Saprast, lasīt vienkāršu tekstu: kas valodas eksāmenā jāspēj Krievijas pilsoņiem, kuri negrib pamest Latviju
Marta beigās jau vēstīts, ka līdz aprīlim obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies ap 8000 Krievijas pilsoņu. (Foto: LETA)
Sabiedrība
2023. gada 14. aprīlis, 06:06

Saprast, lasīt vienkāršu tekstu: kas valodas eksāmenā jāspēj Krievijas pilsoņiem, kuri negrib pamest Latviju

Jauns.lv

Sabiedrībā nerimstas diskusijas par jauno kārtību, kas paredz Krievijas Federācijas pilsoņiem apgūt latviešu valodu, ja ir vēlme saglabāt uzturēšanās atļauju. Skaidrojam, kas tieši eksāmena dienā jāprot Krievijas pilsonim, ja tas vēlas turpināt dzīvot Latvijā.

Jau kopš grozījumu pieņemšanas dienas internetā cilvēki strīdas par to, cik lielu labumu tie dos.

Izplatās arī neapstiprināti stāsti par pensionāru miršanu un kāda vīrieša pašnāvību it kā pārāk smagu valodas kursu rezultātā.

Lai noskaidrotu, no kā tad sastāv valsts valodas prasmju pārbaude, vērsāmies Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Eksāmens ilgst ap divām stundām

Konkrētais A2 līmeņa pārbaudījums sastāv no 4 daļām: klausīšanās - 25 minūtes, lasīšana - 30 minūtes, rakstīšana - 35 minūtes, runāšana - 10 līdz 15 minūtes, informē centrā.

Klausīšanās un lasīšanas daļas tiek izpildītas datorā, autentificējoties informācijas sistēmā, savukārt rakstīšanas daļa ir jāpilda papīra formātā, bet runāšana – komunicējot “viens pret viens” ar speciālu vērtētāju.

Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.

Kā notiek pārbaudījums?

Visupirms, ierodoties pārbaudes telpā, persona vērtētājiem uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.

Tad pārbaudes norises vadītājs katrai personai izsniedz informācijas sistēmā izveidoto kodu.

Pēcāk katra persona pirms pārbaudes autentificējas informācijas sistēmā, lai pildītu klausīšanās un lasītprasmes daļas uzdevumus.

Pēc klausīšanās un lasītprasmes daļas beigām personai izsniedz rakstītprasmes uzdevumu lapas. Uz katras lapas persona uzraksta informācijas sistēmas piešķirto kodu.

Runātprasme notiek rindas kārtībā pa vienam.

Pirms runātprasmes pārbaudes persona pārbaudes norises vadītājam vai vērtētājam vēl vienu reizi uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.

Kādas ir A2 līmeņa prasības?

Lasītprasme: jāsaprot īss un vienkāršs teksts par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām un ir personai labāk zināmi; jāprot iegūt informāciju no vienkārša informācijas avota (sludinājuma, reklāmas, kataloga, personiskas vēstules, darba vai īres līguma u.tml.); jāsaprot vienkārša īsa teksta galvenā doma un svarīgākās detaļas; ja teksts ir par nezināmu tematu vai plašāks un sarežģītāks, jāspēj noteikt teksta tēma, jāizprot teksts fragmentāri.

Klausīšanās prasme: jāsaprot lēnā tempā un skaidri formulēts neliela apjoma vienkāršs teksts; jāsaprot informācija par ikdienas tematiku un pazīstamām sadzīves situācijām; jāsaprot galvenā doma un sev svarīgas detaļas populāros informācijas avotos (paziņojumos, TV un radio ziņās, sludinājumos); garākā un sarežģītākā tekstā jāspēj uztvert pamattēmu, atsevišķi vārdi vai frāzes.

Rakstītprasme: jāprot īsi pierakstīt sev vajadzīgo informāciju un sniegt informāciju rakstveidā par personiskiem, ikdienas un sadzīves tematiem, jāprot uzrakstīt vienkāršu personiska rakstura tekstu (piemēram, apsveikumu, ielūgumu, īsu personisku vēstuli), jāprot īsi aprakstīt personas, notikumus un darbības (jāraksta īsos teikumos, saistot tos ar biežāk lietotajiem saikļiem); jāprot izmantot apgūtās gramatiskās formas teksta veidošanā; jāprot lietot pieturzīmes atbilstoši izteikuma mērķim.

Runātprasme: jāspēj sniegt īsu vienkāršu informāciju par personiskiem tematiem, ikdienas un sadzīves situācijām; jāprot aprakstīt un neizvērsti raksturot priekšmetus, parādības, cilvēkus, darbības un notikumus; jāprot pastāstīt par savu pieredzi, plāniem; jāprot īsi formulēt savu attieksmi un viedokli; jāprot uzdot vienkāršus jautājumus, kas saistīti ar ikdienas vajadzībām; jāprot izmantot elementāras pieklājības frāzes, veidojot sarunu; jāprot lietot īsus vienkāršus teikumus.

Līdz aprīlim valodas prasmes apliecināt grasījās 8000 Krievijas pilsoņu

Patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim.

Ja attiecīgās personas vēlas atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Iepriekš tika lēsts, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina ap 17 500 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vairums no kuriem ir izbijuši nepilsoņi, kuri savulaik izlēmuši nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.

Marta beigās jau vēstīts, ka līdz aprīlim obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies ap 8000 Krievijas pilsoņu.