Šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola par "Latvenergo" rekordpeļņu: "Daba mūs ir lutinājusi"
Prātīgi būtu, ja pēdējā gada laikā valsts kapitālsabiedrības “Latvenergo” nopelnīto rekordpeļņu novirzītu to cilvēku dzīves atvieglošanai, kuri nevar samaksāt lielos elektrības rēķinus, vai novirzītu komersantu atbalstam, lai viņi kļūtu konkurētspējīgāki. Tāpat “Latvenergo” jādomā par zaļās enerģijas ražošanas projektu attīstīšanu, saka bijusī ekonomikas ministre, tagad Starptautiskās šaha federācijas viceprezidente Dana Reizniece-Ozola.
Valstij piederošais uzņēmums “Latvenergo” pagājušajā gadā nopelnīja 183 miljonus eiro, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā aizpērn. Pie sasniegtā nekad nevajag apstāties, un šī gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” strādāja ar 222 miljons eiro lielu peļņu, kas ir uz pusi vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Līdz ar to lielais jautājums: “Kā valstij jātērē “Latvenergo” rekordpeļņa?”. To Jauns.lv jautāja viedokļu līderei – Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei – Ozolai.
Par Daugavas HES kaskādes labajiem rezultātiem viņa saka: “Labi, ka mēs brīdī, kad cena ir augsta, spējam saražot vairāk. Daba mūs un “Latvenergo” šogad ir lutinājusi ar ūdeni”. Lielā peļņa ir gūta, lai mēs varētu izdarīt labas lietas, teic Dana Reizniece-Ozola.
Šī peļņa gūta gan tādēļ, ka ūdens pieplūdums Daugavā bijis daudz lielāks nekā iepriekšējā gadā: “Varējām saražot vairāk, un arī pārdot vairāk. Labi, ka liela daļa “Latvenergo” klientu ir ārzemēs”.
Otrs aspekts, kāpēc guvām lielu peļņu, nav tik uzmundrinošs – sakarā ar karu Ukrainā, Eiropa ir atteikusies no Krievijas resursiem un tādēļ energoresursu cena Eiropā kopumā un it sevišķi mūsu reģionā ir milzīgi pieaugusi.
Tagad pienācis laiks gūto peļņu jēdzīgi izlietot. “Pirmais ir atvieglot dzīvi tiem, kas to paši nevar izdarīt – tā sauktajiem aizsargātajiem lietotājiem (maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti), kuri neapmierināti ar “Sadales tīklu” tarifu pieaugumu.
Otrais virziens. “Latvenergo” kopumā stipri lēns bijis zaļās enerģijas ražošanas projektu attīstīšanā, saules un vēja enerģijas izmantošanā. Kad 2014.-2015. gadā biju ekonomikas ministre, “Latveenrgo” ierosināju vēja parku un tamlīdzīgas iniciatīvas. Viņu atbilde dažreiz bija tāda augstprātīga – mums tas nav vajadzīgs, jo ūdens taču tek. Un tagad redzam, kā ir, kad ragaviņas neesi uztaisījis ziemā.
Ja “Latvenergo” šobrīd nopietni prezentē, ka līdz 2030. gadam dubultos saules paneļu apjomu, tad tas tā diezgan bēdīgi izklausās, tas nav pārāk liels sasniegums,” vērtē Dana Reizniece-Ozola.
Ko Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre domā par "Latvenergo" peļņas tērēšanu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
