Viedokļi

Ārsts Andrejs Ērglis par Rīgas praidu: "Nedariet pāri tiem, kuri tur iet"

Jauns.lv

"Jums obligāti tajā nav jāpiedalās. Ja nepatīk, tad nepatīk. Tā ir brīva izvēle. Bet nedariet pāri, tiem, kuri tajā iet," par praida norisi saka ārsts Andrejs Ērglis un turpina: "Ja mums ir brīva pasaule, tad mums ir brīvi domājoši cilvēki, un tad to mēs nedrīkstam kaut kādā veidā ne ierobežot, ne arī noliegt".

Ārsts Andrejs Ērglis par Rīgas praidu: "Nedariet p...

Salīdzinot ar pirmo Rīgas praidu, kad tā dalībniekus apmētāja ar sūdu maisiņiem un tā dalībniekiem no “tradicionālo vērtību” aizstāvjiem pēc gājiena noslēguma nācās patverties Anglikāņu baznīcas mūros, tagad protestētāju skaits gājis mazumā, bet joprojām tas ir. To pagājušajā nedēļā varējām sajust gan reakcijā uz neslēptā geja Edgara Rinkēviča ievēlēšanu par Valsts prezidentu, gan svētdien, 4. jūnijā, notikušajā “RigaPride” galvenajā notikumā – gājienā “Arī mēs esam Latvija”.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Ir ļoti daudzas lietas, ko varam mācīties no jauniem cilvēkiem, arī domāšanā. Un viena no šīm lietām ir tolerance. Mēs esam pietiekami daudz ar dažādiem aizspriedumiem," ārsts Andrejs Ērglis .
"Ir ļoti daudzas lietas, ko varam mācīties no jauniem cilvēkiem, arī domāšanā. Un viena no šīm lietām ir tolerance. Mēs esam pietiekami daudz ar dažādiem aizspriedumiem," ārsts Andrejs Ērglis .

Tādēļ Jauns.lv ārstam kardiologam Andrejam Ērglim jautāja: “Katru gadu Rīgas praidā ir aizvien vairāk dalībnieku un mazāk protestētāju. Vai tas joprojām ir aktuāls?”

Andrejs Ērglis teic, ka tam, ka cilvēks ir “citāds” nav nekādas nozīmes. Un tas attiecas ne tikai uz homoseksualitāti, bet arī uz attieksmi pret personām ar invaliditāti un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī motociklistiem: “Piemēram, motociklisti izbrauc tajos braucienos. Nevarētu teikt, ka vienmēr esmu priecīgs par to, bet cilvēki tiekas un dara visādas lietas, dzīve ir dažāda”.

“Ir ļoti daudzas lietas, ko varam mācīties no jauniem cilvēkiem, arī domāšanā. Un viena no šīm lietām ir tolerance. Mēs esam pietiekami daudz ar dažādiem aizspriedumiem,” saka ārsts.

Kamēr kādas darbības nav pretrunā ar sabiedrisko kārtību un citu cilvēku apspiešanu, mēs nekādā veidā nevaram un pat nedrīkstam tās ierobežot vai noliegt, uzsver Andrejs Ērglis un atgādina, pie kā tas var novest, minot PSRS režīma attieksmi pret Otrā pasaules kara invalīdiem, kuri bija palikuši bez rokām un kājām:

“Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienība tiem, kas bija zaudējuši rokas un kājas, neļāva iet uz ielas. Tur nebija nekādas medicīnas, protezēšanas. Viņi vienkārši tika izolēti mājās, tā bija absolūta necilvēcība. Šī (runājot par protestiem pret praidu) ir tāda (necilvēcība) mazākā forma, ja protestējam pret citādajiem. Uzskatu, ka tas ir nepieļaujami”.

Kā Pēteris Šmidre, Andrejs Ērglis unJurģis Liepnieks vērtē praida norisi, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.