foto: LETA
Pirms Rinkēviča virzīšanai prezidenta amatam "Jaunā vienotība" ĀM uzņēma opozīciju: jauna koalīcija vai blefs?
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Valsts prezidenta amata kandidāts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Politika
2023. gada 21. maijs, 21:10

Pirms Rinkēviča virzīšanai prezidenta amatam "Jaunā vienotība" ĀM uzņēma opozīciju: jauna koalīcija vai blefs?

LTV "de facto"

Teorētiskās runas par Valsts prezidenta vēlēšanu ietekmi uz koalīcijas sastāvu šonedēļ kļuva jau daudz konkrētākas. Ziņas par “Jaunās Vienotības” (JV) spices tikšanos ar “Progresīvo” un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem vēl dienu pirms oficiālās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) nominēšanas prezidenta amatam ir pamatīgi satraukušas tagadējos premjera partijas partnerus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Lai gan Nacionālā (NA) apvienība un jo sevišķi Apvienotais saraksts (AS) mudina prezidenta vēlēšanu iznākumu nesaistīt ar valdības stabilitāti, vienlaikus abas partijas klāsta par savu gatavību strādāt opozīcijā, ja notiks mēģinājumi koalīcijā veikt kādas izmaiņas, vēsta "de facto".

Trešdienas, 10. maija vakarā tūlīt pēc Ārlietu ministrijas darba laika beigām šai Krišjāņa Valdemāra ielas namā notika kāda tikšanās, par kuru jau pusotru nedēļu virmo kaislības Latvijas politikas kuluāros. JV pārstāvēja namatēvs, ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš tobrīd oficiāli vēl nebija Valsts prezidenta amata kandidāts, premjers Krišjānis Kariņš un viens no Saeimas frakcijas politiskajiem smagsvariem, pieredzējušais Jānis Reirs. No partijas “Progresīvie” uz tikšanos ieradās Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, Saeimas deputāts un partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kā arī Rīgas domes frakcijas priekšsēdis Mārtiņš Kossovičs. Savukārt ZZS pārstāvēja apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas sekretārs Armands Krauze, Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis un deputāts ar lielu pieredzi arī valdības darbā Uldis Augulis.

Jāatgādina, ka tieši tovakar Valsts prezidents Egils Levits publiski paziņoja, ka 31. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies. Par šo savu soli viņš personīgi paziņoja arī NA vadītājam Raivim Dzintaram, jo iepriekš partija bija apņēmusies iesniegt Levita kandidatūru un mutiski bija saņēmusi viņa piekrišanu, skaidro LTV raidījums. 

Lai gan JV apgalvo, ka Rinkēviča kandidatūru steigā virzīja, jo Levits no sacīkstes izstājās, Dzintars to sauc par pasakām:

“Tas, ka JV jau sen strādā pie cita scenārija un tai skaitā pie scenārija ar citu koalīcijas modeli – tas ir cēlonis tam, ka Egils Levits ir atteicies, nevis otrādāk. (..)

Es nezinu par to, vai ir bijusi viena tikšanās vai vairākas. Es pieļauju, ka tā komunikācija ir bijusi ilgstoša un tas pasākums ir gatavots vēl tajā laikā, kad JV pauda atbalstu arī Egilam Levitam kā kandidātam. Bet tas, kas Nacionālajai apvienībai šķiet ļoti būtisks jautājums – vai tiešām JV būs gatava maksāt cenu: [ZZS premjera kandidāta Aivara] Lemberga partijas un “Progresīvo” atrašanās valdībā. Tehnikas jautājums, vai tas notiek pirms 31. datuma vai nedēļu pēc, vai mēnesi, vai pusgadu pēc. Bet – vai šādu cenu JV ir gatava maksāt? Ja viņi ir to gatavi maksāt, mūsu skatījumā tā ir spēlēšanās ar valsts drošības interesēm.”

Raidījums "de facto" skaidro, ka NA jau ir aptaujājusi savus biedrus, kuri esot gatavi tam, ka šādā situācijā partija nonāktu opozīcijā, vienlaikus

Dzintars pauž cerību, ka sarunas ar opozīciju varētu būt vien blefa elements no JV puses vai arī ka premjera partija tomēr varētu šādu Dzintara skatījumā avantūrisku soli nespert.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uz jautājumiem gan par tikšanos Ārlietu ministrijā un tajā runāto, gan par to, kā prezidenta vēlēšanu rezultāts varētu ietekmēt koalīciju, atbild izvairīgi: “Es centos trīs nedēļas pēc kārtas pārliecināt koalīcijas kolēģus, ka, ņemot vērā, ka ir divi kandidāti, kuri atbalstu ir guvuši no koalīcijas partneriem – tas bija Levits un Pīlēns – un ne Levitam koalīcijā nav vairākuma, ne Pīlēnam koalīcijā nav vairākuma, mums vajadzētu nopietni apsēsties pie galda un meklēt risinājumu, kā mēs varētu vienoties. Mani partneri man šo iespēju atteica, viņiem tas neinteresēja. Starplaikā Levits ir atsaucis kandidatūru, mēs esam izvirzījuši savējo. (..) Es centos panākt šo vienoto pieeju – tas neizdevās.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Nu tātad es esmu spiests rīkoties atbilstoši, tātad – pašam savs kandidāts un, ja drīkst teikt, man pašam liekas, ka man ir nedaudz spēcīgāks.”

“Progresīvo” pārstāvis Šuvajevs “de facto” atzina, ka sanāksme šādā formātā ir notikusi, tomēr apgalvo, ka partijas mērķis tajā esot bijis mēģināt pārliecināt divas lielas Saeimas frakcijas atbalstīt viņu virzīto kandidāti Elīnu Pinto. Sapulces vietu un sastāvu Šuvajevs nevarot izskaidrot, jo aicinātāji bija citi. Savukārt to, vai notikušas sarunas par ciešāku trīs partiju sadarbību, “Progresīvo” līderis nevēlas apstiprināt: “Mēs izvairījāmies no jebkādām spekulācijām, it īpaši ņemot vērā, ka šādā it īpaši šajā brīdī, kad mēs redzam to kandidātu klāstu un mēs redzam, ka esošā koalīcija ir pietiekami disfunkcionāla un ka tie scenāriji, kas varētu būt, ir ļoti daudz un dažādi, mēs, protams, no savas puses atturamies no jebkādām šāda veida spekulācijām.”

Šuvajeva kolēģis Saeimas Budžeta komisijā Jānis Reirs “de facto” atklāja, ka viņu piedalīties sanāksmē palūdzis JV frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis. Sarunas mērķis it kā esot bijis pārliecināt nobalsot par esošā prezidenta otru termiņu “Progresīvos”, kas jau iepriekš bija paziņojuši par apņēmību virzīt savu kandidātu, un “zaļzemniekus”, kas jau sen pauda kategorisku noliegumu Levita pārvēlēšanai.

“Tajā trešdienā mēs runājām par atbalstu... par atbalstu esošajam prezidentam. Tika vākta informācija, jo mēs saprotam, ka koalīcijā nebija atbalsts esošajam prezidentam, un mēs tad arī gribējām zināt, kā tad ir citās politiskajās partijās,” 10. maija notikumus sarunā ar “de facto” mēģina atminēties Reirs. Uz jautājumu, vai tādā gadījumā sanāk, ka Levits paziņoja, ka nekandidēs, brīdī, kad JV vāc viņam balsis, Reirs atbild: “Nu es jums nevaru pateikt to laika grafiku, jo pagājušā nedēļa bija ļoti intensīva visādiem notikumiem un kāda secība... Tad tur ir jāskatās kaut kādā dienasgrāmatā vai kaut kādā citā veidā.”

Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze “de facto” uzsver, ka konkrētas sarunas komentēt negrib, bet uz jautājumu, vai ar citiem spēkiem ir apsprieduši to, kādas sekas būtu prezidenta ievēlēšanai, viņš atbild, kā pats uzsver, vien “teorētiski”: “Mēs par to nerunājam konkrēti, jo mums ir svarīgi zināt, protams, kā, ja gadījumā Latvijā ir kaut kādas pārmaiņas, tad vai prezidents ir tas, kas var nodrošināt nākotnē to, lai ir stabils valdības un Saeimas darbs, lai netiek, piemēram, norauti kvorumi Saeimas sēdēs, lai veidojas plašs atbalsts valdībai.  Bet tas tikai teorētiski, jo, kā jūs zināt, iepriekšējā Saeimā valdība nostrādāja četrus gadus, tā kā par tādām lietām mēs varam runāt tikai teorētiski.”

“de facto” rīcībā esošā informācija gan kā visai ticamu ļauj izvirzīt versiju, ka

jau 10. maija vakarā JV un divu opozīcijas partiju politiķi sprieduši par to, kas notiktu situācijā, ja šīs trīs frakcijas, kurām kopā ir 52 balsis Saeimā, ievēlētu prezidentu – visticamāk, Rinkēviču.

Nav izslēgts, ka tādā gadījumā jaunas koalīcijas veidošana notiktu strauji – jau tuvākajās nedēļās pēc prezidenta vēlēšanām. NA šādā salikumā paliktu aiz valdības kuģa borta, savukārt no AS tiktu piesaistīta daļa, jo tas līdzētu nodrošināt stabilāku vairākumu. Iepriekšējā Saeimā līdzīgā veidā tika nodrošināta valdības pastāvēšana arī pēc partijas “KPV LV” izmešanas no koalīcijas, jo daļu no tās deputātiem absorbēja citas partijas – galvenokārt JV.

Versijai, ka Ārlietu ministrijā notikušajā sarunā runāts arī par iespējamas jaunas valdības darbiem, ticamību piešķir arī “Progresīvo” frakcijas vadītāja Kaspara Briškena paustais. Viņš apgalvo, ka gan ar JV, gan ar ZZS partijai sakrīt viedoklis par to, ka pašreizējā koalīcija Latviju nevirzot uz priekšu. “Mēs, protams, redzam, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevaram runāt par nekādām novirzēm no mūsu ģeopolitiskā kursa, bet attiecībā uz ekonomikas politiku, industriālo politiku, attiecībā uz vardarbības mazināšanu sabiedrībā, uz cīņu pret nevienlīdzību, cīņu par tiesiskumu, par labāku pārvaldību kapitālsabiedrībās, tai skaitā neieceļot ostu valdēs vai valsts kapitālsabiedrībās politiskus ielikteņus, tai skaitā runājot par to, kā kapitālsabiedrības var efektīvāk pārvaldīt, piemēram, emitējot vai nu obligācijas vai nu akciju mazākuma paketes arī biržā, lai tādējādi dotu arī tādu impulsu kapitāla tirgus attīstībai – visi šie jautājumi ir nostrēguši,” uzskaita Briškens.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars šonedēļ vairākkārt apgalvoja, ka politiskais spēks “neuzmetīšot lūpu”, ja tā dibinātājs Uldis Pīlēns nekļūs par Valsts prezidentu, un aicināja arī JV nesaistīt prezidenta vēlēšanu iznākumu ar koalīcijas stabilitāti. Viņš arī piebalso AS līdzpriekšsēdētāja, Saeimas spīkera Edvarda Smiltēna paustajam, ka tirgošanās par prezidenta ievēlēšanu esot pretrunā Satversmes garam.

Tavars arī apstiprina, ka jau esot bijuši jūtami mēģinājumi pārvilināt AS frakcijas deputātus: “Jā, man ir tādi signāli, es varbūt neatklāšu tos visus niansēs. Tie ļoti ātri pie manis atnāk, un pēdējās nu jau nedēļas laikā šie signāli faktiski mazinās, jo saprot, ka Apvienoto sarakstu nevar izjaukt, lai kā arī kāds to vēlētos. Šīs bija tādas runas, ka viens bloks, otrs bloks, trešais bloks... Mēs esam cieti apvienojušies, un šeit vispār nav nekādas runas! Lai nu tie, kas mūs mēģina jaukt, paši paskatās spogulī uz sevi.”

Līdzīgi kā NA līderis Dzintars, arī AS pārstāvji gan publiski, gan kuluāros apgalvo:

jaunā koalīcija JV būšot jāsaskaņo ar Ventspils domnieku un partijas “Latvijai un Ventspilij” līderi Aivaru Lembergu, kurš bija “zaļzemnieku” premjera amata kandidāts par spīti tam, ka joprojām ir iekļauts ASV sankciju sarakstā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Valainis šādas runas skaidro ar koalīcijas partiju satraukumu par savām pozīcijām: “Panika ir vērojama, un man drīzāk liekas, ka tās ir vairāk bailes no politiskās konkurences šobrīd, kas vairākos politiskajos spēkos ir iezīmējušās. Šis ir jautājums attiecībā par Valsts prezidentu, kur partijām jāspēj pozicionēties. Un mēs redzam to, ka tieši šīs bailes no politiskās konkurences, no zaudējuma, citi jau ir zaudējuši šajā politiskajā ciklā – tas liecina par to, ka kāds ir šajā tā kā mazliet kaut kur aizķēries un ne pārāk sakarīgi komentē procesus.”

Pats ārlietu ministrs un nu jau oficiālais prezidenta amata kandidāts Rinkēvičs šonedēļ satiekams nebija, jo bija Islandē, kur Latvija uz pusgadu pārņēma Eiropas Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Tieši šīs starpvalstu organizācijas izstrādātā Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu pēdējā laikā regulāri ir būtisks domstarpību avots starp  JV, kas gribētu pirms septiņiem gadiem parakstīto konvenciju ratificēt, un abām pārējām koalīcijas partijām, kas pret to iebilst.