Liepājā atrasti jauni grāvji ar nacistu nošauto ebreju mirstīgajām atliekām

Un tas nav viss – visdrīzāk, tāds grāvis ir arī kapsētā. Pēc gada pētnieki plāno turpināt darbu, vēsta portāls "Lsm.lv".

2022. gadā grupa, kuru vadīja profesors Harijs Džols no Viskonsinas Universitātes un viņa kolēģis Filips Rīders no Dikena universitātes Pitsburgā, pirmo reizi atbrauca uz Liepāju. Šai komandai ir neinvazīvas darba metodes – nekādu lāpstu un citas rupjas tehnikas. Tikai mūsdienīgas ģeoloģiskas un ģeofiziskas tehnoloģijas. Šogad sākās detalizētāki pētījumi – pateicoties fonda "Uniting" atbalstam.

Šoreiz pētnieki gāja tālāk nekā pirms gada – uz ziemeļiem no monumenta-menoras un padomju laika obeliska. Tam ir ne mazums iemeslu. Ir 1947. gada fotogrāfija, kas uzņemta Šķēdē. Tajā redzamas jūras izskalotas mirstīgās atliekas. Bet ir arī citi grāvji ar nošautajiem – ne tikai ebrejiem, te daudzi satika savu nāvi… Atradumi ir. Iespaidīgi. Šausminoši.

"Grāvis ar sieviešu un bērnu mirstīgajām atliekām uz ziemeļiem no pieminekļiem – 250 metru garumā un apmēram četru metru platumā. Padomju Ārkārtējās komisijas nacistu noziegumu izmeklēšanai karte rāda tieši tādu garumu. Visai iespējams, ka ir arī neliels grāvis no padomju pieminekļa perpendikulāri jūrai," saka Filips Rīders.

Harijs Džols rāda jaunu, vēl nepublicētu grāmatu par Šķēdi – dažādu autoru materiālu krājumu. Un piebilst, ka pētnieki pat nav varējuši iedomāties, ka tik daudz autoru pēta fotogrāfijas par nošaušanām Šķēdē un par to raksta. Šīs fotogrāfijas, kurās upuri galvenokārt ir sievietes un bērni, kļuva pazīstamas, pateicoties Ilanas tēva Dāvida Zivcona vīrišķībai. Un, kā norāda profesors Džols, arī viņu darbā šīs fotogrāfijas ir liels atbalsts – tajās redzama krasta līnija un tālumā jūra, kā arī tranšeju dziļums – trīs līdz četri metri.

Filips Rīders apkopojis datus no daudzām kartēm, kuras deva iespēju izmantot Liepājas pašvaldība, bija arī klātienes tikšanās domē. Tas viss ļoti noderēja, lai noteiktu krasta erozijas pakāpi šo desmitgažu laikā. Tieši tajā vietā, par kuru ir runa, tas ir, uz ziemeļiem no memoriāla, tā bija nebūtiska. Tātad jūra nav aiztikusi tranšejas. Ir zināmi 50. gadu kadri ar izskalotiem nošauto līķiem. Bet tie ir no cita brāļu kapa. Tur to ir daudz.

Šoreiz pētnieki pavadīja Šķēdē vairākas dienas.

"Mēs uzskatām, ka Šķēdē var būt ļoti daudz grāvju ar nošauto mirstīgajām atliekām. Noteikt to atrašanas vietu būs nākamo pētījumu mērķis. Bet pat tam, lai pilnībā izpētītu zināmo 250 metru garo tranšeju, būs vajadzīgi mēneši. Pagaidām esam izpētījuši kopumā tikai 15 metrus dažādos tās posmos," saka pētnieki.

Fonda "Liepājas ebreju mantojums" vadītāja Ilana Ivanova pastāstīja pētniekiem, ka lielākā daļa nošaušanu pie bākas notika 1941. gadā, bet atsevišķas reizes bija arī 1942. gadā. Apmēram 700 vēl dzīvi ebreji 1943. gada 8. oktobri tika nosūtīti uz Kaizervaldes (Mežaparka) koncentrācijas nometni Rīgā. Varētu likties, ka ebreju nošaušanām bija jābeidzas: "Bet dažās atmiņās teikts, ka arī 1944. gadā tika atvesti ebreji. No kurienes? Kas viņi bija? Tas vēl jāizpēta. Ir arī informācija, ka 1944. gadā uz šejieni tika atvesti krievu bērni no Pleskavas, viņi tika vesti uz Vāciju, taču nez kādēļ tika pamesti un dzīvoja Liepājas geto teritorijā."

Meklējumus ierobežo apkārt esošās ēkas, saka pētnieki. Viņu aparatūra gan dod iespēju arī ielūkoties zem ēkām, taču tam vajadzīga īpaša atļauja. Viņu praksē jau bija gadījums, kad Lietuvā zem padomju laikā celtas bērnudārza ēkas tika atrasti sinagogas pamati.

Pētījumu rezultāti ir brīvi pieejami, jo pētnieki uzskata, ka cilvēkiem jāzina, ar ko viņi nodarbojas, un, ja ir interese, viņiem jābūt iespējai iepazīties ar visiem datiem. Pilnu atskaiti par šā gada ekspedīcijas rezultātiem komanda uzrakstīs jau mājās. Harijs Džols un Filips Rīders ļoti cer pēc gada atkal atbraukt un turpināt savu darbu.