Rakstnieks Jurģis Liepnieks par matemātikas eksāmeniem: "Vainīgs viss ciems!"
Rakstnieks Jurģis Liepnieks par mūsu jauno paaudzi, kura nezina matemātiku teic: “Viņi slikti zina matemātiku un dabas zinības, bet labi zina angļu valodu. Nu, ko? Viņi strādās Īrijā par zemeņu lasītājiem”. Viņš teic, ka tendences ir ļoti sliktas un matemātikas eksāmenu rezultāti nākotnē mūs šokēs vēl vairāk.
Šopavasar, beidzot vidusskolu, centralizēto matemātikas eksāmenu nenokārtoja 8,7% vidusskolēnu, bet katrs piektais jeb 22% vidējā vērtējumā ieguva tika no 10 līdz 19 procentiem. Vidējais vērtējums šajā eksāmenā bija 35%, kas ir zemākais starp visiem eksāmeniem un tas bija par četriem procentiem zemāks nekā noslēdzot 2021./22. mācību gadu. Zemais rezultāts skaidrojams arī ar to, ka 2500 absolventu šajā priekšmetā izvēlējās kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados (viņiem gan vidējais rezultāts bija krietni labāks - 60%).
Līdz ar to, uzsākot jauno mācību gadu, lielais jautājums: “Kā nokārtot matemātikas eksāmenu?”. To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam. Vai arī, noslēdzot šo mācību gadu, varam sagaidīt tik pat šokējoši sliktus rezultātus?
Jurģis Liepnieks atgādina angļu sakāmvārdu: “You need a village to raise a child” (“Tev vajadzīgs ciemats, lai izaudzinātu bērnu”). “Izaudzināt bērnu ir grūts uzdevums, kas nav pa spēkam tikai diviem vai vienam vecākam. Tur jāiesaistās visam ciemam – skolotājiem, treneriem, vecvecākiem un tā tālāk. Šajā gadījumā mēs saduramies ar problēmu, ka viss ciemats ir vainīgs. Te nevaram vainot tikai skolotājus, skolas un Izglītības ministriju vien, vai tikai vecākus.
Šīs problēmas tiek nodotas no paaudzes paaudzēs. Bērns ģimenē dzird, ka to matemātiku jau dzīvē tāpat nevajadzēs, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir.
Tā ir kompleksa un sarežģīta problēma, ko nevar ātri atrisināt gada laikā. Tai ir dažādi cēloņi: sākot ar skolotāju trūkumu, zemo kvalifikāciju, atalgojumu, zemo prestižu; un problēmas ģimenē, kas ļoti bieži saistītas ar nabadzību, milzīgo sociālo nevienlīdzību, atstumtību. Vecāki cīnās par izdzīvošanu un viņiem fiziski nav resursu rūpēties par savu bērnu matemātikas atzīmēm; viņi nevar algot privātskolotājus, un ne jau tādēļ, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka dzīve ir grūta”.
Viņš teic, ka, ja centralizētā eksāmena nokārtošanas slieksnis būtu nevis 10%, kā tagad, bet gan 20%, tad matemātikas eksāmenā izgāztos katrs trešais bērns.
Kā Dana Reiznice-Ozola, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre, vērtē situāciju ar centralizētajiem eksāmeniem matemātikā, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
