, nekā citās valstīs un lēnām izplatās valsts teritorijā, tas vērojams notekūdeņu monitoringa datos. Pagaidām laboratoriski (cilvēkiem) tas nav apstiprināts. 

Pasaules Veselības organizācija šim variantam pievērš pastiprinātu uzmanību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka “Eris” izplatība ES valstīs sasniedz vidēji 60%, taču nav pierādījumu, ka šis  paveids izraisītu smagāku slimību”.