Uzņēmējs Pēteris Šmidre par matemātikas eksāmeniem: "Mums būs ļoti liela problēma"
Vērtējot iepriekšējā mācību gada rezultātus, kuros vidusskolu beidzējiem vissliktāk klājās centralizētajos matemātikas eksāmenos, uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka bez fizikas un matemātikas zināšanām cilvēks nopietnai dzīvei principā nav sagatavots, un tas mums var radīt ļoti lielas problēmas.
Šopavasar, beidzot vidusskolu, centralizēto matemātikas eksāmenu nenokārtoja 8,7% vidusskolēnu, bet katrs piektais jeb 22% vidējā vērtējumā ieguva tika no 10 līdz 19 procentiem. Vidējais vērtējums šajā eksāmenā bija 35%, kas ir zemākais starp visiem eksāmeniem un tas bija par četriem procentiem zemāks nekā noslēdzot 2021./22. mācību gadu. Zemais rezultāts skaidrojams arī ar to, ka 2500 absolventu šajā priekšmetā izvēlējās kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados (viņiem gan vidējais rezultāts bija krietni labāks - 60%).
Līdz ar to, uzsākot jauno mācību gadu, lielais jautājums: “Kā nokārtot matemātikas eksāmenu?”. To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderim – uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Vai arī, noslēdzot šo mācību gadu, varam sagaidīt tik pat šokējoši sliktus rezultātus?
Par šopavasar skolu eksāmenos piedzīvotajiem sliktajiem matemātikas eksāmenu rezultātiem Pēteris Šmidre saka: “Šiem rezultātiem ir ļoti dziļa sakne, pēc būtības tīri administratīva, kad pirms vairākiem gadiem noteica, ka matemātikas/fizikas eksāmeni vairs nebūs obligāti. Kopš tā brīža kaut kāda interese pamainījās, sevišķi katastrofāli attiecībā uz eksaktajām zinātnēm. Man liekas, ka izglītība bez fizikas/matemātikas vispār nav īsta izglītība, tāda izglītība, kas bērnu sagatavo nopietnai dzīvei”.
Viņš uzskata, ka matemātikas nezināšana Latvijai nodarīs daudz lielāku skādi, nekā citas problēmas. Pat ekonomikas kļūdas var labot divu-piecu gadu laikā, bet sabiedrības attieksmi pret zināšanām tik ātri nevar mainīt. Uzņēmējs saka, ka vecāku, pieaugušo tieksme bērnam padarīt dzīvi vieglāku, viņu “atbrīvojot” no matemātikas, ir liela kļūda:
“Tieši bērnībā, vidusskolas laikā bērns nesastopas ar kaut kādām tādām grūtībām, kuras viņam pašam jāpārvar (kā tas ir pieaugušo dzīvē). Tāpēc viņam jāskolo pārvarēt grūtības, arī risinot uzdevumus. Tā ir cilvēka sagatavošana dzīvei, un, ja cilvēks, beidzot skolu vai universitāti, dzīvei nav gatavs, mums būs ļoti liela problēma. Fizika/matemātika ir dabas likumi, caur kuriem cilvēks vispār saprot sabiedrību, dabu, darbības principus un tā tālāk. Pārējie priekšmeti, protams, arī ir vajadzīgi zināšanai, bet šie priekšmeti ir vajadzīgi domāšanai”.
Tāpat Pēteris Šmidre uzskata – jo vairāk eksāmenu, jo labāk, būs labākas zināšanas.
Kā Dana Reiznice-Ozola, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre, vērtē situāciju ar centralizētajiem eksāmeniem matemātikā, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
