Nokrītot no remontējamas mājas, būvnieks kļūst par invalīdu ar kustību traucējumiem

“Darbinieku traumas būvniecības nozarē ir diezgan smagas.

Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks [pēc traumas] vairs nevar atgriezties nozarē, viņam jāmaina profesija un jāmeklē cits darbs. Gūtās traumas un to sekas ir pietiekoši smagas, tāpēc viņš vairs nevar strādāt būvniecībā.”

Gadās, ka cilvēks pēc būvniecībā notikuša nelaimes gadījuma ieguvis kustību traucējumus un kļuvis par invalīdu. “Arī tādi gadījumi ir.”

20 kritieni no dažāda augstuma

“Piemēram, pērn būvniecības nozarē bija 32 smagi nelaimes gadījumi. No tiem 20 nelaimes gadījumi bija kritieni no dažāda augstuma.

Bija kritieni cauri nenosegtām šahtām, bedrēm, starp ēku līmeņiem, stāviem. Cilvēks izkrīt cauri, jo pārsegums nav bijis pietiekošs vai arī nav bijušas norādes, ka tur nedrīkst iet.”

Smagas traumas gūst arī paklūpot

Kritieni bijuši no dažāda augstuma, piemēram, 4 metru, 6 metru un 2 metru augstuma. “Bet traumas ir ļoti smagas.

It kā liekas, kas tur liels, bet tāpat var būt paklupšana, aizķeršanās. Piemēram, darbinieks darba laikā strādā, bet pēkšņi aiz muguras ir kāds aprīkojums vai kaut kas cits, viņš paklūp vai pakrīt, un tad kritiens var būt smags. Cilvēks negaidīja kritienu, līdz ar to traumas ir pietiekoši smagas, arī pakrītot vienā līmenī.

Protams, biežākais smago nelaimes gadījumu cēlonis būvniecībā ir kritiens no augstuma, bet ir arī gadījumi, kad pakrīt, aizķeras, paklūp vienā līmenī. Tie visi ir gadījumi ar smagām traumām.”

Būvlaukums ir ļoti bīstama vide

Trauma var būt smagāka, ja darbinieka rokās kritiena brīdī ir kādi priekšmeti, piemēram, spaiņi vai dēļi.

“Būvlaukums ir ļoti bīstama vide, tā ir mainīga vide. Tur ir smagā tehnika, tur strādā daudz uzņēmumu, jo paralēli tiek veikti vairāki darbi. Tas nozīmē, ka ir liels nodarbināto skaits.

Bīstamība, par kuru otra uzņēmuma pārstāvji nenojauš

Vienu dienu var strādāt vienā pozīcijā, piemēram, vienā stāvā, bet nākamajā dienā cits uzņēmums strādā tajā pašā stāvā, turpinot kaut ko darīt.

Ir bijuši arī tādi gadījumi, kad viena uzņēmuma pārstāvji konkrētajā vietā pabeidz darbus un nāk otra uzņēmuma pārstāvji turpināt darbus, bet kaut kas nav bijis izdarīts līdz galam vai piemirsuši uzstādīt informatīvas vai brīdinājuma zīmes, nožogojumu vai lentas.

Tur ir bīstamība, par kuru otra uzņēmuma pārstāvji nenojauš. Tā ir būvniecības bīstamība,” eksperte skaidroja.

Strādā pārāk tuvu smagai tehnikai

Bīstamas situācijas rodas arī tad, ja darbinieki kaut ko nes vai pakāpjas, strādājot augstumā.

Tāpat nelaimes gadījumi notiek saistībā ar smagās tehnikas darbu būvlaukumā. “Ir bijis gadījums, kad darbinieks stāv ļoti tuvu pie smagās tehnikas, ekskavatora.

Arī nenostiprināti materiāli dažkārt krīt. Tas notiek, tos pārvietojot, paceļot, uzceļot, aizceļot. Tad materiāli var krist virsū [darbiniekiem], ja tie nav droši nostiprināti un droši celti uz kādu citu līmeni vai vietu. Tad nav līdz galam pārdomāta drošība - kā darbu droši veikt,” Sūna teica.