Lielais jautājums: Kā samazināt negadījumu skaitu Jāņos?

Visi trīs uzskata, ka Līgo svētkos notiekošo nelaimju un negadījumu skaits pirmām kārtām ir saistīts ar lielo alkohola patēriņa un mums ir nepieciešams tikt vaļā no šīs dzeršanas sērgas. Andrejs Ērglis uzskata, ka mums šai sakarā jāapgūst jauna kultūras vērtību sistēma. Jurģis Liepnieks domā, ka no alkoholisma varēsim atbrīvoties tikai tad, kad izskaudīsim nabadzību. Bet Pēteris Šmidre aicina padomāt par neordināriem risinājumiem, kā izskaust dzeršanu, piemēram, svētkos dubultot soda apmērus par izdarītiem pārkāpumiem.

Andrejs Ērglis: “Mani ārzemju kolēģi baidījās Jāņos kaut kur braukt”

“Jums jau neviens netraucē Jāņos drusciņ iedzert alu, bet tad jūs nedrīkstat sēsties pie stūres. Nu, kas tā par lietu,” saka ārsts kardiologs, paužot neizpratni par daļas līgotāju trako bezatbildību un pārgalvīgu. Viņš atminas, ka ārzemju kolēģi ir pat baidījušies Latvijā līgot, jo ir satraukušies par savu dzīvību un veselību dēļ lielā dzērājšoferu skaita.

Lai izskaustu lielo svētku traumu skaitu mums nepieciešama “absolūti normāla paradumu maiņa”, teic mediķis un saka:

“Ja tu nenovērtē dzīvību, īpaši jau otra cilvēka dzīvību, tas vienkārši, rupji runājot, liecina par zemu kultūras līmeni”. Pie kā tas var novest, varam redzēt, palūkojoties austrumu virzienā – uz Krievijas agresiju Ukrainā. Mums ir jānovērtē tas, ka dzīvojam normālā un brīvā pasaulē, un par to Andrejs Ērglis pārliecinājās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad robežas bija vaļā un viņš varēja doties Rietumu virzienā:

“Tolaik man likās, ka tur jebkura lieta ir fenomenāla. Bija trīs lietas, kas mani ļoti pārsteidza: pirmā, ka tur suņi ir mierīgi un negrasās klupt biksēs; otrā, ka bērni lidmašīnā neraudāja, viņi bija mierīgi; trešā, ka pacientu attieksme uz operāciju galda bija pilnīgi citādāka, daudz mierīgāka nekā pie mums”.

Tur nevaldīja agresija, bija cita vērtību un kultūras sistēma, kura jāapgūst arī mums. Un rietumnieki to “mūsu kultūru” nespēj saprast un pieņemt. Andrejs Ērglis atminas, ka bijuši kolēģi, kuri, atbraucot uz Latviju, esot izvairījušies svinēt Jāņus, jo viņi baidījās no šoferiem, kuri pie stūres šai laikā sēžas dzērumā. “Par to var nākt smiekli, bet man nenāca smiekli. Viņi reāli domāja, ka viņus nositīs,” teic ārsts.

Lai traģisko situāciju mainītu, mums labā nozīmē jābūt likumpaklausīgiem, un tas atkarīgs no mūsu izglītības, kultūras un tolerances līmeņa, teic Andrejs Ērglis un uzsver: “Mums valstī ir noteikta kārtība. Un tas nav normāli to sistemātiski pārkāpt. Ir lietas, kuras mums vienkārši jāievēro!”

Jurģis Liepnieks: “Latvija ir spēcīga dzērājvalsts”

“Nešaubīgi visu šo nelaimju, nāves gadījumu un traģēdiju vienojošais elements ir alkohols,” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks, vērtējot milzīgo negadījumu skaitu Līgo svētku brīvdienu laikā. Tāpēc jānovērš mums uzklupusī alkoholisma sērga, un to mazināt varam nevis ar dažādu ierobežojumu vai aizliegumu ieviešanu, bet gan ceļot valsts ekonomiku un labklājību.

“Latvija gadiem atrodas pasaules topā par alkohola patēriņu uz vienu cilvēku. Mēs dzeram stipri virs vidējā, pat salīdzinot ar tādām vīna vai alus kultūras valstīm kā Dienvideiropā vai Vācija. Latvija ir spēcīga dzērājvalsts! Ja mēs kārtīgi iedzeram, tad skaidrs, ka notiek negadījumi. Tās ir neizbēgamas sekas. Te jāatbild uz jautājumu, kāpēc mēs tik ļoti daudz dzeram, un uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes. Nabadzība, sociālā atstumtība un nevienlīdzība noteikti ir viens milzīgs faktors, kas veicina negausīgo alkohola patēriņu. Cilvēki dzīvo depresīvos, smagos apstākļos un viņu vienīgā cerība izrauties no šiem apstākļiem vienkārši ir “tupa piedzerties”,” saka rakstnieks.

Jurģis Liepnieks domā, ka tuvāko dažu gadu laikā mums nav cerība, ka varēsim izrauties no alkoholisma sērgas. Viņš nezina nevienu pasaules valsti, kurā būtu izdevies alkoholismu uzvarēt ar dažādiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, kā, piemēram, cenu celšana, tirdzniecības iegrožošana vai reklāmas aizliegums, lai cik tie arī nebūtu drakoniski.

Izmaiņas varētu sagaidīt, tad, ja mēs mazinātu nabadzību, kad cilvēku “vienīgā cerība” vairs nebūtu alkohols, bet Latvija pašreiz diemžēl ir “ārkārtīgi nabadzīga” valsts.

Pēteris Šmidre: “Jāievieš speciāls svētku soda tarifs”

Uzņēmējs Pēteris Šmidre domā, ka būtu nepieciešamas neordināras metodes, lai ierobežotu nodzeršanos Līgo svētkos un izskaustu tai sekojošo lielo traģēdiju skaitu. Viens no šādiem risinājumiem būtu ieviest speciālu svētku sodu tarifu, kas paredzētu svētkos par jebkuru pārkāpumu dubultot soda apmēru.

Mums saistībā ar Jāņiem daļai svinētāju vēl palikušas “sociālisma tradīcijas”, kad katros svētkos vajadzēja piedzerties “lopā”, jo padomju okupācijas laikā uzskatīja, ka bez piedzeršanās nav nekādi īsti svētki, saka uzņēmējs, kurš pārliecināts, ka mums jau sen kā vajadzēja atteikties no šīs “sociālisma vērtības”. Un mums ir potenciāls no tā atbrīvoties, kaut vai vērtējot to, ka pašreiz mēs Līgo svētkus svinam daudz savādāk, norobežojoties no “padomju laika tradīcijām”. Tomēr pilnībā no tām vēl neesam tikuši vaļā.

Jāņi ir tautas svētki, un tā pret tiem jāattiecas. Arī Dziesmu svētki ir tautas svētki, bet mēs taču Dziesmu svētkus neuzskatām par “dzeršanas svētkiem”. Tā būtu jāvērtē arī Līgo svētki:

“Aicinātu visiem padomāt, vai mēs nevaram bez “piedzīvojumiem” un alkohola nosvinēt visskaistākos svētkus, kas ir mūsu tautai un valstij. Mēs jau varētu runāt par vēl stingrākiem ceļu satiksmes noteikumiem, bet – cik tad var? Ja no dzeršanas neattur pat iespēja atvadīties no sava auto… Varbūt ieviest speciālu svētku soda tarifu vai vēl kaut ko tādu, kad par jebkuru pārkāpumu svētkos sods ir divas reizes lielāks,” saka Pēteris Šmidre.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.