FOTO: kā katoļi Aglonā svinēja Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus
Aglonā vakar, 14. augustā, tika atzīmēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas obligātās svinības atklāja ar vesperēm pie pāvesta altāra.
Tālāk sekoja mise, kuru vadīja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, bet pēc tās notika Tautas krustaceļš. Svinības noslēdzās ar pusnakts misi, ko vadīja bīskaps Edvards Pavlovskis.
Tradicionālie Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki šogad norisinās no 11. līdz 15.augustam, kad pāvesta sūtnis Baltijas valstīs, arhibīskaps Petars Antuns Rajičs vadīja svētku galveno misi, piedaloties bīskapiem un priesteriem.
Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis savā uzrunā pievērsās tām reizēm, kad Dievmāte dažādās pasaules vietās ir parādījusies cilvēkiem. Viņš skaidroja, ka Dievmāte parādās, lai stiprinātu mūsu ticību. Kā noskaidrojis kāds no speciālistiem Dievmātes parādīšanos jautājumos, dokumentētas ir 2562 reizes, kad Marija ir parādījusies cilvēkiem, tādā veidā cilvēkos atjaunojot ticību.
“Tas nozīme, ka viņa no debesīm nākusi uz vairāk nekā 2500 dažādām vietām zemes virsū,” uzsvēra J. Bulis, turpinot, ka pirmā datētā Dievmātes parādīšanās notikusi 40. gadā. Toreiz Spānijā, Saragosā viņa parādījās apustulim Jēkabam, kurš bija zaudējis drosmi, jo neviens viņa uzrunātais nepievērsās ticībai. Viņs jau bija nolēmis pārtraukt evaņģelizēt Pireneju pussalu un doties atpakaļ uz Jeruzalemi. Taču tieši šajā brīdī viņam parādījusies Dievmāte, kura iedrošinājusi būt neatlaidīgam. Parādības laikā viņa bija eņģeļu pulka iekļauta un stāvēja uz kolonnas, kas simbolizē ticību. Pēc parādības kolonna palika kā lieciniece redzētajam notikumam un drīz vien šajā vietā tika uzcelta kapela – kristīgās pasaules pirmā mariāniskā svētnīca. Apustulis pēc tikšanās ar Jaunavu Mariju atsāka evaņģelizāciju un tā nonāca līdz vietai, ko sauc par Finisteru jeb pasaules malu, netālu no pilsētas, kuru mūsdienās pazīstam kā Santjago de Kompostelu, apustulim Jēkabam veltītu svētvietu.
1551. gada decembrī Dievmāte parādījās Latīņamerikā iezemietim vārdā Huans. Šo Dievmāti šodien pazīstam kā Gvadelupes Dievmāti. Gvadelupē Dievmāte Huanam kādā brīdī jautāja – vai tad neesmu tava māte, jo Marija vēlas, lai ikviens viņu uzskatītu par savu māti. Viņa ir tuvu mums ikdienas dzīvē, uzsvēra bīskaps. Gvadelupi ik gadu apmeklē desmitiem miljoni svētceļnieku, un tā ir apmeklētākā kristiešu svētvieta pasaulē.
Bīskaps atgādināja arī kādu mūsdienām tuvāku Dievmātes parādīšanos. Tā norisinājās 1830. gadā Parīzē. Māsai Katrīnai Laburē naktī parādījās eņģelis, kurš viņu pavadīja uz kapelu, kurā māsu jau gadīja Dievmāte. Māsai Katrīnai Dievmāte parādīja medaljonu, kurš māsai būtu jāizplata pasaulē. Tas joprojām ir plaši pazīstam un izplatīts visā pasaulē.
“Dievmāte parādās, lai atgādinātu par mūžīgo dzīvi, kurai jāgatavojas,” atgādināja J. Bulis. Viņš paskaidroja, ka ceļš uz mūžīgo dzīvi ved caur Grēksūdzes krēslu un Svētās Komūnijas pieņemšanu. Tāpēc viņš mudināja svētku laikā ticīgos pieņemt Svēto Komūniju, lai garīgi piepildītos un mājās atgrieztos garīgā prieka pilni. Bīskaps novēlēja būt atvērtiem žēlastībai, jo tad tā notiekti ienāks mūsos, lai ikviens no mums varētu darīt brīnišķīgas lietas.
Saistībā ar Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem pirmdien un otrdien ir norīkoti vilcienu papildreisi virzienā no Rīgas uz Aglonu un atpakaļ.
