CVK vadītāja atklāj, kas būtu jāmaina vēlēšanu sistēmā Latvijā

Kāds ir progress elektroniskā vēlētāju reģistra nodrošināšanai 2024. gadā paredzētajām EP vēlēšanām?

No sākuma es gribu uzsvērt, ka šis reģistrs ir ļoti būtisks, jo tas dod iespējas vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī - gan māju tuvumā, gan tad, ja viņi ir kaut kur izbraukuši. Ja šādas iespējas nav, tad vēlētājs ir piesaistīts kādam konkrētam iecirknim saskaņā ar savu deklarēto dzīvesvietu.

Pašlaik par šo jautājumu risinās sarunas. Tajās piedalījās arī informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvji, kas varēja uzdot jautājumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālistiem. Pēc tam vajadzētu notikt interesentu pieteikšanās procesam. Galvenā lieta, ka risinājums ir jārod jau tagad.

Otra daļa šīm sarunām ir tas, ka valstij ir jāsaprot, kuras ministrijas paspārnē atradīsies vēlēšanu IT sistēmu turētājs. Tā ir kritiskā infrastruktūra, un Valsts kontrole jau pirms laba laika pateica, ka tai ir jāatrodas valsts paspārnē. Protams, tas nenozīmē, ka attiecīgā iestāde nevarēs piesaistīt apakšuzņēmējus, kuriem ir atbilstoša kompetence, bet pašām IT sistēmām ir jāatrodas valsts pārziņā. Tas ir tieši tāpat, kā strādā mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā, kā arī citas valstis. Visskaļāk publiski ir izskanējis VARAM vārds, kas ir arī loģiski, jo tās paspārnē ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kura tieši ar šādiem jautājumiem nodarbojas. Tāpat otra skaļāk izskanējusī iestāde ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vai jautājums par valsts institūcijas izvēli ir ilgtermiņa risinājums, vai arī tas ir jāizlemj jau līdz EP vēlēšanām?

Lai varētu darbināt elektronisko vēlētāju reģistru, kura turētājs ir PMLP, pašlaik sadarbībā ar VARAM, Valsts kanceleju un PMLP tiek meklēts atbilstošs IT speciālists vai uzņēmums, kurš varētu eksistējošo reģistru darbināt. Te nav runa par jauna reģistra radīšanu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir pašvaldību vēlēšanas, kuras notiks 2025.gadā. Tas vairs nav tālu, un tur jau ir vajadzīgs pilns komplekts - gan tiešsaistes vēlētāju reģistrs, gan mēs arī domājam par vēlēšanu vadības sistēmu. No vienas puses šī sistēma nodrošinās deputātu kandidātu sarakstu un programmu iesniegšanu, savukārt vēlēšanu iecirkņu pusē šī sistēma nodrošinās balsojumu biļetenu skenēšanu un balsu skaitīšanu.

Kuram būs jāpieņem galīgais lēmums?

Atbildīgā ir Valsts kanceleja, kas šo procesu koordinē atbilstoši Ministru prezidenta izdotajai rezolūcijai, ka Valsts kancelejas direktoram, VARAM, satiksmes un iekšlietu ministriem divu nedēļu laikā vajag rast risinājumu.

Tomēr jau tagad ir nepieciešams lēmums tieši par EP vēlēšanām. Vai tikpat drīz ir gaidāms lēmums arī par to, kuras ministrijas pārziņā turpmāk būs vēlēšanu IT sistēmas? Šiem lēmumiem vajadzētu būt kopā?

Jā.

Un tad, piemēram, VRAA līdz EP vēlēšanām sadarbotos ar piesaistīto privāto IT kompāniju?

Jā. Ir loģiski, ka kopā tiek rasts risinājums gan šī brīža vajadzībām, gan arī tālākai nākotnei par to, kas turpmāk ir par IT sistēmām atbildīgā iestāde.

Pašlaik CVK vēlēšanu nodrošināšanai ir piešķirts pusmiljons eiro. Visa šī summa tiks tērēta IT vajadzībām?

Saeimā tiek skatīti Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumi, un mēs esam iesnieguši informāciju par to, kādas varētu būt gaidāmo vēlēšanu izmaksas. Pašlaik izskatās, ka nebūs vajadzīgs daudz papildu līdzekļu, lai darbinātu tiešsaistes vēlētāju reģistru. Jūsu minētie līdzekļi tika piešķirti ar domu, ka mēs pirksim EP vēlēšanu vadības sistēmas moduli, kuru līdz šim CVK īrēja. Taču, kā mēs visi zinām, situācija ir mainījusies un tiek meklēti citi risinājumi. Es arī atgādināšu, ka vēlēšanu vadības sistēmai ir vairāki moduļi - Saeimas un pašvaldību vēlēšanu vadības moduļi ir CVK īpašumā, EP vēlēšanu moduļa nav.

Vai jūs jūtat politisko atbalstu, lai virzītos uz priekšu ar šīm iecerēm?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir bijusi ļoti izprotoša, un mēs noteikti jūtam komisijas atbalstu, it īpaši no komisijas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas. Mēs esam tikušies arī ar vairāku Saeimas frakciju pārstāvjiem, un ir frakcijas, kuras vēl meklē laiku, lai mūs uzklausītu. Tādēļ gribu teikt, ka mēs esam sadzirdēti. Atkārtoti vēlos uzsvērt, ka pašlaik vairs nevaram gaidīt un lēmumam par tiešsaistes vēlētāju reģistru ir jābūt tuvākajā laikā. Šī problēma nepazudīs, kamēr tā netiks atrisināta.

Kas notiks tad, ja ar lēmuma pieņemšanu notiks kavēšanās?

Pirmkārt, EP vēlēšanām ir jānotiek. Par to vispār nav jautājumu. Otrkārt, ja uz šīm vēlēšanām nebūtu tiešsaistes vēlētāju reģistra, tad būtu jārod veids, kā balsstiesīgajiem pa pastu nosūtīt paziņojumus, kurā iecirknī viņi varēs balsot. Pašlaik, pārejas posmā, no apziņošanas pa pastu uz tiešsaistes reģistru nav notikusi šo funkciju pārnese. Runājot ar PMLP un citām iesaistītajām pusēm, ir redzams, ka viņi pašlaik meklē labu veidu, kā to vispār izdarīt - tā ir ļoti nopietna situācija.

Turklāt, kā mēs visi labi zinām, daudzi cilvēki ir deklarēti vienā vietā, bet faktiski dzīvo citur, un tādēļ viņiem pēc būtības ir apgrūtināta iespēja piedalīties vēlēšanās un balsot. Mēs katrās vēlēšanās runājam par to, ka ir svarīgi palielināt balsotāju skaitu. Ja netiks rasts risinājums jautājumā par iespēju balsot jebkurā iecirknī valstī, tad mēs vienlaikus pasakām, ka valsts plānošanas dokumentos izvirzītie uzdevumi netiek pildīti.

Vairs nav palicis laika vilcināties ar lēmuma pieņemšanu, un tas ir jāpieņem. Arī pašvaldību vēlēšanas pašlaik, iespējams, šķiet pietiekami tālas, bet mēs zinām, kā skrien laiks. Mēs nevaram sevi saukt par digitālu valsti, ja šo nesakārtojam.

Jūs arī uzskatāt, ka ilgtermiņā IT sistēmu nodrošināšana būtu jāuzņemas VARAM un VRAA?

Iespējams. Tāpat ir jāatceras, ka ir jāattīsta kompetence IT jomā. Ja pašlaik atruna ir, ka mums iekšienē nav atbilstošas kompetences, tad jāatceras, ka tā nerodas vienā dienā. Igauņi to būvēja 20 gadus. Ir jau arī izskanējis - kādēļ mēs nemetam kaunu pie malas un nepērkam igauņu vai kādu citu vēlēšanu IT sistēmas? Te ir jāatceras, ka, pirmkārt, katrai valstij ir atšķirīga vēlēšanu kārtība, otrkārt, runa ir par drošību un kritisko infrastruktūru. Nav tāda viena šablona un neviena sistēma nav tāda pati kā citas. Tādēļ ir būtiski mums pašiem izveidot savu kapacitāti. Pretējā gadījumā mēs visu laiku nonāksim situācijā - un CVK tāds nav vienīgais -, kurā sākas problēmas, jo ir bijis viens IT pakalpojumu piegādātājs gadu gadiem un visas zināšanas jeb "know how" ir šī viena uzņēmuma paspārnē.

Tātad būs jānodrošina elektroniskais vēlētāju reģistrs, vēlēšanu vadības sistēma…

Arī referendumu sistēma un tautas nobalsošanas sistēma. Tātad kopumā četras sistēmas, kas savā starpā ir ļoti cieši saistītas. Vienīgi ir jāatceras, ka vēlēšanu vadības sistēmā ir atsevišķi moduļi katram vēlēšanu veidam. Taču tehnoloģijas mainās, un, iespējams, nākotnē tā visa būs viena sistēma.

Pašlaik ir paredzēts, ka pašvaldību referendumu sistēmai ir jāsāk darboties 1.janvārī. Šis termiņš tātad, visdrīzāk, būs jāpārceļ?

Ja nav neviena, kurš uzņemas attīstīt šīs IT sistēmas, tad mēs par datumiem vispār nevaram runāt. Tas būtu negodīgi pret vēlētājiem, pret sabiedrību.

Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka, lai kas arī būtu šo IT sistēmu turētājs - VRAA vai kāds cits -, tas nenozīmē, ka mēs nesadarbosimies. No mūsu puses sadarbība būs nopietna, jo IT rīkiem ir jākalpo pareizi, tā kā tas ir paredzēts, un šīm zināšanām ir jānāk no CVK.

Taču par šo 1.janvāri jau tagad var teikt, ka tas noteikti nebūs?

Noteikti nebūs.

Savukārt tālākais būs atkarīgs no sistēmu izstrādes progresa?

Tādēļ ļoti svarīga ir IT aģentūras loma. Ja tiek izlemts, kura tā būs, tad tālāk jau var runāt par veicamajiem darbiem.

Ja šis pašvaldību referendumu sistēmas darba sākuma termiņš nav reāls, tad kādam būs jāvirza attiecīgi grozījumi likumā. Tas būs CVK vai VARAM?

Tas visām iesaistītajām iestādēm būs jādara kopā. Savukārt, kas attiecas uz vēlēšanu vadības sistēmu, tad tā ir ļoti svarīga, jo 2025. gada pašvaldību vēlēšanu kontekstā mēs runājam jau par cita veida sabiedrības līdzdalību apjoma ziņā, tādēļ lēmumiem ir jābūt tūlīt un tagad. Laika vairs nav daudz. Pēc EP vēlēšanām būs pašvaldību vēlēšanas, pēc tam atkal Saeimas vēlēšanas, un vēlēšanu vadības sistēma ir daudz sarežģītāka, un tādēļ jārēķinās arī ar ilgāku to izstrādes periodu.

Jūs gan minējāt, ka cieši sadarbosieties ar sistēmu turētāju - vai tā būtu VRAA vai kāds cits -, bet vai tas tomēr nevar radīt problēmas, ja ir iesaistītas vairākas institūcijas?

Drīzāk teikšu, ka tas darbu atvieglotu, jo sadarbojoties var atrisināt daudz vairāk jautājumu. Pašlaik problēma ir bijusi pretēja, un man to arī atklāti teica: "Kristīne, valsts pārvaldē neviens nesadarbojas!" Tā ir tā lieta, no kuras mums ir jāiet prom.

Tad jūs cerat uz iestāžu sadarbības labo piemēru vēlēšanu organizēšanas jomā?

Mēs gribētu, jo, lai sasniegtu nosprausto mērķi, visefektīvākais veids ir sadarbība, nevis pretdarbība.

LVRTC nebūs iesaistīts?

Šis ir vēl aktuāls jautājums. Kas notiks tālāk, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kuras ministrijas paspārnē nonāks IT sistēmu izstrādes jautājums. Ja tas būs VARAM paspārnē, tad loģiskā izvēle būtu VRAA, ja Satiksmes ministrijas, tad, visticamāk, LVRTC.

Ir arī svarīgi saprast, ka tiešsaistes vēlētāju reģistrs neatrodas pie CVK, bet gan pie PMLP, kuras rīcībā ir Latvijas iedzīvotāju datu reģistrs.

Vai pie jums ir bijuši pārstāvji no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un jums bija jāsniedz informācija kriminālprocesā, kurš ir ierosināts saistībā ar iepriekšējā CVK sastāva laikā notikušo IT sistēmu nodrošināšanu?

Kad stājos amatā, šis process jau gāja savu gaitu. Man ir bijusi viena tikšanās ar KNAB, kurā minimālā apjomā saņēmu pieejamo informāciju par šo lietu, un toreiz es sapratu, ka nekas garumā netiks vilkts un process iet savu gaitu. Pati par šo procesu esmu informēta tik daudz, cik ir zināms publiski.

Kā pārraudzībā būs pats CVK - Valsts kancelejas, kā to paziņoja koalīcijas padomē?

Pašlaik vēl notiek sarunas. Savu vārdu vēl nav teikusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Saeima. Protams, ar mums tiešā veidā sarunas nenotiek, tādēļ mēs zinām to, kas jau ir paziņots, proti, Ministru prezidents ir devis Tieslietu ministrijai uzdevumu izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumos, kas varētu notikt līdz oktobrim.

Te ir jāatceras, no kā viss šis process sākās: pēc Valsts prezidenta ierosmes, ka CVK ir jābūt kādas citas iestādes pārraudzībā. Daudzās citās valstīs CVK analogas iestādes atrodas Iekšlietu vai Tieslietu ministriju, kādu citu iestāžu pārraudzībā. Varianti ir dažādi. Es atsaukšos uz semināru ar valsts pārvaldes ekspertiem, kurā izskanēja, ka CVK ir neatkarīga iestāde, bet dala kompetenci ar atsevišķām citām iestādēm. Tie var būt IT jautājumi, drošības jautājumi. Tad var būt risinājums, ka CVK ir neatkarīga iestāde, bet ar dalītu kompetenci konkrētās darbības sfērās.

Vienlaikus pašlaik no koalīcijas ir izskanējis variants, ka CVK atrodas tieši Valsts kancelejas pārraudzībā. Tādēļ opozīcija ir norādījusi, ka Valsts kanceleja savukārt atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā un tādēļ CVK netieši var atrasties konkrētu pie varas esošu politisko spēku ietekmē.

Es jau no paša sākuma esmu uzsvērusi, ka CVK ir iestāde, kurā nedrīkst būt nekādas politiskās ietekmes. Nekādā veidā! CVK ir iestāde, kurai ir jāpilda sava funkcija neatkarīgi no nekādām politiskām vēsmām, neatkarīgi no tā, kurš ir valdībā, kāda ir koalīcija un kāda ir opozīcija. Vēlētāji ir pelnījuši, lai CVK darbojas godprātīgi un caurredzami. Tādēļ ir jānodrošina CVK neietekmējamība.

Vēl viens jautājums, kurš aktualizējās pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ir iepriekšējā balsošana jeb balsu nodošana glabāšanā. Pēc vēlēšanām izskanēja, ka šī sistēma ir neērta, jo balsis nodot glabāšanā varēja tikai, piemēram, novadu centros. Vai ir domāts, ka šo sistēmu varētu mainīt, piemēram, pagarināt laiku, kurā balsis var nodot glabāšanā, vai arī pieņemt balsis visos iecirkņos?

Pavisam noteikti ir jāvērtē, kā tas būtu ērtāk vēlētājiem. Ja mēs skatāmies uz labākajiem piemēriem, kā tas notiek citur, tad ir vairāk dienu, kad to var darīt, arī plašāk pieejami iecirkņu darba laiki, tostarp vakaros. Tāpat tas noteikti nav tikai viens iecirknis lielākā apkārtnē. Par to mēs jau Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā runājam, gatavojoties EP vēlēšanām.

Reizē tas tad uzreiz arī prasīs papildu līdzekļus?

Tādēļ tas viss ir rūpīgi jāizsver. Iespējams, tā var būt viena diena, kad iecirkņi strādā ilgāku laiku. Mums ir jādomā par to, lai nebūtu situācijas, ka tad, kad potenciālais vēlētājs beidz darbu un var aiziet novēlēt, iecirknis vienkārši ir ciet vai arī tā sasniedzamā apkārtnē nemaz nav.

Ja grozījumi par CVK pārraudzību tiks gatavoti līdz pat oktobrim, vai jums ir skaidrs, kā taps CVK 2024. gada budžets?

Viss notiks kā līdz šim, jo CVK budžets ir jāiesniedz līdz 30.jūnijam. Vienlaikus, lai vēlētājiem būtu skaidrs, vismaz trīs ceturtdaļas līdzekļu, kurus mēs pieprasām, ir tā saucamie pārskaitījumi, kuri ir saistīti ar vēlēšanu iecirkņu darba nodrošināšanu. Iecirkņu ir daudz, tie ir gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, tādēļ summa kopā ir liela, bet pārsvarā tie ir pārskaitījumi pašvaldībām, kuras tos izmanto, lai nodrošinātu iecirkņu darbu. Tur ir gan atalgojums iecirkņu darbiniekiem, gan nauda kancelejas preču nodrošināšanai, viss ir ļoti precīzi uzskaitīts.

Katrās vēlēšanās ir jautājums arī par to, vai vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem ir jāpalielina atalgojums.

Atalgojumu pārskata ik pēc četriem gadiem. Taču mēs skrupulozi izgājām cauri visiem valdības dokumentiem un uzskatām, ka ir jāņem vērā arī inflācija. Pašlaik mēs runājam par vismaz 10% pielikumu. Tāpat pieaug telpu izmaksas. Jau pašlaik ir skaidrs, ka izmaksas pieaugs arī par vēlēšanu biļeteniem, jo papīrs ir kļuvis ievērojami dārgāks.

Ja vēlēšanu laikā gadās kādas problēmas, tad jautājums ir arī, kurš pie tā bijis vainīgs - CVK vai pašvaldību veidotās vēlēšanu komisijas. Tādēļ ir arī viedokļi, ka CVK šis pienākums būtu no pašvaldībām jāpārņem.

Arī mēs varam savu darbu uzlabot, tostarp komunikāciju, visu informāciju sniedzot laicīgāk. Tāpat ir jābūt daudz ciešākai sadarbībai, lai nav tā, ka mēs vienkārši izplatām informāciju pašvaldību vēlēšanu komisijām un tad - ejiet un dariet katrs pēc savas izpratnes! Mēs plānojam gan attālinātas, gan klātienes apmācības gan lielākām, gan mazākām grupām ar pašvaldību vēlēšanu komisiju, balsošanas iecirkņu darbiniekiem. Lai vēlēšanās viss notiktu tā, kā tam ir jānotiek, mūsu pusē ir ļoti liela atbildība sniegt informāciju laikus, pietiekami skaidri un saprotami.

Piemēram, pēdējās Saeimas vēlēšanās pāris Rīgas vēlēšanu iecirkņos bija liela kavēšanās ar vēlēšanu rezultātu apkopošanu, jo iecirkņa darbiniekiem bija problēmas ar biļetenu skenēšanu.

Tas parāda to, ka problēmas var būt arī ar tehniskajām sistēmām. Bet, protams, ka vienmēr gribas kādu vainot - parasti galveno koordinatoru jeb CVK. Tas tikai parāda to, cik svarīga ir sadarbība ar pašvaldību vēlēšanu komisijām. Arī, kad ceļ ēku, to nedara viens celtnieks - ir gan arhitekts, gan inženieris, gan citi speciālisti. Arī šajā gadījumā ir daudz iesaistīto pušu, bet CVK ir informēšanas un izglītošanas darbs, arī skaidrošana, kurš par ko atbild vēlēšanu procesā. Piemēram, CVK neizraugās, kur atradīsies vēlēšanu iecirkņi, to izraugās attiecīgo pašvaldību vēlēšanu komisijas. Tas, ko varam mēs, ir stingri ieteikt, ka iecirkņiem ir jābūt pieejamiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vēlams, lai pie tiem ērti var novietot automašīnas, tiem ir jāatrodas vietās, kur ir dabīga cilvēku koncentrācija. Piemēram, ļoti labs piemērs ir iecirkņi iepirkšanās centros. Ir jādomā, izejot no tā, kas ir ērti vēlētājiem.

Teju katrās vēlēšanās ir redzams, ka ir iecirkņi, kuros vēlētāji stāv rindās, un ir iecirkņi, kuros vēlētāju ir maz. Vai pašvaldību vēlēšanu komisijas ir pietiekami aktīvas, lai analizētu šīs situācijas un mainītu iecirkņu atrašanās vietas, piemēram, pieprasītākajās vietās blakus izvietojot vēl vienu iecirkni?

Tas atkal ir jautājums par sadarbību no mūsu puses. Tādēļ mums ir jāiet pie pašvaldību komisijām, jārunā, jāatgādina par šādām iespējām.

Arī uz EP vēlēšanām mēs runāsim ar pašvaldību vēlēšanu komisijām un mudināsim vairāk padomāt par to, kur atrodas iecirkņi. Piemēram, varbūt tā nomaļā skola, kurā iecirknis ir atradies tradicionāli gadu gadiem, šodien vairs nav tā piemērotākā vieta? Tā ir arī lieta, kuru vislabāk pārzina tieši pašvaldību pārstāvji, jo viņi zina, kur veidojas vietējo cilvēku plūsmas.

Iepriekš bija situācija, ka CVK valdība nepiešķīra visu prasīto naudu. Ja tagad IT funkcija vairs nebūs jūsu pārziņā, prognozējat, ka prasītos līdzekļus saņemsiet?

Kā es saprotu, tad iepriekš finansējuma nepiešķiršana bija saistīta ar trūkumiem plānošanā. Jā, valsts budžetā ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, bet vēlēšanas nav neparedzēts gadījums. Līdz ar to nepieciešamais finansējums ir jāplāno laicīgi un detalizēti arī jāpamato, kam šī nauda tiks tērēta. Beigās jau nauda tika iedota un vēlēšanas notika, bet plānošanas process iepriekš ļoti kliboja un uz to ir norādījušas visas iesaistītās puses.

Bet mēs nevaram ietekmēt to, kas bija agrāk, mēs varam ietekmēt tikai to, kas ir pašlaik. Tādēļ plānošanā un finansējuma pieprasījuma pamatošanā ir jāiegulda pamatīgs darbs.