Kur aiziet, un ko redzēt? Izstāžu ceļvedis: utis Ogres muzejā, kolorītais tirgus Siguldā, Viktorijas laikmeta porcelāns Liepājā
Pēdējā laikā vienā no skandalozākajiem Latvijas muzejiem, kas ievērojams nevis ar notikušajām, bet gan nenotikušajām izstādēm – Ogres vēstures un mākslas muzejā tomēr atklāta kāda izstāde. Šoreiz par “utīm un knīpām” un viņu aprūpi. Savukārt Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma ekspozīcija, kurā varam redzēt, kā arhitekti redz Vecrīgas “brīvlaukumu” apbūvi ar viesnīcu kompleksu.
Divas jaunas izstādes Liepājā, kas aicina neklātienes ceļojumos. Pirmajā varam redzēt unikālos Azerbaidžānas paklājus, bet otrajā izbaudīt Viktorijas laikmeta smalko porcelānu. Toties Siguldas kultūras centrā “Siguldas devons” varam iegrimt īstā vietējā tirgus atmosfērā.
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils iela 19, Vecrīgas “Trīs brāļos”) līdz 7. jūlijam skatāma izstāde “Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process”, kas atklāj sarežģīto situāciju ar jaunu objektu tapšanu vēsturiskajā vecpilsētā. Izstāde uzdod jautājumu – ko darīt Vecrīgā, kuru 1941. gadā izpostīja Otrais pasaules karš? Padomju režīma pagājušā gadsimta sešdesmito gadu jaunbūves nojauca jau apmēram pēc 30 gadiem, un tagad Vecrīgas kodols joprojām ir šķidrs. Ēku vietā ir vasaras sezonas tirgus nojumes.
Rīgā pēc 1991. gada ir notikuši vairāki simti arhitektūras ideju konkursi, Vecrīgā to ir desmitiem, īpaši viesnīcām. Pilsētai, kura ir lielākā viesu uzņēmēja Baltijā, ir vajadzīgas vietas, kur viņus izmitināt. Tomēr jaunu viesnīcu Vecrīgā nav daudz.
Vēsturiskā apbūve Vecrīgas kvartālos starp Tirgoņu, Kaļķu, Mazo Monētu un Mazo Jaunavu ielu gāja bojā 1941.gada jūlijā, vācu karaspēkam iebrūkot Rīgā. Padomju vara šeit uzbūvēja Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusu. Pēc tā nojaukšanas 90. gadu beigās teritoriju izmanto ielu tirdzniecībai. 2022. gadā “Citra Development” organizēja konkursu viesnīcu kompleksa būvniecībai šajā vietā. Konkursa mērķis bija iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga četrzvaigžņu viesnīcu kompleksa jaunbūves metu. Konkurss paredzēja projektēt viesnīcu ar 300 dažāda izmēra viesu numuriem un apbūvēt divus Vecrīgas kvartālus ar vienotas funkcijas un vienas īpašumpiederības būvju kompleksu.
Situāciju komentē Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis žūrijā, arhitekts Andis Sīlis: “Iesniegto darbu funkcionālie risinājumi ļauj secināt, ka strikta pieturēšanās pie visiem apbūves noteikumiem, it sevišķi pagalmu un gaismas šahtu izveidošana mazajos zemes gabalos, ir viesnīcas tipoloģijai neatbilstoša, rada samocītu un nefunkcionālu telpu plānojumu. Lielākā daļa darbu piedāvā šo pretrunu atrisināt, meklējot kompromisus un tālākajā projekta realizācijas gaitā lūgt Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei atļauju mazos zemes gabalus apvienot. Žūrijas locekļu diskusijas rezultātā tika pieņemts lēmums vērtēt arī tos darbus, kas piedāvā atkāpties no prasības ievērot zemes gabalu robežas, priekšroku dodot tiem darbiem, kas vēsturiskās robežas un pagalmu principu ievēro iespējami tuvināti apbūves noteikumiem”.
Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.
* Ogres vēstures un mākslas muzejā līdz 1. septembrim skatāma izstāde “Knīpas un utes” par mazuļiem, par rūpēm un kopšanu, ko viņiem dažādos laikos veltījuši pieaugušie. Muzejs informē:
“Visos laikos bērna ienākšana ģimenē jaunajiem vecākiem saistījusies gan ar prieku, gan rūpēm. Mazulis sev līdzi nes kā emocionālas, tā pavisam materiālas pārmaiņas – piemēram, mājokļa iekārtojumā, jo nu dzīvojamo telpu aizpilda arī mazulim nepieciešamās mēbeles, rotaļlietas, apģērbs un priekšmeti zīdaiņa kopšanai.
Izstāde veidota kā vispārīgs, nostalģisks atskats uz ikdienā lietotiem sadzīves priekšmetiem, kas bērna pirmajos dzīves gados palīdz tiem iepazīt pasauli, bet vecākiem – nodrošināt aprūpi. Te apskatāmas zīdaiņu pirmās guļvietas (šūpuļi, bērnu ratiņi), rotaļlietas, gan ikdienā vilkts mazuļu apģērbs, gan īpašiem godiem – kristībām darinātās svētku drānas. Izstāde aicina atgriezties savā un iepriekšējo paaudžu bērnības un mazuļu kopšanas pasaulē.
Tajā eksponēti priekšmeti no Ogres muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Birzgales muzeja “Rūķi”, Meņģeles muzeja (Sudrabu Edžus memoriālās istabas), kā arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājumiem”.
Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.
* Liepājas muzeja Mazajā zālē (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 2. jūlijam skatāma Azerbaidžānas paklāju izstāde “Azerbaidžānas paklāji. Pagātnes un mūsdienu sinerģija”, kurā skatāmi oriģināli azerbaidžāņu tradicionālajā paklāju aušanas tehnikā rokām izgatavoti vilnas paklāji.
Izstāde veidota sadarbībā ar Azerbaidžānas vēstniecību Latvijā un Azerbaidžānas atklāto akciju sabiedrību “Azerkhalča”, kas atdzīvina aušanas tradīcijas, atjauno un popularizē gadsimtiem ilgi ar rokām austu paklāju izgatavošanu. “Azerkhalča” galvenais mērķis ir popularizēt paklāju mākslu kā oriģinālu mākslas darbu, kurā savijas senās paklāju aušanas tradīcijas un radošums.
Piesaistot mūsdienu māksliniekus, “Azerkhalča” veicina seno, ar rokām austo vilnas paklāju tradīcijas saglabāšanu, radot laikmetīgus mākslas darbus, nezaudējot tradicionālās, klasiskās paklāju aušanas pamatvērtības. Sadarbībā ar mūsdienu māksliniekiem un dizaineriem radītie, atbilstoši senajām tradīcijām izgatavotie paklāji lieliski iederas ikvienā interjerā, tādējādi spilgti demonstrējot pagātnes un mūsdienu sinerģiju.
Sekmīgi tiek nojauktas striktās tradicionālā dizaina pieejas robežas, kas izcili demonstrē paklāju mākslas metamorfozi. Dizaineru radošais lidojums, jauni tonālie risinājumi un izsmalcinātā gaumes izjūta ar prasmīgu amatnieku palīdzību tiek transformēta realitātē, atklājot gadsimtiem senas tradīcijas mūsdienu manierē.
Katru dzijas dzīparu iesien ar rokām, tā radot unikālu, izcilas kvalitātes paklāju, kurš pārsteidz ar savām drosmīgajām inovācijām, krāsu un rakstu bagātību, izcilo kvalitāti un ilgmūžību. Atbilstoši senajām paklāju aušanas tradīcijām darinātie tekstila izstrādājumi ir ar blīvu tekstūru un viengabalainu, bārkstainu virsmu. Paklāju aušanas prasme un amata meistaru noslēpumi tradicionāli tiek nodoti no paaudzes paaudzē, tā nodrošinot šī tautas mākslas veida ilgtspēju.
Paklāju aušana ir viena no atpazīstamākajām Azerbaidžānas tautas mākslas formām un, pateicoties tradicionāli austo paklāju izcilajai kvalitātei, tie guvuši plašu atpazīstamību visā pasaulē. Tradicionāli Azerbaidžānā paklājus izmantoja, lai segtu grīdas, dekorētu iekštelpu sienas, dīvānus, krēslus, gultas un galdus. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
* Savukārt Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā (Kungu ielā 24) līdz pat 1. oktobrim var paviesoties izstādē “Viktorijas laika porcelāns”, kurā aplūkojami Anglijas, Vācijas, Francijas un Krievijas impērijas porcelāna izstrādājumi no Zuzānu kolekcijas.
Anglijas karaliene Viktorija tronī pavadīja 63 gadus un tieši viņas valdīšana ir iegājusi vēsturē kā Viktorijas laikmets. Viktorija par karalieni tika kronēta 1838. gada 28. jūnijā, un viņas valdīšanas ēra bija ilgstošs Anglijas pārticības un bagātības laiks, kurā strauji attīstījās tirdzniecība, rūpniecība, zinātne, izglītība un kultūra. Karalieni Viktoriju mēdza dēvēt arī par “Eiropas vecmāmiņu”, jo visi viņas deviņi bērni un 42 mazbērni bijuši caur radniecības un laulības saitēm piederīgi visu Eiropas valstu karaļnamiem.
Porcelāna izstrādājumi, ar ko šis laikmets lepojās, jau kopš 18. gadsimta beigām bija neatņemama sastāvdaļa interjeru dekorā, visgreznākajiem priekšmetu eksemplāriem atrodoties aristokrātu mitekļos. Tomēr, sākot ar 19. gadsimtu, porcelāns kļuva pieejams arī muižniekiem, tirgotājiem un turīgajiem pilsētu iedzīvotājiem, šī laikmeta mākslai raksturīgam esot spilgtam eklektismam un visdažādākajiem iedvesmas avotiem.
Industriālā revolūcija un straujā mehanizācija rosināja pretreakciju mākslas pasaulē. 19. gadsimtā sāk attīstīties dabas formu izmantošana dekoratīvajā mākslā, kura savu apogeju sasniedz “Art Nouveau” stila attīstībā gadsimta beigās.
Arī porcelāna mākslinieki aizvien vairāk sāka izmantot augu un ziedu motīvus, savos darbos pievēršoties tieši interjerā esošajiem priekšmetiem. Neorokoko ietekme atstāj iespaidu ne tikai uz apgleznojumiem, bet arī priekšmetu formām. Vairākas porcelāna rūpnīcas visā Eiropā šajā laikā ražo izstādē redzamos īpaši dabas motīvu atveidojošos servīžu priekšmetus – rožu, augu lapu atveidu, ziedu un gliemežvāku formā.
Deviņpadsmitajā gadsimtā gan augstajā, gan lietišķajā mākslā populārs kļūst arī sadzīves žanrs, kurš visvairāk izpaužas tieši jaunu porcelāna figūriņu formu un sižetu izstrādē. Laikmeta stilu iespaido arī gan romantisms, gan Antīkās Grieķijas un Senās Romas šarms – īpaši populāriem kļūstot mītu attēlojumam uz dekoratīvajiem priekšmetiem. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
* Kultūras centrā “Siguldas Devons” (Pils ielā 10, Siguldā) līdz 22. jūnijam skatāma fotogrāfa Kristapa Kalna izstāde “Tirgus ļaudis”, kas sirsnīgos un kolorītos portretos ļauj ielūkoties Siguldas tirgus ikdienas dzīvē.
Izstādē piedāvātā fotogrāfiju izlase ļauj iepazīt īstus, nesamākslotus cilvēkus sev ierastajā tirgus vidē un izcelt skaisto vienkāršajā ikdienā. Tie ir dārzeņu un stādu audzētāji, kūpinājumu un zivju tirgotāji, bitenieki, maizes cepēji – lepni un čakli sava darba darītāji, kuru pievilcību veido nevis glancēts skaistums, bet gan sastrādātas rokas un gandarījuma krunciņas sejā.
“Izstāde ”Tirgus ļaudis” ir fotogrāfa un vides kopīgi veidots stāsts par to kas notiek tepat blakus Siguldā. Centrā ir cilvēks ar savām vērtībām,” uzsver Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.
“Sigulda ir mana bērnības pilsēta - mans tēvs bija ārsts Siguldas slimnīcā un ģimene jau ilgus gadus organizē Siguldas opermūzikas svētkus. Tāpēc liels bija mans prieks pavadīt laiku ar Siguldas ļaudīm tirgus vidē - lieliskā, vitālā un košā sastapšanās vietā,” stāsta fotogrāfs Kristaps Kalns.
“Ar šo fotogrāfiju izlasi vēlamies vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pamanīt un novērtēt īstas vērtības mums apkārt. Viena no tādām pavisam noteikti ir mūsu Siguldas tirgus cilvēki – skaisti savā vienkāršībā un darba tikumā. Tāpēc ceram, ka “Tirgus ļaudis” kalpos par iedvesmu vēl ciešāk iepazīt Siguldu un tās krietnos cilvēkus,” saka Siguldas tirgus attīstītājs, uzņēmējs Ēriks Grūbe.
