Patiesība, propaganda vai abi? Internetā ass strīds par video ar krievu invalīdi, kurai jākārto valodas eksāmens

Patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim.

Ja attiecīgās personas vēlas atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Šo situāciju politiskos nolūkos jau mēnešiem dramatizē un savām vajadzībām izmanto populisti-politiķi un dažādi aktīvisti.

Video ar pensionāri izsauc viedokļu vētru

Nesenākais veikums – video, kurā redzams, kā kādu sievieti gados no speciāla transportlīdzekļa uz speciālas nestuves iznes personāls, kurš tālāk dodas iekšā pa durvīm Daugavpilī esošajā “Latgales mācību centrā”.

Video pasniegts ar domu – Latvijā necilvēcīgi vēršas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem veselība padara valsts valodas eksāmena kārtošanu ļoti apgrūtinošu.

Video filmējusi bijušā skandalozā Daugavpils mēra Riharda Eigima kādreizējā padomniece Olga Petkeviča. Viņa šim jautājumam “TikTok” cītīgi pievērsusies jau kādu laiku.

Ar to dalījušies tādi personāži kā Ainārs Šlesers, virkne “Telegram” grupu, kurās izplatās Krievijas propaganda, un – arī žurnāliste Inga Spriņģe.

Pie Spriņges ieraksta “Twitter”, kur viņa apšauba šādu nosacījumu [nepieciešamību pensijas vecuma personai ar invaliditāti kārtot attiecīgo eksāmenu] jēgu, virkne cilvēku apgalvo, ka video esot “fake” jeb “viltus ziņas” un propaganda.

Lielākoties tiek norādīts uz saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri 2. pielikumā, kā apgalvo daudzi komentētāji, nosaka, ka personas ar šādām veselības problēmām tiek atbrīvotas no valsts valodas eksāmena.

Gadījums ir īsts

Taču, iedziļinoties šajos noteikumos, kļūst skaidrs, ka video redzamā situācija ir iespējama.

Arī pats nofilmētais nav “iestudējums”, kā to internetā norāda virkne komentētāju, kuru starpā ir arī sabiedrībā labi pazīstamii viedokļa līderi – to apstiprina Valsts izglītības satura centrs (VISC).

“No Valsts izglītības satura centra puses varam informēt, ka šis ir īsts gadījums, video redzamajai sievietei bija jādodas kārtot eksāmenu 19. jūlijā. Pārbaude bija jākārto atbilstoši Imigrācijas likuma grozījumiem. Valsts izglītības satura centrā, ja ir tāda nepieciešamība, cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar citām funkcionālām grūtībām ir iespēja pirms pārbaudes mūs par to informēt, lai varam palīdzēt ar iespējami ērtāku piekļuvi pārbaudes kārtošanas vietai. Mēs nevaram atbrīvot personas no pārbaudījumiem vai kādas no pārbaudījumu daļām, ja šādu atbrīvojumu nav sniedzis ārsts. Ir gadījumi, kad pārbaudi šādos gadījumos pretendenti var kārtot arī Rīgā, Vaļņu ielā 2.  Šādos gadījumos, ja tas nepieciešams, aicinām ģimenes locekļus, piederīgos vai pašus pretendentus mūs par to iepriekš informēt. Katrā no pārbaudījuma kārtošanas vietām ir iespēja nodrošināt piekļuves prasības visiem pretendentiem,” Jauns.lv rakstiski atbildēja VISC Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Bērziņa.

Viņa norāda, ka pārbaude nav jākārto personai:

kura formālās izglītības ietvaros ir ieguvusi atbilstošu pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes), izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;

kura līdz 2025. gada 1. septembrim apguvusi licencētu mazākumtautību izglītības programmu un nokārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasei, ko apliecina pamatizglītības izglītības sertifikāts;

kura Eiropas skolā sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas bakalaurāta eksāmenu, ko apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija;

kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta noteikumu Nr.157 2. pielikumā);

kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.

Persona, kura ir atbrīvota no pārbaudes, darba devējam vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonai uzrāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, vai bērnu psihiatra atzinumu, Noteikumu Nr. 157 3. pielikums.

Savukārt pārbaudi ar atvieglojumiem kārto persona, kurai ir funkcionēšanas ierobežojumi, kas minēti MK noteikumu Nr.157 2. pielikumā.

Persona, kas kārto pārbaudi ar atvieglojumiem, ierodoties uz pārbaudi, uzrāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinumu.

Ja precīzāk par situācijām, kad pretendents atbrīvojams no kādas pārbaudes daļas, tad atšķirība no eksāmena pilnā apmērā ir tāda, ka tiek vērtētas tās daļas, kurās pretendents atbilstoši ārsta norādītajam var piedalīties, nevērtējot tās daļas, no kuras ir saņemts atbrīvojums.

MK noteikumu Nr.157 3. pielikuma izvērsums: Persona pilnībā atbrīvojama no valsts valodas prasmes pārbaudes - (aizpilda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, psihiatrs vai bērnu psihiatrs)

Persona valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā atbrīvojama no - (aizpilda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts):

runātprasmes pārbaudes;

lasītprasmes pārbaudes;

rakstītprasmes pārbaudes;

klausīšanās prasmes pārbaudes.

Iepriekš arī ziņojām par to, no kā sastāv konkrētais valsts valodas pārbaudījums, kurš jākārto Latvijā dzīvojošajiem Krievijas Federācijas pilsoņiem.