Kaimiņiene baro kaķus, logi smakas dēļ jātur ciet

“Smaka, zaļās mušas, blusas un kāpņutelpas priekšā atkritumi. Runājām, rakstījām iesniegumus, jēga nulle. Vārdi netiek uztverti, apsūdzības tiek noraidītas. Es pati mīlu dzīvniekus, bet man šķiet, ka publiskās vietās taisīt ēdnīcu četrkājainajiem ir par daudz. Kā legāli cīnīties?” vaicā sieviete.

Ko šajā gadījumā paredz pašvaldības saistošie noteikumi? Ir kādas juridiskas iespējas rīkoties, ja kaimiņi šādi uzvedas?

Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa uz šo atbild: “Diemžēl normatīvos detalizēti šādas situācijas nav atrunātas. Kaķus barot nav aizliegts, bet jāievēro sanitārās normas. Ja jautājumu nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, tad jāiesaista ēkas apsaimniekotājs, jo tieši tā atbildībā ir tīrības un kārtības nodrošināšana ēkas teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Ja netīrības un smaku rezultātā tiek traucēta sabiedriskā kārtība, jāziņo Rīgas pašvaldības policijai.”

Rīgas pašvaldības policijas komunikācijas speciāliste Ērika Verze skaidro, ka par atkritumu izmešanu tam neparedzētā vietā paredzēta administratīvā atbildība pēc domes saistošajiem noteikumiem Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” vai pēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, jo jāizvērtē izmesto atkritumu apjoms un personas rīcības motīvi.

Tomēr likuma izpratnē par atkritumiem uzskata priekšmetus vai vielas, no kurām tās valdītājs nolēmis atbrīvoties, bet minētajā gadījumā “ēdiena atliekas nav uzskatāmas par atkritumiem, jo tās izvietotas ar mērķi pabarot dzīvniekus”.

Šobrīd nepastāv regulējums, kas ierobežotu vai noteiktu speciālu kārtību, kā barot dzīvniekus, līdz ar to kaķu barošana, novietojot sagatavotu barību, nav uzskatāma par administratīvu pārkāpumu. Tomēr, ja kaimiņiene regulāri atstāj dažādas pārtikas kārbas un iepakojumus, piesārņojot vidi, var vērsties policijā ar iesniegumu. Proti, tas nozīmē, ka var sūdzēties par izēstu un atstātu konservbundžu, nevis tās saturu.

“Normatīvie akti nosaka, ka ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības noteikt īpašuma lietošanas kārtību. Primāri būtu jāveic pārrunas ar kaimiņieni, bet, ja tās nelīdz, tad var sazināties ar mājas apsaimniekotāju, lai kopīgi risinātu problēmu,” iesaka Verze.

Tāpat, iespējams, minēto gadījumu var atrisināt ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uzstādot kaķu barotavas vai mājas vietās, par kurām būs vienojušies nama iedzīvotāji, tā, lai šīs “ēdinātavas” netraucētu citiem, to skaitā pirmā stāva iemītniekiem.