Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 21. un 22. martā. FOTO. VIDEO

Mūzikas cienītāji var posties uz Pianisma zvaigžņu festivālu Liepājā vai Baha kamermūzikas festivālu Rīgā. Mājas mīļdzīvnieku fanus gaidīs Ķīpsalas izstāžu halle. Vairākas jaunas izcilas mākslas izstādes Rīgas un Liepājas izstāžu zālēs – sākot no klasikas un beidzot ar laikmetīgo mākslu.

“Arēnā Rīga” sestdien, 21. martā, pulksten 19.00 ar jaunu, iespaidīgu vizuālo un muzikālo priekšnesumu atgriezīsies pasaulslavenais deju šovs “Lord Of The Dance: Bīstamās Spēles”. Latvijas skatītājiem būs iespējams baudīt un novērtēt vienu no labākajiem deju šoviem pasaulē.

Jaunajā “Lord Of The Dance” iestudējumā skatītājus pārsteigs novatoriskās hologrāfiskās projekcijas un milzu ekrāni, kā arī krāšņi tērpi un, protams, neatkārtojamā šova veidotāja, horeogrāfa un direktora Maikla Fletlija horeogrāfija. Šovā piedalīsies 40 vistalantīgāko īru dejotāju, kas tradicionālo stāstu par labā un ļaunā cīņu izdejos, skanot mūzikai, ko īpaši šim iestudējumam sacerējis komponists Džerards Fahī. “Esmu sajūsmā par šovā iesaistīto dejotāju neticamajām spējām un talantu,” teic Maikls Fletlijs.

„Lord of the Dance” līdz šim saņēmuši neskaitāmas balvas un nominācijas, neviltotu kritiķu un publikas atzinību. Tieši šis šovs bija pirmais, kas īru dejas mākslu iznesa uz pasaules skatuves, sajūsminot miljoniem skatītāju un pārspējot arvien jaunus un jaunus biļešu pārdošanas rekordus.

18 mēnešu laikā “Lord Of The Dance: Bīstamās spēles” viesosies 15 valstīs un uzstāsies vairāk nekā 200 reižu. Jaunās šova versijas pirmizrāde notika 2014.gada 1. septembrī Londonā.

Biļesu cena: 30 – 80 eiro (“Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.lv.

Dejas karaļu Bīstamās spēles

Dailes teātra Mazajā zālē svētdien, 22. martā, pulksten 18.00 pirmizrādi piedzīvos Leldes Stumbres kara laika traģikomēdijas “Droši kā tankā”. Jauniestudējuma režisors ir Mihails Gruzdovs, kuru iedvesmojusi Ziedoņa Ločmeļa (bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks, virsseržanta lomas tēlotājs filmā „Džimlai rūdi rallallā”).

„Ir Otrā pasaules kara pēdējās dienas. Maija sākums, kad apkārt viss plaukst un zeļ – tādā laikā uz karošanu nemaz vairs prāts nenesas. Kādā pamestā tankā ceļmalā satiekas latvietis, krievs, baltkrievs, tadžiks un čehs. Dažādas tautības, dažādas ticības, dažādas iespējas sarunāties ar Dievu.

Visi kopā kā siļķes mucā. Viņi mīcās, plosās un mēģina skaidrot savas un starpvalstu attiecības. Bet kāpēc friči uz lauka apskaujas un bučojas? Varbūt ir kādi svētki?” tā izrādes sižetu īstumā atstāsta teātra pārstāvji.

Izrādē galvenās lomas atveidos Elīna Dzelme (Aleksandra, padomju armijas seržante, baltkrieviete), Intars Rešetins (Andris, kareivis, latvietis), Gints Grāvelis (Rašīds, izlūks, tadžiks), Artūrs Dīcis (Vasīlijs, izlūks, krievs), Mārtiņš Počs (Karels, vācu armijas kareivis, čehs) un Inita Dzelme (Irma, lauciniece).

Nākamās „Droši kā tankā” izrādes – 31. martā, 10. un 24. aprīlī, kā arī 7. un 21. maijā. Biļešu cenas: 12 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

3. Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā

Šonedēļ Liepājā jau 23. reizi notiek Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, kura koncertos klausītājus priecē pianisma zvaigznes no visas pasaules, kuras uzstājas kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. Šīsnedēļas nogalē koncerti notiek Liepājas Latviešu biedrības namā:

* ceturtdien, 19. martā, pulksten 19.00 notiks festivāla atklāšanas koncerts „Manai Liepājai”;

* piektdien, 20. martā, pulksten 19.00 izskanēs koncerts „Muzikālās rotaļlietas”, bet

* sestdien, 21. martā, pulksten 18.00 būs Noslēguma koncerts.

Šogad festivāls norisinās Liepājas dzimšanas dienas noskaņās un ir kā dāvana pilsētai tās jubilejā. Kā viens no festivāla pārsteigumiem ir dāmas: šogad festivāla solistes ir tikai sievietes. Un tas nav vienīgais Pianisma zvaigžņu festivāla pārsteigums.

Viena no šī gada īpašajām viešņām būs malaiziete Mei Ji Fu, kura uzstāsies gan 20., gan 21. marta koncertos. Vēl Noslēguma koncertā kopā ar Liepājas simfonisko orķestri varēs dzirdēt latviešu pianisti Antoņinu Suhanovu un pianisti Sjajiņu Vanu no Ķīnas.

Jāatgādina, ka Starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, kas norisinās kopš 1993.gada, savulaik aizsāka Liepājas Simfoniskā orķestra bijušais mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. Laika gaitā festivāls ir kļuvis ne tikai par nozīmīgu kultūras sarīkojumu Liepājā, bet arī iekarojis Latvijas profesionāli un mākslinieciski augstvērtīga un prestiža mūzikas festivāla statusu.

Biļešu cenas: 5 – 15 eiro (“Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lso.lv.

Daugavpils teātrī, 21. martā, pulksten 18.00 notiks Baltkrievijas Valsts akadēmiskā muzikālā teātra viesizrāde – slavenā Johana Štrausa operete „Čigānu barons”. Pateicoties sekmīgai Daugavpils teātra sadarbībai ar baltkrievu kolēģiem, pirmo reizi Daugavpilī tiks rādīta klasiskā operete, piedaloties baleta trupai un simfoniskajam orķestrim.

Baltkrievijas Valsts akadēmiskais muzikālais teātris Daugavpilī viesosies pirmo reizi. Tas ir viens no populārākajiem un iecienītākajiem teātriem Baltkrievijā, kas savā darbībā balstās uz mūzikas mākslas tradīcijām un drosmi eksperimentēt. Uz Daugavpili teātris ved vienu no savām iespaidīgākajām un spilgtākajām izrādēm. Šajā iestudējumā dinamika un spilgtums valda itin visā – darbībā, mūzikā, dejā, tērpos. Par izrādes vērienīgumu liecina arī fakts, ka brīžiem uz skatuves vienlaikus atrodas vairāk kā 50 mākslinieku.

Johana Štrausa operetes libreta pamatā ir ungāru rakstnieka Mora Jokaji novele „Safi”. Izrādes darbība norisinās Ungārijā 18. gadsimta vidū, kur kaislīga mīlestība, meli un noslēpumainas leģendas par apslēptiem dārgumiem vijas ar drošsirdīgu vīru gaitām, dēkām, intrigām, pārpratumiem un negaidītiem pavērsieniem.

Romantiski šarmantā Johana Štrausa mūzikā organiski ievijas brīvo klejotāju – čigānu tautiskās melodijas un ungāru tradicionālā mūzika. Arī tērpi, kas uzskatāmi reprezentē tautu garu, rada īpašu spilgtumu un vitalitāti – kopumā šai izrādei tika pašūti specifiski 200 kostīmi.

Biļešu cenas: 6 – 12 eiro (“Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.daugavpilsteatris.lv.

5. Sākas Baha kamermūzikas festivāls

Johana Sebastiana Baha dzimšanas dienu - 21. martu - Eiropā atzīmē kā Senās mūzikas diena un šajā datumā Baha festivāls iesāks savu jubilejas gadu ar koncertu. Tādēļ šogad 15. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla atklāšanas koncerts paredzēts tieši 21. martā pulksten 18.00 mākslas muzejā „Rīgas Birža” Venēcijas zālē.

Koncertā uzstāsies festivāla direktore, klavesīniste Aina Kalnciema un virtuozā somu vijolniece Sirka Līsa Kākinena-Pilča. Abu mākslinieču izpildījumā varēs dzirdēt Johana Sebastiana Baha sonātes vijolei un klavesīnam, kā arī Heinriha Ignaca Franca Bībera skaņdarbus.

Baha kamermūzikas festivāls ilgs līdz 28. martam un vairākus izcilus koncertus Rīgā varēsiet dzirdēt arī nākamnedēļ:

* trešdien, 25. martā, pulksten 17.00 Mencendorfa namā notiks Ainas Kalnciemas klavesīna klases studentu koncerts, bet

* sestdien, 28. martā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks Baha marathons. Jau no vienpadsmitiem rītā līdz pat vakaram akadēmijā notiks vairāki koncerti – gan ērģeļu un klavesīna, gan kora un lielā orķestra koncerti – kopumā seši dažādi koncerti.

Jāpiebilst, ka festivāla ieskaņas koncerts, kurā spēlēs klavesīniste Aina Kalnciema un somu vijolniece Sirka Līsa Kākinena-Pilča notiks ceturtdien, 18. martā, pulksten 18.00 Kuldīgas Rātsnamā (ieeja uz šo koncertu – bez maksas).

Biļešu cena (uz atklāšanas koncertu „Rīgas Biržā”): 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.music.lv.

Starptautiskas profesionālās suņu un kaķu izstādes, plaša visdažādāko mājdzīvnieku un eksotisko dzīvnieku ekspozīcija, aizraujoša izklaidējošo pasākumu programma, kā arī plaša zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcija – tas viss būs starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē „PetExpo 2015”, kas sestdien un svētdien, 21. un 22. martā, notiks Ķīpsalā.

* Lieli un mazi, garspalvaini un asspalvaini, mājas sargi un mednieki vai vienkārši kompanjoni un labi ģimenes draugi – tik dažādi ir suņi, kurus apmeklētāji varēs vērot „PetExpo 2015”. Izstādes apmeklētāji divu dienu laikā vienkopus varēs redzēt vairāk nekā trīs tūkstošus suņu, kuri pārstāvēs 210 dažādas šķirnes. Varēs arī vērot suņu apmācību paraugdemonstrējumus, cirka trikus un citas aktivitātes. Turklāt katru dienu izstāde noslēgsies ar krāšņu šovu.

* Izstādē īpaši mīļi gaidītas ir ģimenes ar bērniem. Šogad ar mazajiem skatītājiem darbosies grupa, kurā ir vislabsirdīgākie un vismiermīlīgākie suņuki – kanisterapijas dalībnieki.

* Tie, kuriem sirdij tuvāki ir kaķi, varēs priecāties par vairāk nekā 300 kaķiem no Latvijas un citām valstīm. Ķīpsalā būs skatāmas 22 šķirnes, kuru vidū varēs ieraudzīt arī tādas retas un neparastas šķirnes kā Kuriļu bobteilu, Selkirkas reksu un citus augstdzimušos. Pirmajā izstādes dienā apmeklētājus priecēs melnas krāsas kaķu šovs, garspalvaino un bezvilnas kaķu šovs, bet otrajā dienā – Burmas kaķu un Himalaju kaķu šovi.

* Par mājas mīluli var kļūt ne tikai kaķis vai suns, tāpēc izstādē „PetExpo 2015” apmeklētājiem būs iespēja apskatīt dažādas citas radības: lielus un mazus putnus, pūkainus un ne tik pūkainus trušus, grauzējus, dažādus eksotiskus dzīvniekus, rāpuļus un kukaiņus.

* Paralēli būs arī plaša zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcija.

* Apmeklētājiem būs arī iespēja izstādes laikā apskatīt Latvijas Žurnālistu savienības, Starptautiskās Žurnālistu savienības un Latvijas Fotomākslinieku savienības biedres, starptautiskās FCI ekspertes Ritas Kadiķes-Skadiņas fotogrāfiju izstādi „Pāri kontinentiem”. Tajā būs redzamas gan dažādu valstu dabas fotogrāfijas, gan suņu fotogrāfijas.

Izstādes darba laiks gan 21., gan 21. martā no pulksten 10.00 līdz 18.00. Biļešu cenas: 5,50 eiro (pensionāriem un studentiem – 4 eiro, bērniem – 3 eiro, ģimenes biļete – 12,50 eiro). Sīkāk internetā: www.bt1.lv.

* Vecrīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz 18. aprīlim ir skatāma Imanta Vecozola izstāde „Citi kontrasti”. Mākslinieka gleznotās baltās klusās dabas, ziemas saule, zemnieku sētas vienkāršie un skaistie priekšmeti stāsta par darba darītāju, par dabas un cilvēka dzīves ritumu. Eļļas glezniecība – tas Imanta Vecozola radošā darba lauks, tā ir mūzika, kas tiek atskaņota uz perfekti noskaņota instrumenta. Pēdējos desmit gadus Imants Vecozols strādā arī kolāžā. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Savukārt otrajā galerijas „Daugava” ekspozīciju telpā – Ausekļa ielā 1 (Rīgas klusajā centrā) līdz 9. maijam skatāma mākslinieka Kaspara Teodora Bramberga personālizstāde „Straumes. Zīmējumi”. Kaspars Teodors Brambergs (1974) nesen tika nominēts Purvīša balvai par izstādi „Dynamis” peldošajā mākslas galerijā „Noass”. Tikai mata tiesa pietrūka, lai viņš arī šo balvu saņemtu. Šis gads viņam sācies ar radoša darba cēlienu Austrijā un izstādi galerijā „Daugava”. Krāsu pieņemts uzskatīt par emocijas nesēju, līniju - par prāta, intelekta konstrukciju. Mākslinieka līnija veido telpu, ritmu, fiksē domu, rada šo domu un nepārtraukto meklējumu plūsmu. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” (Krāsotāju ielā 12) atklāta Latvijas laikmetīgās arhitektūras un arhitektūras mantojuma izstāde „Jaunais vecajā. Latvijā”. Izstādē parādīts kā Latvijas kultūras ainava tika bagātināta ar objektiem, kur Vecais iejūtas Jaunajā un otrādi, jeb kur kultūras mantojums mijiedarbojas ar jaunās mūsdienu arhitektūras un dizaina paņēmieniem. Izstādei izvēlētie objekti izraisījuši debates gan starp arhitektiem, investoriem un ierēdņiem, gan plašajā sabiedrībā par harmonisku līdzāspastāvēšanu. Sīkāk internetā: www.kokariga.lv.

* Liepājas muzejā, sagaidot pilsētas 390. jubileju, tapusi izstāde „Liepājas ģebonis laikmetu gaitā”. Kā lauva atradusi liepu, kā mainījies ģerboņa atveidojums, kā pilsētvidē dzīvoja un joprojām dzīvo šie tēli? Uz šiem jautājumiem varēs rast atbildi izstādē, kuros skatāmi muzeja priekšmeti, kuros atveidots Liepājas ģerbonis. Tie ir gan alvas lējēju darinājumi, datējami ar 17. – 19. gadsimtu, gan 1989. gadā Heraldikas komisijas dokumenti – šodienas Liepājas ģerboņa oficiāls apstiprinājums. Izstāde būs skatāma līdz 31. maijam. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Tāpat Liepājas muzejā līdz 24. maijam sadarbībā ar Rīgas mākslas galeriju „Pegazs” skatāma Kubas mākslinieka Italo Rene Eksposito gleznu izstāde „Dievs. Mīlestība. Kuba”. Būdams gados jauns mākslinieks, savos darbos autors risina mūžsenas tēmas - mīlestība, vīrietis un sieviete, Dievs. Italo Rene Eksposito glezniecībā meklē atbildes uz jautājumiem – cik liela un dziļa ir ticība Dievam vai tikai mīlestībai? Vai cerība tiešām mirst pēdējā? Kas svarīgāks miesa vai dvēsele? Vai tiešām mēs esam nemirstīgi? Kas mūs sagaida pēc nāves? Un vai nāve vispār ir? Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.