Krievijas pilsoņiem būs papildu laiks valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu. Par attaisnojošiem iemesliem, kas kavēja līdz šim kārtot pārbaudījumu, varēs uzskatīt, piemēram, būtiskus ar veselību saistītus vai citus no personas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1.septembra, norāda likumprojekta autori.

Tāpat uzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.

Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem, kuriem piešķirs uzturēšanās atļaujas, būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Krievijas pilsoņiem, kuri zaudēs tiesisko statusu uzturēties Latvijā, šādas tiesības nebūs.

Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.

Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.

Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.  Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Komisija lūgs iekļaut likumprojektu ceturtdienas, 14.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā, informēja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.