Latvijā sāk darboties vidējā ātruma mērīšana - ar ko jārēķinās, iebraucot šādā posmā?
Šīs nedēļas sākumā uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei reāli sāka darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms valstī. Piedaloties satiksmē var novērot, ka daži šoferi šajā posmā bija apmulsuši vēl pirms sistēmas reālas ieviešanas, kad par tās uzstādīšanu jau vēstīja tādas aplikācijas kā "Waze".
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmas princips ir vienkāršs - speciālas ierīces veic automašīnas ātruma mērījumu noteiktā ceļa posmā un skatās nobraukšanai patērēto laiku.
Ja sistēma konstatē, ka šoferis nobraucis konkrēto posmu ātrāk, nekā to pieļautu atļautais braukšanas ātrums - ir skaidrs, ka kaut kur šajā posmā ir braukts ātrāk, nekā to ļauj ceļu satiksmes noteikumi.
Pie viena šī sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Oficiāli pieļaujamā radara kļūda ir niecīga
"Latvijas valsts ceļi" (LVC), kuri sistēmu ievieš, norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību.
Pēc LVC pieejamās informācijas, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums.
Citu valstu pieredze liecinot, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.
Vidē gan vēl krietni pirms 14. augusta, kad sistēma bija uzstādīta, bet vēl nedarbojās, konkrētajā posmā varēja novērot šoferus, kuri, visticamāk, no populārā braukšanas "palīga" - aplikācijas "Waze" - uzzinājuši par sistēmas esamību un reaģējuši visu posmu braucot krietni zem atļautā ātruma.
Viņiem garām tikmēr, tostarp pārsniedzot atļauto ātrumu, "skrējuši" citi, kuri nekādu aplikāciju, visticamāk nav lietojuši, un līdz ar to nav arī sapratuši lēno braukšanu.
Sākotnēji vērsāmies pie Valsts policijas (VP) ar lūgumu skaidrot - kā tad konkrētā sistēma darbosies un no cik ievērojamas ātruma nobīdes sāks piespriest sodus? Kāda ir sistēmas pieļaujamā kļūda (tāda ir visiem radariem)?
VP informēja, ka, tā kā šis esot LVC projekts, atbilde jāmeklē pie viņiem.
LVC tikmēr konkrēti sistēmas darbības nianses izvēlējās neskaidrot, lakoniski atbildot, ka tās darbību regulēs Ministru Kabineta noteikumi Nr. 704 "Prasības transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm".
Šie noteikumi attiecīgi paredz, ka vidējā ātruma mērīšanas sistēmas lietošanu Latvijā var apstiprināt tad, ja tās mērījumu precizitāte ir 2 km/h (ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums nepārsniedz 100 km/h) un tikpat, ja ātrums pārsniedz 100 km/h.
Tas gan neatbild uz jautājumu, kurā brīdī tiks piespriesti sodi par ātruma pārsniegšanu un vai pastāv iespēja, ka vērā tiks ņemts jau par 1 km/h atļautajam neatbilstošs, lielāks ātrums.
Kas jāzina par paša auto ātruma mērierīci - spidometru?
Runājot par izvēlētā braukšanas ātruma monitorēšanu, nenāk par ļaunu ņemt vērā arī dažas citas nianses, kuras raksturīgas teju visiem automobiļiem.
Ne visi ir informēti, ka automašīnas spidometrā redzamais, ne vienmēr precīzi atbilst reālajam braucoša spēkrata ātrumam konkrētā brīdī.
"Spidometra ātrums parasti ir mazliet mazāks nekā reālais, ko precīzāk var noteikt pēc GPS, kaut vai tā paša visiem labi zināmā "Waze". Parasti nobīde ir kādi 3-4 kilometri. Cik pats esmu novērojis, izteiktāka tā ir vecākām mašīnām, taču arī tad parasti nepārsniedz 5 km robežu," stāsta auto un satiksmes pārzinātājs, žurnālists Sandris Metuzāls.
Šo rezervi ir ieplānojis ražotājs - lai nebūtu pārpratumu un tiesu darbu par ātrumu pārsniegšanu, viņš piebilst.
Jau vēstīts, ka vidējā ātruma kontroles sistēmu šogad plānots ieviest kopumā 16 posmos.
Vidējā ātruma kontroles radarus ieviesīs Tallinas šosejas (A1) posmā no Siguļiem līdz Lilastei, Valmieras šosejas (A2) posmā no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar autoceļu Plācis-Rozula (V281) līdz Stalbei, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei, Daugavpils šosejas (A6) posmos no Kokneses līdz Stukmaņiem, no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" un no Krustpils līdz Stūrniekiem.
Tāpat radarus ieviesīs Bauskas šosejas (A7) posmā no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai, Jelgavas šosejas (A8) posmā no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, Liepājas šosejas (A9) posmos no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) un no krustojuma ar autoceļu Tebbra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem, Ventspils šosejas (A10) posmos no Varkaļiem līdz Griķiem, no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi un no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu, kā arī uz valsts galvenais autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža posmā no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) un uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Būtiskākas korekcijas bija Tallinas šosejas (A1) posma sākumā, kur tika mainīts no 13,44.kilometra uz 14,07.kilometram, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 kilometri stundā, un Bauskas šosejas (A7) posms, kura sākums saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem mainīts no 24,24.kilometra uz 25,21.kilometram.
Katram posmam atsevišķi veiks verificēšanu - mērījumu precizitātes pārbaudi un kļūdas noteikšanu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda "Fima Group" par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās apmēram 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet apmēram 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
